Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:20, Did:0, useCase: 3


Latvijas bērnu namu bērnu veidotās piparkūku kompozīcijas "Mana sapņu zeme"

Redakcija
Redakcija

Līdz 29. decembrim t/p „Alfa” ir apskatāma piparkūku izstāde „Mana sapņu zeme”. Izstādi veido 26 piparkūku kompozīcijas, kuras veidojuši 25 Latvijas bērnu namu bērni kopā ar saviem audzinātājiem. Katra kompozīcija piedalās konkursā, kura uzvarētāju noteiks izstādes apmeklētāju balsojums. Labāko kompozīciju autori saņems vērtīgas balvas no "Dansukker". Pēc izstādes beigām visi izstādes eksponāti tiks nogādāti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā un dāvināti mazajiem pacientiem par prieku.

Zemāk redzamas visas kompozīcijas no piparkūku mīklas, kas piedalās konkursā.

1. Salas novada pašvaldības aģentūra Bāreņu nams „Līkumi”

Mūsu sapņu zeme mums saistās ar vietu, kur ir skaistas mājas, kur karam bērnam ir sava liela, skaista, salda māja. Tāpēc mēs izveidojām māju, kurai ir grezni logi, lai mēs varam skatīties pa logu un priecāties par apkārtējo dabu. Mūsu mājai ir jumts, kurš, neatkarīgi no gadalaika, vienmēr ir noklāts ar puķēm. Mūsu sapņu zemes mājas ir no mīklas, cukura un glazūras, tāpēc mums vienmēr būs šāda dzīve, jo, kad uznāks vēlme pēc našķīša, mēs varēsim palūgt savai mājai, lai tā mums iedod gardu piparkūku. Lai mums nebūtu vientuļi, pie mūsu mājas vienmēr būs dzīvnieciņi, ar kuriem mēs varam pavadīt kopā laiku - spēlējoties. Viens no tiem ir kaķītis. Viņam ir draudzenes peles. Lai cik interesanti neliktos, bet mūsu sapņu zemē kaķītim- peles ir labas draudzenes. Visi ir draudzīgi un visi viens otru mīl. Mēs uzskatām, ka katrs ir pelnījis sapņu zemi kā mums, kur visi ir draudzīgi un visiem ir māja, kurā tie var justies labi, kur vienmēr, kad vēlies, ir kāds našķītis.

2. Bērnu nams - patversme „Priedīte”

Vienoti mēs kopā uzbūvēsim savu sapņu zemi. Šajā zemē mēs būsim laimīgi, draudzīgi, veiksmīgi, mīlēti. Un ļoti gribētos, lai mums visiem par tādu zemi kļūtu Latvija, jo tā ir mūsu Dzimtene. Mēs gribam, lai šeit īstenotos visi mūsu sapņi un ieceres, lai visiem būtu ģimene - māte, tēvs, brāļi un māsas, lai ģimenēs valdītu saticība, lai pietiktu naudas visam nepieciešamajam - pārtikai, apģērbam, izklaidēm. Šajā zemē nevienam nebūs jāraud un neredzēs norūpējušās sejas.

3. RPBJC „Vita”

Reiz, tāltālā karaļvalstī dzīvoja kāda māja. Tā bija pilna ar bērniem. Jebkurš, kurš tajā iegāja, kļuva smaidīgs, sāka domāt gaišas domas un darīja labus darbus. Es tajā mājā biju kāda ceļojuma laikā iemaldījies. Kas tā bija par sajūtu! Visburvīgākais brīdis manā dzīvē- sajusties kā mājās. Visapkārt mirgoja skaistas domas, priecīgi notikumi un burvīgi vārdi. Tagad to māju vēlos parādīt jums, kādu to atceros. Izrādās - tāda esot katram cilvēkam! Tikai citi to dēvē par sirdi!




4. Valkas novada ģimenes atbalsta centrs „Saulīte”

Mūsu sapņu zeme ir ļoti skaista un forša. Ziniet, kāpēc? Tā ir veidota kā pasaka, un ir attēloti pasaku varoņi- pele Viktorija, lācis Alfrēds, sargeņģelis Alekss, zaķene Sandija, putniņš Dāvids un citi, Šajā burvīgajā zemē valda saticība, miers, izpalīdzība, čaklums, strādīgums, uzticība un, pats galvenais, mīlestība! Un mūsu lielā māte Saule un vēl arī mūsu sargeņģeļi, kas sargā mūs no sliktā un ļaunā. Iedomājieties- šeit dārzeņi aug un puķes zied no mīlestības!




5. Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrs

Mūsu Sapņu zeme ir kaut viena diena kopā ar ģimeni, kādā ļoti skaistā, harmoniskā un mīlestības piepildītā vietā uz Zemes. Šajā vietā nav dusmu, strīdu un baiļu, šeit viens otru saprot un atbalsta brīžos, kad klājas grūti. Šeit vienmēr ir silti un gaiši. Šī Sapņu zeme ir - ĢIMENE.

Ir zeme kādā pasaulē, tur saule, smiekli, Mīlestība valda.
Tur tauriņi un bērnu smiekli, tur mamma, tētis - lieli prieki!
Šo Sapņu zemi sirdī turu es, tur alkstu būt- pie ģimenes.
(Jelgavas Bērnu Sociālā Aprūpes Centra audzēkne)




6. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs "Zīles" Alojas novadā
















7. VSAC „Rīga” filiāle „Teika”

Biķernieku mežā dzīvoja daudz dažādi dzīvnieki: zaķīši, stirniņas, vilki, lapsas, vāveres un citi zvēriņi. Viņi visi bija draudzīgi. Viens otram palīdzēja grūtā brīdī ar saviem ziemas krājumiem, gardumiem. Viņiem katram bija sava mājiņa, bet viņi bija tik draudzīgi, ka gribēja dzīvot kopā. Jo kopā dzīvojot ir daudz siltāk, interesantāk, draudzīgāk, jautrāk. Visi sanāca kopā un uzcēla skaistu pasaku mājiņu, kur visi sapulcējās, lai gaidītu Ziemassvētkus un Jauno gadu. Dzīve mūsu „Teikas namiņā” ir mierīga, interesanta un jautra, jo mūsu namiņā strādā cilvēki ar atvērtām dvēselēm, mīlošām sirdīm, mīļām un siltām rokām. Par mums tagad rūpējas mūsu mīļās auklītes, medmāsiņas un audzinātājas. „Mūsu sapņu zeme” ir tā, kur visi ir veseli. Kurā mēs visi varētu staigāt un skriet, dejot un dziedāt, rūpēties par dzīvnieciņiem. Mēs un mūsu mazie meža draugi novēl mums - cilvēkiem, sargāt un mīlēt vienam otru un vienmēr palīdzēt grūtā brīdi. Novēlam visiem priecīgus Ziemassvētkus! Un lai piepildās visas jūsu un mūsu vēlēšanās!

8. Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centrs, struktūrvienība "Ilga"
















9. Lauberes bērnu nams

Mums katram var būt sava sapņu zeme. Mums mūsu „sapņu zeme” ir Latvija. Latvija - tās ir mūsu mājas, mūsu meži, upes un pļavas. Mūsu debesis- reizēm gaišas un saulainas, kurās gadās arī pa kādam tumšam mākonim. Šeit ir mūsu mājas, kurās mēs dzīvojam. Un mēs ticam, ka starp cilvēkiem, kas šajās mājās dzīvo, vienmēr valdīs laime, saticība. Mūsu mājās vienmēr liela mīlestība būs ģimene, kurās liels prieks ir bērni un viņu čalas. Mums mūsu sapņu zeme ir dziļi sirdī kā latvietim.




10. Saldus novada p/a „Sociālais dienests” Ģimenes atbalsta dienas centrs „Sprīdītis”

„Vai jūs esat atraduši savu laimes zemi?” reiz Sprīdītis vaicāja bērniem. „Tu teici, ka tā ir mūsu mājās,” bērni viņam atbildēja, „bet mēs vēlētos kādu vietu, kur visu dienu var spēlēties, kur vienmēr būtu svētki!” „Jā,” Sprīdītis laimīgi nopūtās, „tur būtu kādi trīs batuti, lai visiem pietiek; šūpoles; smilšu kaste; daudz koku, kur spēlēt paslēpes, un piedzīvojumu kuģis, ar kuru vest mājās dārgumus no visas pasaules.”




