“Prāta vētra” un deju mūzika 2001. gadā - “Mikrofona ierakstiem” pieci gadi
Latvijas pazīstamākā mūzikas ierakstu kompānija “Mikrofona ieraksti” šogad atzīmē savu 20 gadu jubileju, kurai par godu 9.novembrī Arēnā Rīga tiks sniegts vērienīgs lielkoncerts“20 gadi latviešu mūzikā”. Turpinot gatavoties jubilejas lielkoncertam, “Mikrofona ieraksti” piedāvā ceļojumu vēsturē un atskatās uz piedzīvojumiem 2001.gadā.
"Mikrofona ieraksti" 2001. gadā atskaņošanas saraksts: https://open.spotify.com/user/micre...
2001
Pasaule ir pārdzīvojusi satraukumu par to, ko mums nesīs gadsimtu un tūkstošgades mija. Daži gan uzskata, ka īstā tūkstošgades mija ir tikai sagaidot 2001. gadu. Jebkurā gadījumā visi ir vairāk vai mazāk sveiki un veseli, nekas ārkārtējs vēl nav noticis un 2001. gads var sākties. “Mikrofona ieraksti” komanda un tās paspārnē esošie mākslinieki ir pilni apņēmības, pilni cerību, un joprojām nav zaudējuši ticību tam, ka ir iespējams panākt gandrīz neiespējamo – iekarot pasaules mūzikas lielākās skatuves un topus ar Latvijā radītu mūziku. Kompānijas galvenais ierocis joprojām ir grupa “Prāta vētra”, lai gan, kā izrādās, arī citiem kompānijas māksliniekiem ir ne mazākas ambīcijas, un veiksme tos pavada. Šo var uzskatīt par “MicRec” vislabāko gadu līdz pat šim brīdim. Sadarbības līgums ar “EMI Records” dod iespējas ne vien visu Baltiju nodrošināt ar jaunākajiem britu un amerikāņu mūzikas albumiem, bet arī sniedz iespēju latviešu māksliniekus parādīt pasaulei. Jaunus un ļoti veiksmīgus albumus izdod: Raimonds Pauls, “Prāta vētra”, Igo, ”Labvēlīgais tips”, “Tumsa”, “Credo” un Ēriks Loks. Sevi piesakaprojekts “Boyza”, “BTH”, meiteņu grupa “Māsas” un arvien lielāku popularitāti jauniešu vidū ieguvušais “nu metal” ar pašmāju “FeiK”, kā šī mūzikas stila karognesējiem.
“Prāta vētras”atsakās no jūrasskolas
Pērnā gada Eirovīzijas kaislības ir norimušās, jauni apvāršņi ir atklāti, starptautiska atzinība ir iegūta, sakari ir nodibināti un atliek vien strādāt tālāk, radīt jaunas un konkurētspējīgas dziesmas un piepildīt lielo sapni par pasaules pakļaušanu. 2001. gadā nāk lajā viens no visu laiku labākajiem un veiksmīgākajiem,un pasaulē vispieprasītākajiem grupas albumiem. Protams, viena no albuma lielajām veiksmēm ir dziesma “Maybe”. Lai arī starptautiskajā apritē Renārs Kaupers joprojām ir Reynard Cowper, bet pārējie ir vēl ķēmīgākos vārdos, ir sajūta, ka no šīm maskām visi sāk pamazām nogurt, bet šos pseidonīmus vēl neviens nav atcēlis un, izbraucot no Latvijas, vārdu spēlīte tiek spēlēta vēl joprojām. Tātad “Maybe”. Lai ierakstītu šo dziesmu, grupa vēlreiz dodas uz britu salās esošo lauku studiju “RidgeFarm Studio” un realizē šo hitu kopā ar to pašu producentu, kurš palīdzēja radīt dziesmu “MyStar”, proti, tas ir vecais labais Tonijs Mansfīlds (TonyMansfeald), kurš rezultātā producē arī visu albumu “Online”/”Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas”. Ieraksti notiek Anglijas studijā, kā arī jau iepriekšējā albuma ierakstā iepazītajā Dānijas lauku studijā “PUK RecordingStudios”. Pagaidām vēl fotogrāfē vietējais fotogrāfs Aivars Drāznieks,bet pie dizaina strādā reklāmas aģentūras Zoom (tagad Mooz) dizaina speciālisti Ērika Stendzenieka virsvadībā un uzraudzībā. Piedalās arī “MicRec” štata