Atzīmējot Startptautisko neiroendokrīno audzēju dienu, dibināts Latvijas Zebru klubs
Š.g. 10. novembrī, Latvijā pirmo reizi tika atzīmēta Starptautiskā neiroendokrīno audzēju diena. Tās ietvaros uzsākta jauna tradīcija – dibināts Latvijas Zebru klubs, jo starptautiski pieņemts un visā pasaulē pazīstams retās slimības simbols ir zebra. Latvijas Zebru klubs būs visiem interesentiem atvērts un pulcinās kā speciālistus, tā pacientus un sabiedrības pārstāvjus. Līdzīgi Zebru klubi darbojas visā pasaulē, veiksmīgi un atraktīvi piesaistot gan sabiedrības uzmanību, gan iesaistot ārstus profesionāļus.
Neiroendokrīnie audzējie ir reta un specifiska saslimšana
(NET – no angļu valodas – neuroendocrine tumors)
Neiroendokrīnie audzēji ir reta saslimšana, tie rodas no neiroendokrīnās sistēmas šūnām, kas izdala dažādus hormonus, tādējādi regulējot procesus cilvēka organismā. Neiroendokrīnus audzējus var sastapt jebkur organismā, bet visbiežāk tie lokalizējas gremošanas sistēmā, plaušās, virsnierēs. Ilgu laiku neiroendokrīnus audzējus uzskatīja par lēni progresējošiem, labdabīgiem audzējiem, bet šodien ir skaidrs, ka tā nav, šie neiroendokrīno šūnu veidojumi mēdz būt ļaundabīgi un veido metastāzes. Agrāk šos audzējus sauca par karcinoīdiem, šobrīd pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma – par neiroendokrīnajiem tumoriem. Tiem ir specifiska ārstēšana, kas atšķiras no parasta ļaundabīga audzēja terapijas.
Kā liecina statistika, pasaulē no 1973. gada līdz 2004. gadam, uzlabojoties diagnostikai, šo reto audzēju sastopamība ir pieckāršojusies. Latvijā par neiroendokrīniem audzējiem runā salīdzinoši nesen, ārsti ir maz informēti, bet sabiedrība līdz šim praktiski nav informēta, ir daudz vēl nezināma un nepieredzēta, tiek uzdots daudz jautājumu.
Zebru kluba dibināšanas pasākumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā prof. Aivars Lejnieks norāda: “Neiroendokrīni audzēji ir aptuveni 2% no kopējā ārstēto audzēju skaita. Ārsti studiju laikā mācās koncentrēties uz visbiežākajām patoloģijām – ja dzirdat pakavu dipoņu, domājiet par zirgiem, nevis zebrām,– tomēr ir jāatceras par reto slimību iespējamību. Devīze “domā zebra!” – tā ir laba filosofiska pieeja medicīniskajā diagnostikā.”
Neiroendokrīni audzēji bieži vien izraisa nespecifiskus simptomus – sarkšanu, svīšanu, tūsku, sāpes vēderā, caureju, krampjus, artrītu. Prof. A.Lejnieks retoriski jautā: “Vai vienmēr ārsts, redzot tūsku, aizdomājas par iespējamo diagnozi “neiroendokrīns audzējs”?”
Latvijā neiroendokrīno audzēju ārstēšana notiek universitātes slimnīcās, sadarbojoties multidisciplinārai komandai – patologiem, radiologiem, ķirurgiem, endokrinologiem, gastroenterologiem, onkologiem, ķīmijterapeitiem.
Kāpēc Zebru klubs?
Nav divu vienādu neiroendokrīno audzēju, katrs no tiem ir atšķirīgs, gluži tāpat kā neatkārtojams ir svītrotais raksts uz zebras ādas. Tāpēc starptautiski pieņemts un visā pasaulē pazīstams ir neiroendokrīno audzēju simbols – zebra.
Latvijas Zebru klubs tiek dibināts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību neiroendokrīno audzēju tēmai un liktu aizdomāties, izglītotu un iepazīstinātu ar neiroendokrīno audzēju specifiku diagnostikas un ārstēšanas ziņā, piedāvātu veiksmīgas pieredzes stāstus, iedvesmotu un rosinātu uzdrīkstēties uz šķietami zināmām lietām paskatīties no citas puses, atbildētu uz jautājumiem.
Tas būs klubs, kurā klātienē un neklātienē pulcēsies dažādu specialitāšu ārsti no visas Latvijas un profesionāļi no citām Eiropas un pasaules valstīm. Zebru kluba biedriem būs iespēja pirmajiem uzzināt jaunākos NET pētījumu rezultātus, atklājumus un aktuālākos notikumus, saņemt atbildes uz saviem jautājumiem un dalīties pieredzē ar pasaulē atzītākajiem speciālistiem NET ārstēšanā.