11. Ģimenes atbalsta centrs „Lejasstrazdi”

... Mums atliek cerēt, ka mūsu pasaule kādreiz piedalīsies un mēs tomēr būsim laimīgi. Nevajag cerēt ne uz ko lielu, sāksim ar mazumiņu. Vienmēr mūsu dzīve var būt labāka, pašiem tā tikai ir jāmaina! Mēs, cilvēki, esam ļoti atšķirīgi. Atšķiras mūsu domas, intereses un arī tie paši sapņi. Katrs sapņo par to, ko vēlas. Un šī sapņu pasaule tiešām ir mūsējā. Tur neviens neko nesagrauj, bet mēs to sapņojam tādu, kādu vēlamies mēs, nevis citi. Sapņosim to, ko vēlamies, centīsimies piepildīt savus lielos un mazos sapnīšus un neļausim tos nevienam sagraut!




12. RPBJC struktūrvienība „Ziemeļi”- 2. ģimenes grupa

Mājai blakus sniegavīrs un eglītes. Aiz mājas ir kāpnes, un pa kāpnēm rāpjas salavecis. Viņš atnesa daudz dāvanu. Šai mājai ir blakus liela egle.












13. Valmieras SOS Bērnu ciemata iemītnieki - Gvido, Sanita, Linda, Sintija, Daniels, Agnese, mamma Indra

Mūsu sapņu zeme

Reiz, sen senos laikos, nu, iespējams, ka nemaz tik senos, savā namiņā dzīvoja kāds Lācēns. Viņš bija vientuļš, jo vecāki bija devušies medu meklēt, un nebija neviena, kas viņam vakaros padzied šūpuļdziesmu. šis lāča bērns bija pavadījis tik daudzas skumīgas dienas, ka, šķiet, pavisam bija aizmirsis priecāties un sapņot. Pienāca ziema, lācēna namiņš pārklājās ar baltu, mīkstu sniega kārtu, bet viņa sirsniņā prieka nebija nemaz. Taču, kādu rītu notika brīnums- lācēns pavēra sava namiņa durvis un ieraudzīja, ka nav vairs viens- pagalmā braši savus ragus augšup slēja Ziemeļbriedis. Tas nebija parasts briedis, viņš bija pazīstams visā Pasaku mežā, jo Ziemassvētkos mēdza izvadāt sapņus. Izrādās, ka pēc tiem visi ilgojās vairāk kā dāvanām. Ne tikai šokolādes, prinča un naudas, bet arī mīlestības un cerību sapņi bija Ziemeļbrieža krājumos, un, tāpēc viņu gaidīja visi: zvēri, putni, laumiņas un arī cilvēkbērni. Nez kā viņš allaž prata uzminēt, kur sapņu visvairāk trūkst? Tā nu Ziemeļbriedis stāvēja Lācēna namiņa priekšā un teica: ”Es zinu, ka tev ir skumji, un vēlos tevi iepriecināt! Una es zinu, kā tev trūkst visvairāk- tie ir sapņi.” Šai brīdī sniegs iemirdzējās baltāk, zvaigznes uzmirdzēja spožāk, un kaut kur tālumā ieskanējās „Aijā žūžū, lāča bērni, pekaināmi kājiņāmi...” Un Lācēns saprata, ka ir laimīgs,- kā jau ikviens, kuram ir, par ko sapņot... Bet Ziemeļbriedis pavisam nesen ir pārcēlies no Pasaku meža uz nelielu, bet ļoti skaistu pilsētu- Valmieru. Un, nu visi tie, kuri vēlas iegūt savus sapņus, lai mēro ceļu šurp- šeit sapņu un cerību ir daudz!

14. Sociālās aprūpes centrs "Tērvete"
















15. Ventspils novada bērnu nams „Stikli”

Mūsu sapņu zemē celsim māju, kurā mīt daudz prieka, un no tā starojas siltums, pavada labklājība, pāri visam plūst bezgalīga mīlestība.












16. Naujenes bērnu nams

Mūsu sapņu zeme ir mājas, kurās vienmēr ir silti, omulīgi; kur tevi gaida, saprot, mīl un priecājas tevi redzot. To mēs attēlojām sirdīs, kuras jautri skraida apkārt mājiņai; pirmajā sniegā uzkritušas uz mājas jumta, atvērtajās durvīs, kurās vienmēr esat laipni gaidīti.








