Piena sēnīte – ne tikai sieviešu kaite

Kas ir piena sēne?

Piena sēnīte jeb vaginālā kandidoze ir izplatīta saslimšana, kas kaut reizi mūžā skārusi gandrīz katru sievieti, radot nepatīkamas sajūtas un pārdzīvojumus. Parasti vaginālā kandidoze izpaužas kā balti izdalījumi no maksts, nieze, dedzināšana, kopēja diskomforta sajūta. Infekcijas skartā zona ir sarkana un iekaisusi, urinēšana, kā arī dzimumakts var būt sāpīgi. Vaginālā kandidoze skar vairāk nekā 75% sieviešu visā pasaulē. Diemžēl pusē no gadījumiem pēc ārstēšanas piena sēnīte mēdz atkārtoties. Apmēram 5% sieviešu ir sastopama hroniska slimības norise (četri un vairāk saasinājumu gadā).

Visbiežāk vaginālo kandidozi izraisa sēnīte Candida albicans. Piena sēnīte Candida sporas formā atrodama ikviena vesela organisma makstī, taisnajā zarnā, un tā veido arī daļu no mutes floras. Maksts bakteriālo floru veido galvenokārt pienskābās baktērijas. Tomēr, ņemot vērā maksts novietojumu un bioloģisko funkciju, tajā var iekļūt un palikt kuņģa zarnu flora. Bez pienskābām baktērijām makstī atrodas arī daudzi citi mikroorganismi, kas parasti nerada sūdzības un simptomus. Tomēr noteiktos apstākļos tie var izraisīt infekciju. Kā paskaidro BENU aptieku farmaceite Jūlija Krasnova, piena sēnītes rašanos var ietekmēt dzīvesveids (stress, imunitātes pavājināšanas), ikdienas ieradumi (ciešas biksītes, sintētiska apakšveļa, ilgstoši nemainītas ikdienas higiēniskās paketes, ilgstoša uzturēšanas slapjā peldkostīmā), medikamenti (antibiotikas, trankvilizatori, miega līdzekļi, atsevišķos gadījumos arī hormonālā kontracepcija).

Vai iespējams to izārstēt?

Farmaceite stāsta, ka pieejams plašs klāsts sēnīti ārstējošu medikamentu. Akūtu piena sēnes uzliesmojumu efektīvi var izārstēt ar makstī ievadāmiem krēmiem, lodītēm, svecītēm vai, iedzerot kapsulas. Visiem minētajiem līdzekļiem efektivitāte ir līdzīga ar nosacījumu, ka zāles tiek lietotas precīzi pēc ārsta norādēm. Latvijā pieejamiem lokāli lietojamiem medikamentiem ir atšķirīgi lietošanas kursi - viena diena, divas, trīs, sešas vai pat 14 dienas pa vienai devai, norāda farmaceite. Turklāt medikamentiem reti novērojami blakus efekti.

Sarežģītāks ārstēšanas process ir pacientēm, kurām ir hroniska piena sēne, kas nozīmē, ka infekcija atkārtojas atkal un atkal, pat līdz 12 reizēm gadā. Tas ir tādēļ, ka vaginālās kandidozes gadījumā slimības ierosinātāju diemžēl nav iespējams iznīcināt pavisam. Kā norāda BENU farmaceite, šajā gadījumā neiztikt bez iekšķīgi lietojamām zālēm jeb tā saucamajiem sistēmiskajiem pretsēnīšu līdzekļiem. Kapsulu lietošanas shēmas var būt ļoti dažādas, devu un lietošanas biežumu nosaka ārsts, balstoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem un savu personīgo pieredzi. Lai uzveiktu hronisko slimības gaitu, tiek lietoti arī līdzekļi, kas stimulē imunitāti.