mākslinieks Edijs Hofmanis. Grupas menedžeris joprojām ir Aldis Hofmanis, bet nu jau arvien ciešākā “sakabē” ar šī brīža grupas galveno menedžeri Aiju Auškāpu (tolaik vēl Grimzi). Visam projektam ir lielākais budžets kompānijas “Mikrofona ieraksti” vēsturē, jo šo albumu, singlus un video gaida visas EMI Records nodaļas visā pasaulē. Tas patiešām nav pārspīlēti teikts. Un, kad parādās albuma pirmais vēstnesis “Maybe”, visi kā viens atviegloti nopūšas, jo saprot, ka tas ir hits. Angļi grib strādāt, vācieši saka, ka viņiem nedaudz par saulainu, skandināvi ir sajūsmā, beļģi berzē rokas, bet poļi ir gluži vai laimīgi, bet ne tik laimīgi, kā čehi, jo.... Lielbudžeta video, kuru filmē zviedru režisors Magnus Rosman, filmēšana notiek Čehijā, izmantojot reālu kinokameru un filmu. Lai čehi būtu vēl laimīgāki, klipā piedalīties ir uzaicināta Čehijā pazīstama modele. Klips, protams, pēc gada iegūst “Mūzikas ierakstu balvu” kategorijā “Labākais mūzikas video”. Klipu rāda MTV kanāls tuvu un tālu, un ir ļaudis, kas stāsta esam to redzējuši Brazīlījā, Amerikā un pat Dienvidkorejā. Tā tas arī varētu būt, jo dziesma un video, kā šobrīd izrādās, līdz pat šim brīdim ir starptautiski vispazīstamākā grupas dziesma. Un būtu vēl pazīstamāka, ja vien ar šo dziesmu nesaistītos kāds traģisks notikums. Jau pēc albuma izdošanas “Mikrofona ieraksti” vienojas ar ASV kompāniju Nettwerk, kas tieši tolaik sāk ASV tirgū virzīt grupu “Coldplay”, par singla izdošanu ASV. Taču notiek neparedzētais. Tiek sagrauti Dvīņu torņi, un ASV pusē iestājas klusums. Pēc laika, kad sarunas atsākas, kompānija paziņo, ka nevar tagad izdot singlu, jo tajā ir vārdi “My nuclear bomb”... Bāc!!! Ko lai dara. Pēc neilgas tielēšanās un liela iekšējā kompromisa, Renārs piekrīt, ka šie vārdi no mixa tiek izņemti. Laiks iet, jaunā miksa iegūšana nav vienkārša, jo visi skaņu celiņi atrodas ārvalstu studijās, kuras atkal jāīrē un jārezervē. Notiek mēģinājumi to darīt uz vietas Rīgā... līdz versija tiek iegūta. Bet “īstais laiks un īstā vieta” jau ir pagātnē un “Nettwerk” atsakās no izdošanas plāna vispār, jo lietas ar “Coldpay” ir aizgājušas necerēti labi un nav vairs laika ņemties ar vienu latviešu grupu... “MicRec” to uzskata par traģiskāko mirkli savas pastāvēšanas vēsturē. Mēģinājumi atrast citu kompāniju nevainagojas ar panākumiem. Bet tikmēr lietas Eiropā iet tik labi kā nekad. Prātinieki dodas iesildīt “The Cranberries” viņu Eiropas turnejā, ar solo koncertiem uzstājas izpārdotās zālēs Polijā un iesilda “Depeche Mode”
Baltijas turnejā.
Singls “Maybe” pašu mājās tiek prezentēts starptautiskajā mūzikas forumā “Forte Riga”, kurš jau trešo gadu notiek Ķīpsalā. Vai kāds tādu vēl atceras? Varbūt kāds atceras, ka šī foruma ietvaros notika arī jauno grupu konkurss “Forte Flash” un tajā uzvarēja Agnese? Un ticiet vai nē, balvā ieguva 8000 ASV dolārus!!! Bet trešo vietu un 3000 ASV dolāru ieguva “The Hobos”. Ak, kur gan tagad ir tādi konkursi! Cita starpā “Prāta vētra” singla prezentācijas laikā saņem arī “Zelta disku” par pirms gada izdoto dziesmu izlasi “1987 – 1999”, kurarealizēta vairāk nekā 8000 kopijās. Taisnības labad jāsaka, ka tas ir laiks, kad tiek pārdotas arī audiokasetes, ne tikai CD. Dziesma “Maybe” tiek izdota arī vinila skaņuplatē.