17. Ģimenes krīzes centrs „Dzeguzīte” Kokneses novadā

Ziniet, ir tāda vieta, neteikšu, kā to sauc, bet tā ir pasaulē visskaistākā vieta. Tur mājiņas no piparkūkām un saldā cukura, to jumtus sedz saldi saldas glazūras. Cilvēciņi arī tur ir, bet dīvainākais tas, ka viņi reti iziet ārā. Dzimst tie kā mazi, saldi piparkūku vīriņi un sieviņas, kas savu skaisto mūžiņu pavada savās mazajās mājiņās, cepot piparkūkas, radot svētku noskaņu visā ciemā, izplatot smaržu, kas smaržo pēc vieglas piparmētru tējas un cigoriņiem. Koku viņiem te nav, bet pārējo visu nosedz balta, salda, pūkaina pūdercukura sega. Es īsti nezinu, kā tā garšo, jo bail jau nogaršot, ka nesāk mani stipri rāt par to, ka saindēju šiem ciematu. Sniegs uzsnieg vienu reizi gadā - Ziemassvētkos un ir tik ilgi līdz nokūst. Īstenībā tas nenokūst, to pēc Ziemassvētkiem apēd. Izklausās pasakaini, vai ne... Gribat zināt, kas šeit notiek vasarā? Es neteikšu, jo pati īsti nezinu, jo tikai šogad iepazinos ar šo pasauli, tas ir, ar mūsu sapņu zemi. Tādi nu viņi reiz ir, sēž mājās, cep piparkūkas un cienā visus ļaudis Ziemassvētkos. Man jau patīk! Vai var būt vēl labāk? Tā ir mūsu sapņu zeme, kurā gribam augt, dzīvot, sapņot, smelties dažādas gudrības, mīlēt un būt mīlētiem, un es ticu, ka ir vēl kāds, kurš mēdz iedomāties to pašu. Ar cieņu: Viena no viņām!

18. Saldus novada sociālā dzīvojamā māja "Rūķīši"
















19. Strazdes bērnu nams

Mūsu sapņu zeme ir mūsu Latvija. Tā ir zeme ar viskošākajām ziedu pļavām, tīriem, zaļiem mežiem, kuros aug krāsaini koki. Šajā zemē vienmēr valda prieks un laime, saticība un pārticība. Kad uzsnieg sniegs, Latvija atgādina piparkūku ar baltu glazūru un savu īpašo smaržu. Mūsu sapņu zemē pat ziemā lido taureņi, jumta korē sēž sapņu runči un cilvēki ir laimīgi savās mājās- kur jūtamies svarīgi gan sev, gan savai zemei!




20. Tiskādu bērnu nams

Ziemassvētku brīnums

Reiz, pasakaina meža malā, kur aug kuplas priedes un slaidi bērni skūpsta debesis, dzīvoja mazā Laumiņa Loriņa. Laumiņa dzīvoja lielā, skaistā mājā. Viņa jutās ļoti vientuļi. Laiku pa laikam Loriņa aplidoja mājas un skatījās, kā tur dzīvo bērni. Jo vairāk Laumiņa lidoji, jo skumjāka tā palika. Laumiņai pietrūka ziņkārīgo actiņu un skaļu bērnu smieklu, jo viņas māja bija tik liela un tik tukša. Reiz, kārtējā lidojuma laikā Laumiņa Loriņa ieraudzīja bērnu asaras, bērnu ciešanas. Kāpēc? Kāpēc šie bērni cieš? Laumiņa bija lielā satraukumā. Loriņa nezināja, ka mūsu pasaulē ir tik daudz ļauno cilvēku, kuri sagrauj bērnu dvēseles, kuri atņem viņiem gaišo nākotni. Tie ir cietsirdīgi cilvēki, kuri ar savu varu iznīcina mūsu pasauli. Laumiņa Loriņa nolēma visus nelaimīgos un pamestos bērnus iemitināt savā mājā. Pēc burvju nūjiņas mājiena, bērni uzradās šajā māj. Sākumā Loriņai bija grūti izkausēt bērnu sirdis. Pēc neilga laika, pateicoties Laumiņas maigumam, mīlestībai, glāstiem, bērni uzplauka kā sārtas rozes ziedi: atvēra savas mazās sirdis pretī Loriņas dāsnajai sirdij. Tajā brīdī pati daba priecājās: smaidīja spožā saulīte, dancoja draiskulīgs vējš, čaloja dzirkstošs strautiņš. Gaisā virmoja laimes, piparkūku, Ziemassvētku smarža! Naktī debesīs bija zvaigžņu lietus: katrs bērns iedomājās savu viskarstāko vēlēšanos. Tas viss piepildījās Ziemassvētku vakarā. Tā Laumiņai Loriņai dzima liela, laimīga un draudzīga ģimene. Ģimene, kur katrs bērns atrada sev pajumti, kur valda sapratne, mīlestība un atsaucība, kur katrs bērns jūtas drošs un aizsargāts. Tas tiešām ir Ziemassvētku brīnums. Vai Jūs ticat Ziemassvētku brīnumam?

