Noslēdzot pirmo pusgadu, ārvalstu mediju interese par Rīga 2014 nemainīgi augsta
Ārvalstu mediju monitoringa dati par jūniju apliecina, ka interese par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu un tās programmas notikumiem saglabājas augsta. Ārvalstu mediju uzmanības lokā saglabājās Padomju Savienības „čekas” jeb Stūra mājas atvēršana, tāpat lielu interesi izraisījuši Rīga 2014 saulgrieži un deju uzvedums „Lec, saulīte!”.
2014.gada jūnijā ārvalstu mediju monitoringā uzskaitīti vismaz 129 raksti vai sižeti par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, kā arī kopā ar Latvijas Institūtu Rīgā uzņemti 35 ārvalstu žurnālisti.
Monitoringa dati liecina, ka jūnijā par Rīga 2014 bijuši vismaz 129 raksti un sižeti ārvalstu medijos. To skaitā raksti vairākos lielos laikrakstos, kā populārajā Vācijas laikrakstā „Bild” (2500000 vidējā tirāža dienā), Somijas lielākajā laikrakstā „Helsingin Sanomat” (412421 vidējā tirāža dienā), Spānijas laikrakstā „La Razon” (109166 vidējā tirāža dienā), un Polijas lielākajā laikrakstā „Gazeta Wyborcza” (190000 vidējā tirāža dienā).
Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta bijusi iekļauta arī radio sižetos, piemēram, Baltkrievijas Nacionālajā Radio un Vācijas „WDR5”, kurā sižets bija teju stundu garš. Rīga 2014 programmas notikumi atspoguļoti arī televīzijās, piemēram, Vācijas ARD un Dānijas TV2OJ, kā arī dažādos žurnālos, kā piemēram Vācijas „Marcopolo” un Ukrainas „Cosmopolitain”. Raksti un sižeti jūnijā sasnieguši arī attālas valstis, kā piemēram, Tadžikistāna un Malaizija, un koru olimpiādes sakarā pat Taizeme un Šrilanka.
Jūnijā arī kārtējo reizi parādījies rezultāts no jau pagājušogad ieguldītā darba nodibinot un turpinot uzturēt attiecības ar ziņu aģentūrām, it īpaši Vācijas ziņu aģentūru DPA. Šīs aģentūras žurnālista, kurš Rīgā viesojās pagājušā gada vasarā un jau vairākas reizes ir rakstījis par Rīgu un kultūras galvaspilsētas notikumiem, ziņa par Rīga 2014 Saulgriežu pasākumiem apceļojusi vismaz 14 dažādus Vācijas medijus.
Arī ārvalstu žurnālistu vizīšu skaits Rīgā jūnija mēnesī bija vērienīgs. Sadarbībā ar Latvijas Institūtu, Rīga 2014 preses centrs uzņēma, un palīdzēja sagatavot programmu 35 žurnālistiem. Žurnālisti jūnijā pārstāvēja laikrakstu „Die Welt” Vācijā „Opera Magazine” no Lielbritānijas, „TV2OJ” no Dānijas, Lietuvas Nacionālo Radio un Televīziju, „ Le Point” žurnālu no Francijas, Skotijas „The Evening Press” un „The Courier”, divas dažādas komandas no Vācijas „ZDF” televīzijas, kā arī no „Spiegel TV”.
Tika uzņemti arī žurnālisti no Baltkrievijas Nacionālā Radio, Baltkrievijas neatkarīgās televīzijas „BelSat”, no Vācijas vērienīgā laikraksta „Die Welt”, un Spānijas laikraksta „La Razon”. Arī žurnālists no Francijas iknedēļas izdevuma „Telerama” viesojās Rīgā jūnijā, kā arī pārstāve no Šveices augsti vērtētā, vēsturiskā laikraksta „Neue Zuricher Zeitung”. Pārstāvji no Itālijas „Rai Radio 3”, ASV „Getty Images”, Vācijas portāliem „DMAX” un „Kulturinfo”, Grieķijas senākā laikraksta „Epirotikos Agon” un leģendārā „Amerikas Balss” radio arī apciemoja Rīgu kultūras galvaspilsētas statusa dēļ tieši jūnijā.
Monitoringa dati rāda, ka kopā pagājušajā gadā bijuši ap 300 raksti un sižeti dažādos medijos par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu vairāk nekā 30 dažādās pasaules valstīs. Patlaban šis skaitlis jau pārsniedzis 920 publikācijas 54 valstu medijos (televīzijās, laikrakstos, žurnālos, portālos), kā arī starptautiskos medijos (tādos kā „Euronews”, „All Africa”, vai „Echo Gone Wrong”), pārsniedzot gaidītos rezultātus pat pirms kultūras galvaspilsētas gada beigām.
Ārvalstu medijus uzrunā, uzņem un apkalpo Rīga 2014 Preses centrs sadarbībā ar Latvijas Institūtu. Monitorings nav pilnīgs, un tā apkopošanā nav izmantoti profesionāli mediju monitoringa rīki. Apkopotos ārvalstu mediju monitoringa datus var redzēt šeit.
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.