Otrā albuma singla “Waterfall” panākumi ir jau krietni vien pieticīgāki, neskatoties pat uz to, ka tiek sagatavots lielisks video, kuru Somijā ar kino kameru un uz kinofilmas filmē režisors Juuso Syrja. Filmēšana notiek pie Eiropas lielākās bākas. EMI ļaudis saka, ka pēc Maybe šis ir pamatīgs atkritiens. Tas, protams, atstāj nelielu vilšanos sajūtu itin visos iesaistītajos, jo dziesma negūst īpaši lielus panākumus. Video gan tiek rādīts MTV, bet ar laiku arvien retāk. BTH izveido dziesmas remiksu, kas mazliet uzlabo dziesmas atpazīstamību un apriti. Poļi saka, ka remix esot pat labāks par oriģinālu un radiostacijām piedāvā to. Atgādināsim, ka šis ir laiks, kad singli tiek izdoti atsevišķos CD un tirgoti atsevišķi. Līdz Apple atvērs iTUNES, vēl jāgaida divi gadi. Kā tika filmēts “Waterfall”, skaties šajā ekskluzīvajā un agrāk nepublicētajā video:
Trešais singls ir “Online”, kurš arī nevar mēroties spēkiem ar “Maybe”, bet daudziem kļūst par mīļāko grupas dziesmu. Grupai jau ir pietiekoši liela fanu bāze, kura ir ar mieru pieņemt no grupas salīdzinoši sarežģītāku un eksperimentālāku muzikālo skanējumu.
“Online” live “Gada balvā”
Albums “Online” ar lielākiem un mazākiem panākumiem tiek izdots visā Eiropā. Izdošana notiek ar nelielu nobīdi un Polijā par šo albumu grupa nopelna "Zelta diska” statusu tikai 2002. gadā, kad “MicRec”Polijas partneri ir realizējuši vairāk nekā 35 000 kopiju. Tas ir mums zināmais lielākais jebkādas latviešu grupas pārdošanas sasniegums ārpus Latvijas.
Albuma “Online” latviešu versija “Kaķēns, kurš attiecās jūrasskolas” prezentācija “Prāta vētrai” raksturīgā manierē notiek uz mācību karakuģa “Eduards Veidenbaums”. Prezentācijas video ir saglabājies un skatāms šeit:
Kaķēns joprojām ir sveiks un vesels!
Video ir arī redzams, ka Mārtiņš Freimanis uzdāvina “Prāta vētrai” kaķenīti “Pū”. Lai gan Freimanis ir pārliecināts, ka tā ir kaķenīte, pēc laika izrādās, ka tas ir kaķis. Un, kā izrādās, kaķis “Pū”, joprojām ir sveiks un vesels un dzīvo grupas menedžeres AijasAuškāpas kaimiņos, un vada savas solīdās vecumdienas guļot uz palodzes. Tas ir neticami, bet tas ir fakts!
“Prāta vētra” ir kļuvusi par Latvijas lielāko grupu un latviešu mūzikas eksporta lielāko cerību. 2001. gada “Mūzikas ierakstu gada balvā”, kas notiek 2002.gada pavasarī, grupa, atšķirībā no iepriekšējā gada, paņem “visu banku”, saņemot piecas balvas dažādās kategorijās. ‘Prāta vētra” oficiāli kļūst par Latvijas lielāko grupu. Te var katrs atrast savu apzīmējumu, jo piestāvēs arī vārdi – veiksmīgāko, pazīstamāko, mīlētāko, labāko u.t.t….