21. JM „Apīte”

Katru piparkūku „Sapņu zemes” detālu ir veidojis kāds no JM „Apīte” jauniešiem. Tāpēc arī tā ir tik abstrakta. Ikvienai detaļai ir simboliska nozīme, kuru katrs saprot savādāk. Priekš mums „Sapņu zemei” nav konkrētas definīcijas, bet divas lietas ir skaidras,- pirmkārt, tās pamatā ir kaut kas liels un tai pa virsu ir ģimene, kas apklāta ar mīlestību, jo neviens no mums nezin, kas ir tas „lielais” gluži kā retais spēj izprast, kas tad īsti ir „Lielā zivs” tāda paša nosaukuma Tima Bērtona filmā. Retais no mums zina, kas ir ar mīlestību apklāta ģimene, kuras centrā ir bērni, bet vairums no mums nav ar to saskāries, līdz ar to lielais sapnis ir ģimene, kuras vieta ir sapņu zemē, gluži kā Minhauzenam Ulubelē.












22. Liepājas bērnu nams
















23. RPBJC struktūrvienība „Imanta”. 3. dzīvoklis

Svētki sapņu zemē

Lai katram būtu mājas, prieks un kopīgi svētki! Lai katram būtu ko tālāk dāvāt citiem- sirds siltums, draudzība un dāvanas! Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!








24. RPBJC struktūrvienība „Imanta”. 4.dzīvoklis

Meža pasakas vēstījums:
• Tīra vide
• Svaigs gaiss
• Veselīga atpūta








25. Jēkabpils bērnu nams

Manā sapņu zemē ir tik daudz kā neparasta... Tur visiem, visiem ir savas mājas. Tajās vienmēr ir droši un silti. Tur tētis un māmiņa katru vakaru pārnāk no darba. Viņi ir tikai mazliet noguruši. Māmiņa tad sāk rosīties virtuvē, un drīz visu māju piepilda tīkama smarža. Tētis mani ņem klēpī, un tad es varu viņam izstāstīt visu, ko dienā esmu piedzīvojis. Man patīk, kā tētis paceļ mani savās stiprajās rokās un griež kā karuselī. Kad no virtuves atskan māmiņas balss, mēs zinām, ka silts ēdiens jau salikts uz lielā saimes galda. Tas vienmēr garšo tik labi un maizīti katrs drīkst ēst, cik vien vēlas... Garajos rudens vakaros es bieži lūkojos naksnīgajās debesīs un ceru ieraudzīt zvaigzni krītam. Tad iedomāšos vēlēšanos, lai mana sapņu zeme kļūtu par īstenību.

26. VSAC „Rīga” filiāle „Pļavnieki”

Katrs no mums sapņo par mājām... Viens par sniegotu meža būdiņu, kurā smaržo pēc vīgriežu tējas, kāds par greznu pili, kurā skan mūzika... Bet visus mūs vieno vēlēšanās izjust mīļumu no tuviem cilvēkiem un gādīgu roku glāstus. Mēs novēlam, lai katram no mums būtu sava sapņu zeme - mājas, kur Tevi gaida.








Nobalsot par tīkamāko darbu var arī šeit- mājas lapā www.labscukurs.lv, ierakstot komentāru.
Mazie mākslinieki gaida ikvienu vērtējumu! Neaizmirsti ierakstīt kompozīcijas numuru!