Kad telpas apdraud veselību
Mūsu platuma grādos cilvēki vidēji līdz pat 95% no dienas pavada iekštelpās. Jo sevišķi satraucošu šo statistiku padara fakts, ka aptuveni 80% no ēkām ir paaugstināts mitruma, pelējuma, kaitīgu izgarojumu vai putekļu daudzums, kas apvienojumā arī nepietiekamu ventilāciju kļūst bīstams cilvēka veselībai. Alergoloģe Ieva Cīrule stāsta par to, kādas pazīmes liecina, ka veselība cieš no tā saucamā “slimās būves sindroma”.
Kā stāsta alergoloģe Ieva Cīrule, viņai savā ikdienas ārsta praksē ļoti bieži nākas saskarties ar pacientiem, kuru alerģijas saistāmas tieši ar iekštelpu gaisu. Kaitējumu veselībai vienlīdz spēj nodarīt gan pārlieku liels mitrums, gan arī sausums. Abu faktoru bīstamība veselībai pieņemas, ja telpā nav nodrošināta gaisa ventilācija. Tas ļauj telpā uzkrāties gan putekļiem,vīrusiem, mikrobiem, gan izgarojumiem, piemēram, no nekvalitatīviem vai neatbilstoši pielietotiem apdares materiāliem (grīdu segumiem, izolācijas materiāliem u.c.), mīkstajās mēbelēs uzkrātajiem putekļiem, utt. Birojos ļoti liela problēma ir gaisa kondicionieri, kuros uzkrājas sēnītes, radot papildu piesārņojumu gaisā.
I.Cīrule skaidro, ka cilvēkam, diendienā uzturoties telpā, kuras gaisā ir paaugstināta ķīmisko un kaitīgo vielu koncentrācija, tiek kairināti elpceļi un to gļotāda, kas savukārt padara uzņēmīgāku pret baciļiem – tiek mazināta imunitāte, paaugstinās uzņēmība pret saslimšanām. Nākotnē tas atstāj iespaidu arī uz pēcnācēju veselību, kas šo problēmu saasina vēl vairāk. Alergoloģe stāsta, ka no “slimo būvju sindroma” izraisītiem simptomiem cieš gan pieaugušie, gan bērni. Kaut arī bērnu organisms var reaģēt ātrāk, izpausmes ir līdzīgas. Riska grupā ir arī cilvēki, kuriem jau ir alerģijas, un tie, kuriem ir kādas hroniskas slimības.
Runājot ar pacientiem, bieži ļoti skaidri iezīmējas konkrēti simptomi – klepus, asarojošas acis, elpas trūkums, kas raksturīgi, uzturoties tieši konkrētās telpās – skolā, darbavietā vai mājās. Tāpat cilvēkus bieži piemeklē arī migrēnas lēkmes. Ietekme jūtama arī uz emocionālo stāvokli. Protams, ja grūti elpot, ciet deguns, cilvēkam ir grūti koncentrēties darbam, mācībām. Ja arī atpūta pusdienu pauzē ir iekštelpās, kurās ir slikts gaiss, rodas diskomforts. Pastarpināti attīstās dažādas neirozes, problēmas savstarpējā komunikācijā.
Diemžēl šādas sūdzības kļūst aizvien biežāk sastopamas. Vainojams ļoti lielā mērā ir tieši dzīvesveids. Cilvēki ne vien strādā, bet arī brīvo laiku izvēlas pavadīt iekštelpās – pie datora, televizora, lielveikalā.
Kopā ar alergologu nonākot pie secinājuma, ka alerģiskie simptomi rodas tieši no konkrētām telpām, būtiski ir rīkoties, lai uzlabotu to gaisa kvalitāti. Ja tā ir darbavieta, jārunā ar darba devēju, lai tiktu meklēts risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai. Kā pašu vienkāršāko risinājumu alergoloģe I.Cīrule iesaka regulāru telpu vēdināšanu. Ļoti noderīga var būt arī pusdienas laika pastaiga.
Ieteikumi nekaitīgas vides iekārtošanai!
Domājot par savas apkārtējās vides iekārtošanu, speciāliste rekomendē vienmēr padomāt par šādiem aspektiem:
• Telpas ventilācija – vai telpu ir iespējams regulāri izvēdināt, ielaižot svaigu gaisu. Ja telpā ir kondicionieris – vai tas tiek regulāri iztīrīts, neļaujot uzkrāties mikrobiem.
• Apdares un būvniecības materiāli – vai tiek izmantoti atbilstoši norādēm (ievēroti žūšanas, nostāvēšanās laiki, izmantoti atbilstoši izolācijas materiāli, grīdu segumiem – ieklāts izlīdzinošais starpslānis); vai par to ietekmi uz telpas gaisa kvalitāti ražotājs ir veicis testus un uzņemas atbildību.
• Materiālu kvalitāte – būtiski iegādāties maksimāli saudzīgāku materiālu ar minimālu kaitīgo izgarojumu kvantitāti un izgarošanas laiku.
• Telpas iekārtojums – maksimāli jāizvairās no materiāliem, kuri vairo putekļu rašanos. Materiāliem jābūt arī viegli kopjamiem.
• Telpas uzkopšana – telpa regulāri jāuzkopj, atbrīvojot to no putekļiem un netīrumiem, izmantojot cilvēkam pēc iespējas saudzīgākus tīrīšanas līdzekļus.