Braithouse pārtop par BTH un pazaudē zobu
2001. gads ir latviešu elektroniskās deju mūzikas veiksmes gads. Ja iepriekšējā gadā pēc “MicRec” iniciatīvas CD singlu ar dziesmu “The Winter” (Ziema), izdod “Prāta Vētra” un dziesma kā dāvana tiek izsūtīta visiem MicRec partneriem pasaulē, tad šogad nolemts ierakstīt un partneriem izsūtīt Džordža Maikla dziesmu “Last Christmas”, grupas Braithouse izpildījumā. Joks izrādās tik veiksmīgs, ka iegūtais materiāls tiek prezentēts kādā no kārtējām EMI Records konferencēm Londonā un ieinteresē kompānijas “EMI Records UK” apakšleibla “LibertyRecords” menedžeri MaikuMakNeiliju (MikeMcNally), un viņš ierosina dziesmai uzfilmēt video un izdot to Anglijā īsi pirms Ziemassvētkiem. Domāts darīts. “MicRec” sarūpē 20 000 mārciņu (jo šis ir veiksmīgs gads kompānijai), noalgo angļu video producentu kompāniju, dejotājas, klubu un kopā ar Guntaru Raču dodas uz Londonu. Pirmajā dienā notiek mēģinājums klubā, lai nākamajā dienā notiktu filmēšana. Papildus tamMaiks ierosina grupai nomainīt nosaukumu. Grupas līderis un producents Ralfs Mākulis un dziedātājs Jānis Grīnvalds ir negribīgi, bet beigās piekrīt un pārtop par neko nenozīmējošo BTH, kuram būtu jāsimbolizē “Braithouse” saīsinājums. Pēc tam, kad Londonas centra veikalā “French Connection” jeb FCUK tiek nopirkti jauni tērpi, producenti un dziesmas video režisors dodas vakariņās, jautri čalo, smaida un aprunā nākamās dienas notikumus. Pēkšņi Ralfs aicina Guntaru doties viņam līdzi uz tualeti. Guntars, kaut ko nelabu nojauzdams, dodas līdzi Ralfam. Ralfs nostājas pie spoguļa un izstieptā plaukstā rāda kaut ko nelielu un baltu. Nav īsti saprotams, kas tas ir. Pēc brīža Guntars saprot, kas tas ir - tas ir priekšzoba kronis! Tas ir sasodīts priekšzobs, kurš ir izkritis māksliniekam dienu pirms filmēšanās 20 000 vērtā video…. Bāc, ko tagad darīt! Ir traģēdija, bet tajā pat laikā abiem notikuma aculieciniekiem sākas nevaldāma smieklu lēkme, jo rodas ideja zobu pielīmēt atpakaļ ar superlīmi…Vakariņas kaut kā tiek nomocītas, nevienam neko nesakot. Komanda dodas uz viesnīcu, bet latvieši uzsāk izmisīgus dežūrējošā zobārsta meklējumus naksnīgajā Londonā. Tiek sameklēts kāds aizdomīgs indiešu dentists. Viņš paziņo, ka viņš ir profesionālis un jāveido jauns kronis, kas attiecīgi maksās un prasīs laiku. Pēc ilgiem skaidrojumiem un lūgšanās, indietis piekrīt zoba kroni piecementēt atpakaļ, bet bez garantijas, ka tas rīt vēl būs vietā. Komanda piekrīt, samaksā 175 britu mārciņas par mazu pikuci cietinošā cementa un dodas uz viesnīcu. Video tiek uzfilmēts, singls izdots un ir viens no “MicRec” lepnumiem, jo dziesma joprojām ir vienīgā Latvijā producētā dziesma, kas jebkad iekļuvusi slavenajā “UK Top 40” singlu topā, bet dziesmas video tiek rādīts MTV daudzās un dažādās valstīs vēl daudzus gadus pēc singla izdošanas. Tieši “BTH” singls “Last Christmas” ir ieraksts, kas izdots arī ASV.
“BTH” kļūst par neapstrīdamiem deju mūzikas flagmaņiem Latvijā un pēc viņu veidotajiem remiksiem stāv gara rinda. Albums vēl gaida savu izdošanu pēc gada. “LastChristmas” tāpat kā “Prāta vētras” “Maybe” tiek izdots arī vinila skaņuplatē, un “MicRec” noliktavā vēl ir daži tā eksemplāri, kurā atrodami arī “Boyza” producētie remiksi.
