Mākslinieka Jāzepa Pīgožņa atcerei un astoņdesmitajai jubilejai veltītie notikumi
Atzīmējot izcilā latviešu gleznotāja un daudzu grāmatu ilustrāciju autora, nesen mūžībā aizgājušā Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jāzepa Pīgožņa astoņdesmito jubileju, nāk klajā mākslinieka atmiņu stāsts un tiek atvērta viņa darbu izstāde.
Apgādā Zvaigzne ABC iznāk Jāzepa Pīgožņa sarakstīta autobiogrāfija „Pēckarš. Krāsas. Jaunība” , kurā mākslinieks aprakstījis to, kā četrdesmito gadu beigās ieradies Rīgā, mācījies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un pēc tam Mākslas akadēmijā, kā darbojies studentu vides veidošanā. Tas ir stāstījums par mākslinieka jaunības gadiem, mācībām, dēkām un kurioziem, nebēdnībām un mīlestību.
Autobiogrāfija sarakstīta viegli uztveramā, bagātā un trāpīgā valodā, ar neizsīkstošu humoru un sirsnību attēlojot vispirms biklā, bet talantīgā lauku zēna Jāzepa pavisam nejaušo nokļūšanu Rīgas mākslas skolā, vēlāk – mācības un ikdienas cīņu par izdzīvošanu pēckara Rīgā. Ar asu spalvu un labsirdīgu smaidu Jāzeps Pīgoznis raksturo gan abu mācību iestāžu pasniedzējus, gan savus studiju biedrus – vēlāk ievērojamos māksliniekus Gunāru Krolli, Borisu Bērziņu, Induli Ranku un citus. Grāmatā sniegts arī precīzs laikmeta raksturojums par pēckara gadiem, kad radošo garu centās ierobežot ideoloģijas uzspiestās prasības, un par nacionālajām idejām pat visniecīgākajā to izpausmē draudēja visbargākais sods. Tekstu papildina bagātīgs oriģinālo fotoattēlu klāsts, kā arī Jāzepa Pīgožņa agrīno un vēlāko mākslas darbu katalogs, kurš autoram ir pirmais pēdējo desmit gadu laikā.
No 16. septembra Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmajā stāvā ir skatāma Jāzepa Pīgožņa jubilejas izstāde „Krāsas un līnijas”. Tās ir krāsas dabā, krāsas mūsos, krāsas uz audekla un uz papīra. Krāsas ar nozīmi „noskaņas” un ar nozīmi „raksturojums”. Līnijas starp zemi un debesīm, dzīves līnijas, sižeta līnijas, līnijas kā vaibsti un līnijas kā gaismas stari. Šķietami materiāli dotumi, kuri sevī nes daļu no lielās dzīves patiesības. Krāsās un līnijās izpaužas pati daba un cilvēks tajā, krāsās un līnijās savienojas netveramais ar radošo dzirksti un top māksla.
Izstādīto darbu klāsts iedalāms trīs daļās. Pirmā veltīta Jāzepa Pīgožņa pēdējo desmit gadu laikā tapušajiem darbiem – gleznām, kurās sastopamas gan raksturīgās Latvijas ainavas dažādos gadalaikos, mazpilsētu skati, gan citi motīvi, tajā skaitā tālāku ceļojumu iespaidi. Izstādē iekļautas arī grāmatu ilustrācijas, ar kuru starpniecību autors ir pazīstams gandrīz visiem septiņdesmito un astoņdesmito gadu bērniem. Papildus izstādītas mākslinieka ilustrētās grāmatas, un jādomā, ka šajās vitrīnās ikkatrs izstādes apmeklētājs atradīs sev zināmus un lasītus darbus: pārsvarā latviešu folkloru un literatūras klasiku, kā arī izdevumus bērniem. Latvijas Nacionālā bibliotēka kā izstādes vieta izvēlēta, uzsverot īpašo saistību, kāda Jāzepam Pīgoznim ir ar bibliotēkas jauno ēku, proti, tieši ar viņa roku ir rakstīts vēstījums nākamajām paaudzēm, kas iemūrēts bibliotēkas pamatos.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Pīgozne , kultūrvēsturniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lekto
