Gaismas slēdži – viens no biežākajiem inficēšanas avotiem
Vīrusi un baktērijas ir mums visapkārt, it īpaši publiskās vietās, piemēram, sabiedriskajā transportā, veikalos, slimnīcās, iestādēs un citur. Inficēšanās rodas no tiešas saskarsmes ar piesārņoto virsmu vai cilvēku. Savstarpējais kontakts vai pieskāršanās dažādām virsmām, piemēram, galdiem, rokturiem un citiem priekšmetiem, ir viens no vīrusu izplatības avotiem. Tādēļ, lai samazinātu inficēšanas iespēju, būtiski ir publiskās vietās nodrošināt maksimāli higiēnisku vidi. Tomēr, kā norāda automatizēto ēku vadības sistēmu centra JUNG pārstāvniecības Austrumeiropā vadītājs Raimunds Skurdenis, nereti, dezinficējot telpas, tiek aizmirsts par tādām interjera sastāvdaļām kā gaismas slēdži, kuriem cilvēki pieskaras regulāri, un tieši tie mēdz būt biežākais inficēšanās avots.
Rodas jautājums – kā nodrošināt maksimālu higiēnu gaismas slēdžiem?
Viens no variantiem ir regulāra gaismas slēdžu mazgāšana un dezinficēšana ar antibakteriāliem līdzekļiem. Tomēr, lai gan šis variants būtu pieņemams personīgajā mājoklī vai mazā birojā, kur neuzturas lielas cilvēku masas, kā arī slēdžu nav daudz, tad jebkurā publiskajā vietā, it īpaši slimnīcās, kafejnīcās un pat skolās, cilvēku pūļi ir regulāri, kā arī gaismas slēdži mēdz būt "uz jebkura stūra”. Tas nozīmē, ka tie bieži tiek aizskarti, tādējādi atkal un atkal no jauna vairojot baktērijas. Lai no šāda riska izvairītos, slēdži publiskās vietās būtu jādezinficē vairākas reizes dienā, kas realitātē ir faktiski neiespējami.
Otrs, daudz praktiskāks un efektīvāks variants ir antibakteriālo slēdžu nodrošināšana publiskās vietās. „Antibakteriālie slēdži tiek radīti no antibakteriālas termoreaktīvas plastmasas, kas novērš baktēriju, vīrusu un sēnīšu rašanos, izplatīšanos un pārnēsāšanu. Tieši tādēļ šāda tipa slēdži ir vērtīgs interjera elements jebkurā publiskā vietā, kur uzturas daudz bērnu vai seniori, jo viņu imunitāte ir vājāka un organisms daudz ātrāk spēj uzņemt un inficēties ar baktērijām un vīrusiem. To pierāda arī pasaules un Latvijas prakse - visbiežāk antibakteriālie slēdži tiek uzstādīti slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, poliklīnikās, kā arī bērnudārzos un skolās,” stāsta R. Skurdenis.
Kur un kādēļ noderīgi ir antibakteriālie slēdži?
• Slimnīcas un poliklīnikas. Šajās vietās infekcijas un baktērijas ir paaugstinātā līmenī, jo šīs vietas regulāri apmeklē cilvēki, kuriem ir veselības problēmas – saaukstēšanās, kāds vīruss vai cita veida saslimšana. Šis fakts arī liecina, pirmkārt, to, ka cilvēkiem ir novājināta imunitāte - tātad daudz vieglāk ir uzņemt arvien jaunas baktērijas. Otrkārt, apslimis cilvēks ir tas, kurš šīs sliktās baktērijas pārnēsā un izplata tālāk, pieskaroties dažādiem telpās esošajiem slēdžiem. Būtiski ir pieminēt, ka slimnīcās ir ne tikai gaismas slēdži, bet dažādi citi slēdži, piemēram, medmāsiņas izsaukšanas vai avārijas slēdži, kuriem varbūt retāk, tomēr mēdz pieskarties pacienti, ārsti un apmeklētāji, līdz ar to inficēšanās iespējamība vēl vairāk palielinās.
• Senioru pansionāti. Antibakteriālie slēdži īpaši noderīgi ir arī veco ļaužu pansionātos. Lai gan seniori, iespējams, jūtas ļoti veselīgi, ar gadiem ikvienam cilvēkam imūnsistēma novājinās, līdz ar to iespēja ātri inficēties ar kādu baktēriju, vīrusu vai sēnīti ir ļoti izplatīta. Tieši tas ir galvenais iemesls, kādēļ senioru pansionātos tik strikti tiek ievērotas visas higiēnas prasības.
• Bērnudārzi un skolas. Tā kā pavisam maziem bērniem vēl nav pilnībā nostiprinājusies imūnsistēma, viņiem ir ļoti paaugstināta iespēja ātri inficēties, tādēļ būtiski higiēnas prasības maksimāli ievērot arī bērnudārzos. Tāpat svarīgi nodrošināt skolēnu veselību arī pamatskolās un vidusskolās. Lai gan skolas vecuma bērniem un jauniešiem imūnsistēma ir daudz spēcīgāka nekā pavisam mazajiem, jebkurā gadījumā higiēnu prasību ievērošanai ir liela nozīme. Skolās nepārtraukti uzturas daudz cilvēku, līdz ar to baktērijas un vīrusi arī šajās iestādēs ir augstā līmenī.
Kā rodas antibakteriālie slēdžu aizsardzība pret vīrusiem un baktērijām?
Antibakteriālo slēdžu aizsardzība darbojas, pateicoties sudraba vai vara joniem, kas tiek iestrādāti duroplastā, no kura slēdži tiek gatavoti. Gan sudraba, gan vara joniem ir baktericīdas īpašības, kas nozīmē, ka tiek pilnībā novērsts risks, ka baktērijas varētu rasties no jauna vai vairoties. Sudraba un vara joni ir dabiski un cilvēka organismam nekaitīgi elementi, tie nespēj nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, tieši pretēji - tie nodrošina baktēriju, vīrusu un sēnīšu neizplatīšanos.
Antibakteriālais efekts veidojas, sudraba vai vara joniem nonākot saskarsmē ar mitru gaisu, jo tādējādi tiek aktivizēta baktericīda iedarbība uz slēdžu virsmām, apstādinot baktēriju, vīrusu vai sēnīšu reproducēšanos un mutāciju. To efektivitāte ir arī zinātniski pierādīta, balstoties uz pētījumu, kas tika veikts Bona Universitātes Higiēnas un veselības fakultātē 2004.gadā. Pētījumā tika veikti testi, izmantojot vairākas baktērijas, un tā rezultāti bija pozitīvi – pieskaroties antibakteriālajiem slēdžiem, baktērijas nebija iespējams uzņemt.
Antibakteriālo slēdžu izturība
Antibakteriālie slēdži ir īpaši izturīgi pret nodilumu, skrāpējumiem, temperatūras svārstībām un citām vides ietekmēm. Neatkarīgi no tā, cik bieži un ar kādiem līdzekļiem slēdži tiek mazgāti, antibakteriālo slēdžu kvalitāte un baktericīda iedarbība nemazinās. Tāpat tie ir arī mitruma necaurlaidīgi, tādēļ šāda tipa slēdžus var ierīkot telpās, kur regulāri ir paaugstināti mitrs gaiss, piemēram, baseinos.