TUMSA atkal ir TUMSA
Jaunu albumu “Nesaprasto cilvēku zemē” izdod grupa “Tumsa”. Uz albuma vāka vairs nav nepieciešams rakstīt “Tumsa un Mārtiņš Freimanis”, jo grupa ir ieņēmusi ļoti stabilu un, kā mēs tagad zinām, paliekošu vietu uz Latvijā dominējošās pop-rock skatuves. Albums ir jauns, kvalitatīvs lēciens un apliecina grupas varēšanu, briedumu un Freimaņa prasmi rakstīt saturīgas un vienlaikus lipīgas dziesmas. Par albuma hitiem kļūst “Tā nav lijis”, “Arī man ir sirds” un “Lai būtu tā”, kurai rudens pusē režisora Jāņa Streiča dēls Kristaps uzņem lielisku video. Protams, galvenās meitenes lomu klipā lieliski attēlo Kristapa māsa Viktorija Streiča. Mārtiņš ar Kristapu kļūst labi draugi, bet klips kļūst par vienu no pieprasītākajiem tā laika muzikālajās TV pārraidēs.
“Lai būtu tā”
Šis ir arī gads, kad Mārtiņš uzsāk savu azartspēli, ko citi sauc par “Eirovīziju”, jo kopš šī gada Mārtiņš kļūst par neatņemamu Latvijas “Eirodziesmas” dalībnieku visos iespējamajos veidos. Šoreiz ar “Tumsu”, izpildot dziesmu “It’sNotTheEnd”, “Tumsa” paliek trešie vai ceturtie, jo saņemts vienāds punktu skaits ar duetu “Shake & Bake”. Taču viņus abus pārspēj Freimaņa daudzu nākamo dziesmu līdzautors Lauris Reiniks duetā ar Lindu Leen, Marija Naumova un, protams, šī gada “Eirodziesmas” uzvarētājs Arnis Mednis, kurš kopā ar metālistu un popmūzikas nīdēju Gustavu Terzenu ir sarakstījuši visnotaļ jestru un popsīgu dziesmu “Too Much”. Starp citu, šo dziesmu pēc tam izdod un sadarbībā ar “Platforma Records” publicē tieši “MicRec”, kuriem ar Arni jau aiz muguras ir vairāki kopīgi projekti. Kā Arnim veicas, jeb, pareizāk būtu teikt, neveicas Dānijā, mēs jau tagad zinām. Uzvar igauņu duets, bet Arnis paliek 18tais, 23 izpildītāju konkurencē. Šis ir arī brīdis, kad daudzi Latvijā uzzina, ka ar “Eirovīziju” ir kā ar bitēm. Bet, atgriežoties pie “Tumsas” albuma, jāsaka, ka albumā atrodama vien dziesmas “It’sNotTheEnd” latviskā versija “1, 2, 3”, jo arī grupa saprot, ka nevajag vienā albumā jaukt dažādas valodas, ja vien tas nav kāds “worldmusic” izdevums. Albuma prezentācija notiek piknika veidā Zaķusalā. Ļoti neparastā vietā. Freimanis malko savu liktenīgo “Rīgas melno balzamu” un vēl nenojauš, ko tieši tas izdarīs ar viņa iekšējiem orgāniem pēc vairākiem gadiem… Ehhh…..
Labvēlīgais Konstantīns…
Tikko kā pieminējām 2001.gada “Eirodziesmu”. Tajā togad startē arī “Labvēlīgais tips”! Varat iedomāties, kas būtu bijis, ja viņi uzvarētu? Es varu iedomāties. Mums visiem būtu bijis ļoti jautri, jo dziesmas iestudējums ar atpakaļ strauji atmestajām galvām horeogrāfijā aizkustināja daudzus, bet ne tā gada žūriju. Jā, jā, tas bija gads, kad tika izveidota žūrija. To vadīja viens no Radio SWH bosiem.