„Bieži vien sievietes, kas atnāk uz aptieku, līdz galam nav pārliecinātas, vai viņām ir piena sēnīte vai vaginālās mikrofloras disbakterioze, kas ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus laikus novēršot var panākt izveseļošanos. Tāpēc farmaceits var piedāvāt, piemēram, svecītes ar laktobaktēriju lizātiem un pienskābi, kas varētu līdzēt maksts PH atjaunošanai fizioloģiskajā līmenī un diskomforta mazināšanai. Ja pēc simptomiem var saprast, ka sievietei tiešām ir vaginālā kandidoze, tad piedāvāsim svecītes ar pretsēnīšu komponentu. Savukārt gadījumos, ja, lietojot piedāvātos līdzekļus, uzlabojums nav novērots, tad jādodas pie ginekologa,” pieredzē dalās farmaceite Jūlija Krasnova.

Sēnītes profilaksei

Profilakses nolūkos sievietes, kuras bieži sastopas ar piena sēnīti, reizi 2-3 mēnešos kursa veidā var lietot vaginālās svecītes ar pienskābām baktērijām. Parasti kurss ir 6-10 dienas. Arī ikdienā svarīgi izmantot speciālus mazgāšanas līdzekļus, kuri ir ar noteikto PH līmeni, kas ir pielāgots sieviešu vaginālas mikrofloras PH līmenim. Parasti šādi līdzekļi satur pienskābās baktērijas un arī dažādu augu ekstraktus (kumelīšu, tējas koka), kas iedarbojas uz intīmo zonu nomierinoši, maigi un viegli antiseptiski. Sievietes, kurām piena sēnīte parādās bieži, farmaceite rekomendē 10-14 dienu kursa veidā lietot speciāli izstrādātus uztura bagātinātājus sieviešu mikroflorai. To sastāvā parasti ir atlasīti labo baktēriju kultūras celmi – dzīvas raugveida, pienskābās un bifidobaktērijas.

Nereti piena sēnes ārstēšanai sievietes naudas taupīšanas vai citos nolūkos izvēlas dažādus tautas līdzekļus, piemēram, maksts skalošanu ar sodu, kefīru, medusūdeni, jogurtu u.tml. Tomēr no medicīniskā viedokļa nav nekādu pierādījumu šo līdzekļu iedarbībai. Tieši pretēji – tie var raisīt jaunas infekcijas. Kas der vienai sievietei, var būt pilnīgi nepiemērots citai. Tāpēc efektīvai piena sēnes ārstēšanai būtu jāizvēlas ārsta ieteikti medikamenti.

Vai piena sēne ir lipīga?

Lai gan iespēja ar sēnītes infekciju aplipināt arī seksuālo partneri ir ļoti neliela, pamanot simptomus, no dzimumattiecībām tomēr vēlams atturēties. Vīriešiem slimība var noritēt arī bez simptomiem, kas nozīmē, ka pastāv risks vienam otru inficēt atkārtoti. Ja vīrietis tomēr inficēts un simptomi būs redzami un jūtami, tie kandidozes (balanopostīts) gadījumā izpaudīsies kā nieze, ādas apsarkums, biezi izdalījumi, dažreiz dzimumloceklim var būt sāpīgas plaisiņas. Ja partnerim ir saslimšanas simptomi, arī viņam nepieciešama ārstēšana. Ja sievietei ir hronisks sēnīšu izraisīts vaginīts, ārsts ieteiks, vai terapija nepieciešama arī partnerim.

Piena sēnīte zīdaiņiem

Piena sēnīti var novērot arī zīdaiņiem. Viens no visbiežākajiem inficēšanās ceļiem ir knupīši un pudelītes. Vieglos gadījumos ārstēšanai farmaceite rekomendē izmantot sodas ūdeni (parasti 1 tējkarote sodas uz glāzi novārīta un atdzesēta ūdens), tīrot ar marlīti mazuļa muti 2-3 reizes dienā. Ja bērns ir nemierīgs un negrib ēst, tad jāsazinās ar ārstu vai var iegādāties aptiekā gelus ar pretsāpju, nomierinošu iedarbību, kuru sastāvā parasti ir lidokaīns un kumelīšu ekstrakts, kas domāti maziem bērniem zobu šķilšanās laikā. Pārējie līdzekļi, piemēram, pioktanīna šķīdums arī var tikt izmantoti, bet tomēr iepriekš konsultējoties ar ārstu.