Vai dzērienos esošais fluors kaitē smadzenēm
2011. gadā ASV tika samazināta ieteicamā maksimālā fluora deva dzeramā ūdens sastāvā. Šāds lēmums tika pieņemts, konstatējot, ka palielinās to bērnu skaits, kuru zobus piemeklē kaite ar savādo nosaukumu- fluoroze. Emaljas fluoroze ir emaljas hipomineralizācija, ko izraisa palielināt fluora uzņemšana emaljas formēšanās periodā.
Jau 40-tajos gados pētnieki bija novērojuši faktu, ka cilvēkiem, kuri dzīvo vietās, kur dzeramā ūdens sastāvā ir daudz fluora, biežāk bojājas zobi. Turklāt šādi pētījumi sākās laikā, kad pilsētu un rajonu pārvalde pieņēma lēmumu dzeramo ūdeni bagātināt ar fluoru. Dabā fluors ir sastopams fluorīdu un komplekso fluorīdu veidā.
Vai zobu veselība ir saistīta ar demences risku?
Arvien vairāk un vairāk tiek gūti apliecinājumi tam, ka fluorīda pārlieku lielai nokļūšanai organismā ir saistība ar psihisko veselību. Proti, Harvarda Universitātes pētnieki pētījumos noskaidrojuši, ka bērni, kuri dzīvo apgabalos, kur ūdens sastāvā ir augsts fluorīda līmenis, ir ievērojami zemāki IQ rādītāji nekā tiem bērniem, kuri mīt vietās, kur dzeramais ūdens satur mazāku daudzumu fluorīda.
Izpētot 27 atsevišķus gadījumus, konstatēts, ka :
Fluorīds var darboties kā neirotoksikants, kas spēj būtiski ietekmēt smadzeņu attīstību sevišķi augošos organismos.
Žurkām, kuras pakļautas lielam fluorīda daudzumam ūdenī, novērotas izmaiņas smadzenēs šūnu līmenī un paaugstināts alumīnija līmenis smadzeņu audos.
Citos pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka pārlieku liela fluorīda lietošana veicina tādas smadzeņu struktūru izmaiņas, kādas raksturīgas Alcheimera slimniekiem.
Tāpat fluorīds negatīvi ietekmē atmiņu. Novērojot jaundzimušo uzvedību, konstatēts, ka tā atšķiras, tad ja zīdainītis lieto uzturā ar fluorīdu bagātu ūdeni.
Šie atklājumi ir ārkārtīgi svarīgi no psihiatrijas viedokļa, sevišķi laikā, kad cilvēkiem arvien biežāk sastopami tādi psihiska rakstura traucējumi kā uzmanības deficīta sindroms, dažāda veida depresijas, demence un citas psihiskas kaites, kas sevišķi attīstījušās sākot ar 1940-tajiem gadiem.
Protams, fluorīds nav vienīgais vaininieks pie psihisku saslimšanu rašanās, taču būtiski ir ņemt vērā visus mūsu psihi ietekmējošos faktorus. Sevišķi tas attiecas uz bērniem, kuriem ir uzmanības deficīta sindroms, šādu bērnu vecākiem vajadzētu konsultēties ar zobārstiem, lai rastu iespējami labāko risinājumu, lai veseli būtu gan zobi, gan arī psihe.
Autore: Dr. Keith Ablow
www.RigaBrain.com - piedāvā individuālas nodarbības, kuru laikā smadzenēm tiek sniegta atgriezeniskā saite par to, ko tās tikko ir izdarījušas, ar mērķi ļaut tām pašām sevi sakārtot un iedarbināt pašregulācijas mehānismus, lai harmonizētu un sabalansētu savu darbību.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]