Tas ir brīdis, kad ļoti aktuāls kļūst teiciens “Eiropa mūs nesapratīs”, jo tieši tas ir viens no argumentiem, kuru min tie, kas baidījās balsot par “Tipa” dziesmu Eirodziesmā. “Tipam” patīk šī vārdu spēle un loģiski, ka 1. aprīlī nāk klajā grupas sestais studijas albums “Eiropa mūs nesapratīs”. Pilns ar lieliskām un asprātīgām dziesmām: “Smilšu krāsas portfelīt’s”, “ Ziemassvētku dziesma”, “Tu mana ģeometriskā”, “Kā tev iet?” un, protams, “Koka klucis Konstantīns” un albuma tituldziesma “Eiropa mūs nesapratīs”. Albums “Gada balvā” tiek nominēts “Labākajam popmūzikas albumam”, bet dziesma “Koka klucis Konstantīns” “Labākajai pop dziesmai”, taču uzvar …. nu, jūs paši zināt kas
Nekur nav tik labi kā mājās
Viens no visu laiku visveiksmīgākajiem Raimonda Paula dziesmu albumiem. Pat neskatoties uz to, ka tajā apkopotas pavisam 13 dziesmas. Tas ir dziesmu skaits no kura parasti mūzikas izdevēji cenšas izvairīties. Taču tad, ja dziesmu izpildītāji ir Marija Naumova, Normunds Rutulis un Ance Krauze, tam vairs nav nozīmes. Viens no albuma izdevējiem ir arī visu dziesmu vārdu autors Guntars Račs. Un dziesmas izrādās ilgdzīvotājas, jo kurš gan tagad nepazīst “Kūko, kūko dzeguzīte”, “Lakstīgala” un albuma tituldziesmu “Nekur nav tik labi kā mājās”. Albums pārsteidzoši ātri iegūst “Zelta albuma” statusu un arī 2016. gadā ir starp pieprasītākajiem “MicRec” kataloga albumiem. Albuma prezentācijas koncerts notiek atjaunotajā “Vernisāžā” Vērmaņdārzā. Tolaik vēl visiem šķiet, ka šī vieta kļūs par jaunu muzikāli literāli teatrālu oāzi. Taču ātri vien ilūzijas sabrūk un tālākos gadus tur toni nosaka dažnedažādi ēdināšanas un dzirdināšanas iestādījumi un to mainīgie īpašnieki.
Ar šo albumu saistās arī kāds strīds starp kompānijas vadību un albuma dizaina autoru, un tā laika kompānijas “MicRec” vadošo dizaineri Ediju Hofmani. Kompānija uzstāj, lai uz albuma vāka būtu redzami visi dalībnieki, jo tāda kopbilde ir. Taču Edijs iespītējas un veido pats savu noformējumu bez bildes, bet ar abstraktu māksliniecisku objektu uz pirmā vāka. Pēc tam, kad albums tiek izdots un izrādās ļoti pieprasīts, mākslinieks katrā izdevīgā situācijā šo albuma vāku rāda kā piemēru, ka var iztikt arī bez tik ļoti ierastajiem portretiem uz pirmā vāka. Kompānijas vadībai trūkst argumentu, jo albums ir pieprasīts. Lai gan dziesmas un izpildītāju salikums ir tāds, ka to varētu izdot arī vispār bez vāka, un vienalga tas būtu bijis pieprasīts. Lieki piebilst, ka albums iegūst divas “Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas”.
Raimonda Paula baltās melodijas
Raimonds Pauls 2001. gadā ir ierasti ražīgs un gada nogalē pabeidz vienu no veiksmīgākajiem, sadarbībā ar “MicRec” izdotajiem albumiem “White Melodies”. 12 pazīstamas Paula melodijas aranžē komponists Jānis Lūsēns. Spēlē “Rīgas kamermūziķi” diriģenta Normunda Šnē vadībā, ieraksta Kārlis Pinnis. Ieraksts notiek Reformātu baznīcā dislocētajā “Rīgas skaņu ierakstu studijā”. Albuma “master” jeb skaņas gala apstrāde notiek slavenākajā pasaules ierakstu studijā “Abbey Road Studio”. To paveic viens no angļu labākajiem studijas inženieriem Nks Vebs (Nick Webb). Jā, tā ir tā pati studija, kurā savus ierakstus veikuši gan “The Beatles”, gan “Londonas simfoniskais orķestris”, gan daudzi, daudzi citi.
