19. jūnijā Jāņu ielīgošana un Spēka vijas darināšana Turaidā
Turaidas muzejrezervāts un „Nodibinājums Māras loks” 2014. gada 19. jūnijā aicina ielīgot vasaras saulgriežu svētkus Turaidā, darinot ozola zaru viju un klausoties stāstā par Turaidas muižas ļaudīm, iepazīstot muižas kalpones Līzes istabu Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā.
Saulgriežu laiks ielīgo sētās ar ziediem un jauniem, līksmes un prieka pilniem darbiem. Pirmsjāņu laiks ir rosības un gatavošanās laiks svētkiem, ko Turaidā iezīmēs divi notikumi – kopīga ozola zaru vijas pīšana, kas stiprinās visus Turaidā sanākušos jāņabērnus 21. jūnija saulgriežu naktī pie rituālā Saules ugunskura, un stāsts par čaklo Turaidas muižas kalponi Līzi Vītolu, kas tāpat kā mēs šodien, arī muižas laikos Jāņu priekšvakarā gatavojās svētkiem, pošot istabas un atkārtojot dziesmas. Teiciens vēstī, ka darbs dara darītāju un arī svētkus krāšņus, bet iedzīvi sakoptu dara labi un skaisti paveikts darbs.
Vasaras saulgriežu svētku svinēšana Turaidā 21.jūnijā astoņus gadus atpakaļ ir aizsākusies ar domu saglabāt savas kultūras saknes un tradīciju, kā arī atjaunot svētku svētīšanu patiesajā saulgriežu laikā. Kā stāsta svētku rīkotāja nodibinājuma „Māras loks” pārstāve Agnija Saprovska - šobrīd ir vēlme iesaistīt cilvēkus jau svētku gatavošanās gaitā, tāpēc iesākas projekts PAŠU JAŅI, kas šogad iezīmējas ar ozolu zaru vijas darināšanu saulgriežu svētku priekšvakarā. Šogad viju pīt mācīs un dziesmas dziedās Saules uguns kūrēji folkloras kopa SILAVOTI un Baltu saime SAULES CEĻŠ. Būs sarūpēti ozola zari, auklas, šķēres. Svētkus ielīgot laipni tiks gaidīti lieli un mazi pinēji!
Turaidas muzejrezervāts vasaras saulgriežu ielīgošanas vakarā aicina uzzināt stāstu par Turaidas muižas ļaudīm un ielūkoties kalpones Līzes istabā Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā. Līze Vītola laikā no 1881. līdz 1899. gadam kalpoja par muižas īpašnieka radinieces baroneses Henrietes Kristīnes fon Stālas-Holšteinas istabmeitu Turaidas muižas kungu mājā. Istabmeitai, kas pildīja mājas darbus kungu mājā, vajadzēja gan ievērot noteiktu etiķeti, gan būt izglītotai. Atmiņu pierakstos par Līzi saglabājušās ziņas, arī par to, ka viņa ļoti mīlējusi puķes, ģērbšanās manierē daudz ko aizguvusi no muižnieku dāmu vidē noskatītiem tērpiem un savā istabiņā arī ieviesusi kungu mājā ieraudzītus interjera elementus. Istabā izvietota interjera ekspozīcija, kurā redzama 19.gadsimta pēdējā ceturkšņa stilistika, kad bīdermeiera stils jau aizgājis pagātnē, dodot vietu eklektismam.
