Rīta kafija ar Jāni Rozi!
Dažādas situācijas, dažādi cilvēki, dažādi viedokļi! Mācību centrs "BUTS" turpina rubriku "Rīta kafija ar...", kurā tiek atspoguļotas domas par jautājumiem saistībā ar izglītību, darba tirgu, intervējot gan nozares ekspertus, strādājošos nozarē, kā arī tos, kuri ņem dalību jaunu zināšanu apguvē un cer uz savu zināšanu pielietošanas iespējām. Otrā intervija tapusi sadarbībā ar pazīstamo uzņēmumu vadības konsultantu un biznesa psihologu Jāni Rozi, uzdodot aktuālos jautājumus: kā sevi pozicionēt darba tirgū, atrast savas spēcīgās puses un kā sagatavoties darba intervijai.
1. Kā labāk sevi pozicionēt darba tirgū?
Pozicionēšana ir svarīga, ne tikai meklējot darbu, bet arī runājot par sev vēlamo atalgojumu. Bieži darba meklētāji, stāvot neizmērojami garā rindā starp sev līdzīgajiem, klauvē pie aizvērtām durvīm. Taču ir svarīgi saprast, ka, pretendējot uz kādu konkrētu amatu, laba pozicionēšana nozīmē – atrašanos ārpus rindas. Pozicionēšanas process ir sarežģītāks par „klauvēšanu” un garantē ieguvumus. Pozicionēšanu var arī nosaukt par individualizēšanos, kļūstot par zīmīgu, atšķirīgu no citiem, ar kuriem agrāk (stāvot rindā) bijāt līdzīgs.
Lai atbilstoši sevi pozicionētu darba tirgū, svarīgi apzināties savas intereses, kārotā amata specifiku, savas stiprās puses.
• Intereses. No sākumā ir jāsaprot, ko tieši vēlaties: ko darīt, kādas funkcijas veikt darbā, tad noskaidrot, kāds tieši amats atbilst Jūsu interesēm.
• Amats. Katrai izglītībai, specialitātei un profesijai var būt plašs pielietojums, piem., tiešā veidā psihologs var strādāt par psihologu skolā, pasniegt augstskolā, bet netiešā – mēs redzam, ka psihologi strādā gan par personāla vadītājiem, gan par apmācības vadības speciālistiem utt. Meklējot darbu, svarīgi apzināties, kāds amats man būtu piemērots.
• Stiprās puses. Kad ir noskaidrotas savas intereses un vēlmes, tad tām ir jāpakārto pārējais – zināšanas, izglītība, profesija utt., t.i. jānosaka savas stiprās puses. Pozicionējot sevi darba tirgū, ir jāatrod tāds skatpunkts, no kura redzama jūsu individualitāte, kas specifisks ir Jūsu izglītībai, cik spoža ir Jūsu pieredze, kādas ir papildus zināšanas utt., turklāt šai individualitātei ir jābūt (vai vismaz jāizskatās) kā priekšrocībai, pievienotajai vērtībai, salīdzinot ar citiem kandidātiem. Lai būtu skaidrāk saprotams, minēšu piemēru par sevi. Es esmu psiholoģijas pasniedzējs augstskolā. Psiholoģijas pasniedzēju ir daudz, bet atšķirībā no daudziem citiem es, piemēram, varu lasīt lekcijas angliski (pavirzījos garajā „klauvētāju” rindā uz priekšu). Tāpēc situācijās, kad nepieciešamas lekcijas angļu valodā, man ir priekšroka attiecībā pret citiem. Vai arī cits piemērs - biznesa treneru ir daudz, bet man ir akadēmiskās zināšanas – doktorantūra, zinātniski pētījumi (atkal pavirzīšanās rindā uz priekšu). Līdzīgi katrs no Jums, pozicionējot sevi darba tirgū, var atrast un izcelt savas stiprās puses.
Savu interešu, spēcīgo pušu apzināšana ir svarīga, ne tikai pozicionējot sevi darba tirgū, bet arī pašattīstībai - kad ir zināmas, apjaustas paša intereses un no dažādiem viedokļiem apskatītas stiprās puses, var vieglāk novērtēt sevi; ir saprotams, kurā virzienā ir jāattīstās, ko tieši man kā personībai ir jāattīsta, lai sasniegtu savu mērķi – piem., iegūtu kādu noteiktu amatu.
2. Kā psiholoģiski sagatavoties darba intervijai?
Kad cilvēks apzinās sevi, to, kas viņā ir īpašs (tas, ko apskatījām iepriekš), tas pats par sevi rada nemākslotu mērķtiecīgu noskaņojumu, ko personāla atlases cilvēki darba intervijās nekļūdīgi jūt. Protams, ar to vien nepietiek. Ir svarīgi arī sagatavoties intervijai (pārskatīt savu CV, pārdomāt atbildes uz tradicionālajiem jautājumiem, sagatavot jautājumus intervētājam utt.), jo tas radīs drošības izjūtu un ļaus justies pārliecinātam par sevi.
Sagatavošanās darba intervijai ietver arī noskaņošanās procesu, kas ietver iztēli, iekšēju mieru, koncentrēšanos.
• Izmantojiet iztēli. Ar iztēles palīdzību var sevi labi sagatavot darba intervijai, iztēlojoties dažādus intervijas norises scenārijus. Te būtu vērts zināt, ka tad, kad mēs ko iztēlojamies un pēc tam to darām fiziski, strādā tie paši neironu tīkli (tā saucamie spoguļneironi).
Atcerieties tos gadījumus, kad bijāt pašpārliecināti, kad vajadzīgie vārdi „plūda” bez piepūles. Nofiksējiet šo izjūtu atmiņā. Mēģiniet atcerēties, kā jūs jutāties, tad pamēģiniet „ieslēgt” šo stāvokli laiku pa laikam. Nebaidieties izskatīties pārāk pašpārliecināti un iebilst intervētājam – to var un vajag, bet bez negatīvām emocijām un loģiski izskaidrojot savu viedokli.
Vēl - labs paņēmiens, lai saprastu, kā labāk uzvesties – iztēlojieties ideālu intervijas gaitu: kāda tā būtu, kā Jūs uzvestos, ko Jūs teiktu, darītu utt.; ko darītu, teiktu intervētājs utt.
• Būt nesaspringtam darba intervijā ir ļoti svarīgi. Ir jāsaprot, ka nervozitāte un stress nāk no nezināmā, tāpēc pirms intervijas jāiztēlojas visnegatīvākie scenāriji un Jums būs skaidrs, ka intervija ir tikai intervija, ka nekas traks ar Jums nevar notikt, un svarīgi to paturēt prātā intervijas laikā.
Kad mēs esam stresā, mēs ar apziņu iedarbojamies uz mūsu somatiku, bet var arī otrādi – caur somatiku iedarboties uz psihi. Jūs nepārņems stress, ja intervijas laikā dziļi elposiet ar vēderu.
• Intervijas laikā domāt tikai par interviju. Ir gadījumi, kad intervijas laikā intervējamais domā, ka amats jau ir „kabatā” – tas intervētājos var izraisīt sacensības garu – „to mēs vēl redzēsim”. Vai pretēji intervējamā acīs ir redzama bezcerība, šo amatu man nekad nedabūt, es vēl neesmu tam gatavs, kas atkal intervētājam raida nepareizos signālus. Ir izpētīts, ka konkursos uz vakanto amata vietu uzvar komunikablākie, kas norāda uz organizācijas stiprajām pusēm, sniedz pamatotus komplimentus intervētājam un izrāda neliekuļotu interesi par jauno darbu.