Skaņa ir gandrīz ideāla. To novērtē vietējie mūzikas patērētāji, kas albumam ātri vien piešķir “Zelta statusu”, kā arī ārzemju izdevēji, jo pēc neilga laika ieraksts tiek licencēts vairākām kompānijām, kuras šo albumu izplata daudzās pasaules valstīs, bet kā fona mūziku to vēl šodien izmanto daudzas kafejnīcas, pasākumu rīkotāji, radio un televīzijas raidījumi. Albums tiek nominēts “Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā” kategorijā “Labākais akadēmiskās mūzikas albums” .
Ziemassvētku pasaule
Kā jau minējām, 2001.gadā Maestro atkal ir kļuvis ļoti aktīvs un ieraksta, un izdod vēl vienu albumu “Ziemassvētku pasaule”, kurā dziesmas ar Guntara Rača vārdiem dzied popgrupa “Dzeguzīte” un solisti Gunārs Kalniņš, Lauris Reiniks, Harijs Spanovskis, Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Paukštello un citi. Pazīstamākās dziesmas “Marijas sapnis Ziemassvētku rītā”, “Zvani un sveces” un “Amerikā snieg”.
Credo
Grupa “Credo”, kuras sastāvātogad vairs nemuzicē bundzinieks Guntars Brečs, kuru nomaina Gundars Lintiņš, bet kurā joprojām spēlē Guntis Veits un ģitārists Armands Alksnis, ir sagatavojuši un izdod vēl vienu jaunu dziesmu albumu “Ceļa zīmes”. Albumu, kurā ir arī dziesma, kas kļūst par vienu no visveiksmīgākajiem ierakstiem grupas pēdējo 20 gadu daiļradē. Tā ir Armanda Alkšņa dziesma ar Rača vārdiem “Tur, aiz mākoņiem ir saule”.
Noskaties video: https://youtu.be/ZzS7UFbIZRs
Armands Alksnis atzīstas, ka dziesmu uzrakstījis 10 minūtēs. Izlasīja tekstu, paņēma ģitāru un nodziedāja. Nu jau piecpadsmit gadus šī dziesma ir neatņemama grupas repertuāra sastāvdaļa.
Māsas
Pēc “Prāta vētras” dalībnieka Māra Mihelsona un menedžera Alda Hofmaņa ieteikuma, “MicRec” sameklē un paraksta līgumu par divu albumu izdošanu ar meiteņu grupu “Māsas”, kas ir absolūti brīvdomājošs un neformāls veidojums. Grupas līderes lomu uzņemas māsa Līga Celma, kura šobrīd jau ir daudzu starptautisku kora mūzikas konkursu laureāte, diriģente un komponiste, un kora “Spīgo” vadītāja. Grupa izdod debijas albumu, par kura saturu brīnās daudzi. Kas tas ir? “MicRec”cilvēkiem jautā mūzikas izplatītāji, un “MicRec” atbild, ka “tas ir kaut kas citādāks”. Kas tieši, nezina ne “MicRec”, nedz pašas “Māsas”, kuras patiešām arī ir 2 x 2 māsas. Laimīgā kārtā grupai ir arī savs radio hits un albuma tituldziesma “Dāvā laimi”, kas šad tad izskan ēterā arī mūsdienās. Radio Naba raidījums “Ar zibenu pa dibenu” šo albumu ierindojusi #20 starp 100 labākajiem albumiem Latvijā. Šo raidījumu veido mūzikas žurnālists Uldis Rudaks. Grupa 2001.gadā pretendē uz nomināciju “Gada debija” “Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā”, bet neizdodas pārspēt grupu “The Mundane”.
Igo atkopjas
Pēc 2000.gadā pārciestās, ārkārtīgi smagās autoavārijas Igo pamazām atkopjas un sāk arvien aktīvāk atgriezties koncertu apritē un gatavo jaunu programmu. Daudzi netic, ka viņam vispār vairs kaut kas izdosies, bet “MicRec” tic, jo zina, cik liels cīnītājs ir Igo. Albumā ir pavisam 11 (+intro un coda) paša Igo un viņa grupas biedru rakstītas dziesmas ar Igo vārdiem. Noskaņa ir mierīga un dziedinoša. Albuma dizainā Igo izmanto sava dēla zīmējumu, uz kura attēlots pats Igo.
