Jurģi jeb Ūsiņa diena
Ai, Jurģīti, Ūsenīti,
Baro sirmus kumeliņus,
Sukādams, barodams
Sēsties siles galiņā.
Katoļi šo dienu svin par godu svētajam Jurim - pirmajam starp Diokleciāna mocekļiem, kas tiek uzskatīts par jātnieku, karavīru un ieroču kalēju aizstāvi.
Arī latviešu tautas tradīcijās Juris jeb Jurģis, kas kristietības ietekmē ieņēmis mūsu sentēvu gaismas un dzīvības dieva Ūsiņa vietu, tiek daudzināts par zirgu un pavasara dieviņu.
Jurģi ir pirmā ganu un pieguļnieku diena. Tas ir vasaras sākums, ja vasaru skaita no Jurģiem līdz Mārtiņiem. Šajā dienā pirmo reizi lopi jādzen ganos, pirms tam ganus aplejot ar ūdeni, lai tie nesnauž. Tautā to sauc par lielo rumulēšanos.
Nāc, Ūsiņ, nāc Ūsiņ,
Sen mēs tevi gaidījām:
Zirgi gaida zaļas zāles,
Puiši jaukas ziņģēšanas.
Jurģos pārbraucot uz jaunu dzīvesvietu, noteikti ģimenē valdīs saticība. Arī salda putra, kas šajā dienā vārīta, noteikti vairos saticību ģimenē.
Jurģi ir svētku diena, tāpēc šajā dienā jābrūvē alus, jākauj cūkas un gailis. Gailis jākauj zem siles, jo tad asinis atdod Ūsiņam, lai tas svētītu māju kustoņus.
Jurģi ir iesākums zemes darbiem, tomēr zirgus šajā dienā nostrādināt nedrīkst, jo šiem mājlopiem Jurģi ir svētdiena.
Jurģos nedrīkst cirst kokus, citādi vilki var nodarīt kādu skādi.
Nedrīkst arī adīt, šūt, aust vai citus rokdarbus strādāt.
Pats interesantākais, ka šajā dienā nedrīkst ķemmēt matus. Pamēģiniet nu to ievērot.