Latvijas Zebru kluba dibināšanas pasākums notika Rīgas Zooloģiskajā dārzā ar mērķi pievērst plašāku sabiedrības uzmanību NET izplatībai, atpazīšanai un savlaicīgai ārstēšanai, izmantojot starptautiski atpazīstamo neiroendokrīno audzēju zebras simboliku un saistot to ar Rīgas Zooloģiskajā dārzā mītošajām zebrām. Lai veiksmīgāk uzrunātu sabiedrību un līdz ar to neiroendokrīnie audzēji caur to simbolu – zebru – iespiestos kā ārstu, tā sabiedrības atmiņā, pasākumā ar stāstījumu par zebrām piedalījās plaši pazīstamais zoologs Ingmārs Līdaka: “Zebru raksturs ir neprognozējams – no miermīlīga dzīvnieka zebra vienā mirklī var pārvērsties trakojošā zvērā. Ja cilvēku identifikācijai mēs lietojam pirkstu nospiedumus, tad zebras svītrojums ir analogs pirkstu nospiedumiem, nav divu vienādu zebru.” Klātesošie ārsti šajā stāstījumā saskatīja līdzības ar neiroendokrīno audzēju dabu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja asoc.prof., Dr.med. Gunta Purkalne: “Līdzīgi kā zebras ir neprognozējamas savā būtībā un nepakļaujas dresūrai, neiroendokrīnie audzēji ir daudzšķautņaini un mēs kā ārsti sastopamies ar grūtībām to savlaicīgā atklāšanā un ārstēšanā. Lai arī neiroendokrīnie audzēji ir reti, aiz šīs diagnozes stāv dzīvi pacienti, bieži vien gados jauni, kuriem nepieciešama adekvāta ārstēšana. Kopumā mēs esam uz pareizā ceļa, strādājot multidisciplinārā komandā.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists ķirurģijā Dr. med. Haralds Plaudis uzsver: “Zebru klubs pēc būtības ir domnīca, kur sanākt kopā speciālistiem, diskutēt, savstarpēji konsultēties. Lai arī apmēram 50 pacientu gadā Latvijā diagnosticē šo “eksotisko audzēju”, universitāšu slimnīcu ķirurgi ir gatavi un zebru medības var sākties!”
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Dr.med. Artūrs Ozoliņš piebilst: “Man ir prieks, ka mēs, ārsti, sākam atpazīt neiroendokrīnus audzējus. Man zvana kolēģi no perifērijas, arī paši pacienti interesējas. Tomēr ir vēl daudz nesakārtotu jautājumu. Piemēram, jāattīsta pacienta dinamiskā novērošana, sadarbība starp ārstiem, jo man kā ķirurgam nav atgriezeniskās saites, kas notiek ar pacientu pēc operācijas.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju patoloģijas nodaļas vadītājs Māris Sperga raksturo, ka ikdienā saskaras ar problēmām, risinot diferenciāldiagnozes jautājumus un meklējot neiroendokrīnajiem audzējiem raksturīgos imūnhistoķīmijas marķierus.
Darbs komandā un arvien jaunas diagnostikas un ārstēšanas iespējas ļauj palīdzēt pacientiem. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Kodolmedicīnas klīniskās daļas vadītāja Antra Bērziņa norāda: “Zebru kluba dibināšas brīdī es ar cerībām raugos nākotnē, jo NET diagnostikā līdzās scintigrāfijai un radionuklīdu terapijai nākamgad pievienosies arī pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) sniegtās iespējas.”
Tomēr pacientu ārstēšanā ārsti sastopas ar grūtībām. Latvijas Onkoloģijas centra ķīmijterapeite Eva Vecvagare stāsta: “Terapijas nodrošināšanai pacientam jāraksta individuāls pieprasījums Nacionālās veselības dienastam, jo neoperējamiem neiroendokrīniem audzējiem ir nepieciešami specifiski medikamenti.”
Šobrīd Latvijā trūkst precīzu statistikas datu par audzēju izplatību, jo līdz šim nozares institūcijas neveic neiroendokrīno audzēju pacientu precīzu uzskaiti. Ārsti norāda, ka nepieciešama datu uzskaite gan lokāli, gan iekļaušanās starptautiskās datu bāzēs. Prof. A.Lejnieks uzsver: “Būtiska ir arī sadarbība ar neiroendokrīno audzēju Ekselences centriem citās Eiropas slimnīcās, mums tuvākais ir Upsalā, Zviedrijā.”
Zebru klubs ir atvērts ikvienam interesentam. Tā ir vieta, kur turpmāk reizi pusgadā tiks aicināti nozares speciālisti dalīties pieredzē, pārrunāt aktualitātes un izvirzīt arvien jaunus mērķus, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu pacientiem ar reto diagnozi “neiroendokrīns audzējs”.