Boyza dubulto skaļumu
2001.gadā klajā nāk grupas BTH un Prāta vētra dziesmu remiksētājaLotara Lodziņa projekta Boyza albums “DoubleTheLevel”. Tikai pateicoties tam, ka togad parādās “A-Europa” ar savu hitu “Tuvumā, tālumā” Boyza nesaņem pelnīto “Gada balvu” par labāko deju mūzikas albumu. “Boyza” dzinējspēks Lotars kļūst par vienu no pieprasītākajiem deju mūzikas producentiem. Albums tiek prezentēts Jelgavas klubā “Tonuss”.
Loks nepadodas
Ēriks Loks kopš albuma “Jūnijs matos” izdošanas ir kļuvis par pieprasītu “dziedātāju” un producenti steidz to izmantot. Pēc grupas “Labvēlīgais tips” dalībnieka Ģirta Lūša iniciatīvas Ēriks kopā ar Viktoriju Streiču izveido duetu, kas ieraksta savā interpretācijā daudzas pazīstamas latviešu pop dziesmas un izdod albumu “Šalc ne tikai zaļais mežs”. Lai saprastu šī projekta rašanās iemeslus, jāatgādina, ka Latvijā arvien lielāku popularitāti togad iemanto vācu joku grupa “Max Raabe & Palace Orchester”.
FeiK
Šī gada, kā arī “Mikrofona ieraksti” pirmās piecgades smagākais albums, protams, ir grupas “FeiK” albums “TheInevitable”. “Nu metal” smagais vilnis ir sasniedzis arī Latviju. Puikas patiešām māk spēlēt, un pēc garām sarunām un nopietna darba studijā kopā ar Tāli Timrotu, par ko ne visi grupas dalībnieki ir sajūsmā,albums ir pabeigts. Dziesmas producējusi grupa Vernera Bitera virsvadībā. Lai albums skanētu maksimāli labi, tā gala apstrāde jeb “masterings” notiek Zviedrijas studijā “CuttingRoom”, un to paveic pieredzējušais skaņu inženieris BjornsAlmsteds. Albuma prezentācija notiekĶīpasalas hallē, un kā viesi tajā piedalās grupas “Device”, “Loom” no Igaunijas, “Mary Jane”, “Gust Of Anger” un Gustavo. Vēl pirms šīs prezentācijas notiek albuma īpašā noklausīšanās klubā “Pulkvedim neviens neraksta”. Pirmos 100 apmeklētājus “MicRec” cienā ar glāzi alus. Klubs ir stāvgrūdām pilns, un viesos atnākušais Igors Linga saka: “Jūs tagad ar vienu grupu esat sev ieguvuši visu Latvijas jauniešu auditoriju”. Grūti spriest, vai tā ir patiesība, taču kaut kāda jauniešu “šūmēšanās” notiek. To gan neapliecina albuma pārdošanas dati, kas ir visnotaļ pieticīgi. Vēlāk tiek izdota arī videokasete ar grupas koncertierakstu.
Grupa pamanās togad startēt arī festivālā “Liepājas dzintars” un tiek nominēti “Mūzkas ierakstu gada balvā” uzreiz 2 kategorijās – “Labākais rokmūzikas albums” un ”Gada debija”. Ja vienā gadījumā pogas izgriež “The Hobos”, tad otrajā gadījumā to izdara jau pieminētie “The Mundane”.
Līdz otrajam albumam “FeiK” neizdzīvo un pārtrauc savu aktīvo darbību neilgi pēc pirmā albuma izdošanas.
Latviešu populārās klasikas sērija
2001.gadā kompānija atklāj “Latviešu populārās klasikas sēriju”, kurā sāk CD versijā pārizdot agrāk tikai skaņuplatēs pieejamos albumus. Pirmais ir Raimonda Paula pats pirmais albums “Tev, mana labā”. Tam seko Gunāra Freidenfelda dziesmu apkopojums “Kādēļ vēlu nāci tu”.
Tiek izdodas daudzas un dažādas populāras latviešu un ārzemju dziesmu izlases, singli un radiostacijām paredzēti “promo” diski.
Ar vērienīgu koncertu “Rīgas kongresu namā” “Mikrofona ieraksti” atzīmē savu piekto jubileju. Koncertā ir viss Latvijas popmūzikas zieds. Tas redzams arī bildēs.
Viss notiek!
Turpinājums sekos…
Guntars Račs