Operācijas alternatīva – injekcijas vēnā
Mūsdienās varikozu vēnu ārstēšanai ne vienmēr jāveic operācija. Pēdējā laikā šim nolūkam arvien plašāk izmanto medikamentu injekcijas. Tā kā strauji attīstījusies ultraskaņas duplekssonogrāfija, putu skleroterapija kļuvusi līdzvērtīga ķirurģiskajām ārstēšanas metodēm, uzsver “Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas” fleboloģe SANDRA PRĀVE.
–Vai ar skleroterapijas palīdzību var likvidēt arī lielas vēnas?
Adrese: Rīga, Kokneses prospekts18a, tālrunis: 67374747; 67374744
– Ārstam katrā situācijā jāpieņem vispareizākais lēmums. Ja vēnas diametrs ir 7 milimetri un lielāks, priekšroka dodama lāzeroperācijai. Arī tad, ja bojāta stumbra vēna visā garumā, dažkārt labāku efektu dos operācija.
Putu skleroterapija ultrasonogrāfijas kontrolē, sekojot ārstēšanas procesa gaitai, ir neaizvietojama, kad attīstījusies neovarikoze pēc iepriekš veiktas operācijas ar lieliem griezieniem. Tad to vietās cirksnī nereti izveidojas jauni, ļoti izlocīti asinsvadi, kas stiepjas cauri limfmezgliem. Jauns grieziens tajā pašā vietā būtu traumatisks, radītu limfas atteces traucējumus un tūskas veidošanos.
Veciem cilvēkiem biežāk veicam nevis lāzeroperāciju, bet putu skleroterapiju ultrasonogrāfijas kontrolē, piemēram, trofiskās čūlas gadījumā. Ar tās palīdzību varam slēgt sānu zarus, kuru dēļ tā izveidojusies un, kad tā sadzīst, izlemt – operēt vai turpināt skleroterapijas procedūras.
Viņiem parasti nav svarīgs tūlītējs kosmētiski labs rezultāts, kādu var gūt izdarot lāzeroperāciju ar sānu zaru miniflebektomiju, kad tos izņem ķirurģiski ar maziem griezieniem. Turpretim, izmantojot putu skleroterapiju, jārēķinās, ka aptuveni 80 % gadījumu vidēji 2–3 mēnešus pa vēnas gaitu saglabāsies tumšāka svītra. Cik ilgā laikā tā izbalēs, atkarīgs no vielmaiņas un audu struktūras, piemēram, korpulentajiem un tiem, kam ir izteikts celulīts, šis process var ievilkties.
–Vai šo metodi vēnu ārstēšanai plaši izmanto visur pasaulē?
–Dažās valstīs, piemēram, Francijā skleroterapiju pielieto vēl biežāk nekā Latvijā, bet operē daudz retāk. Tur ārsti par labu panākumu uzskata vēnas diametra samazināšanu, un viņiem savā ziņā var piekrist, jo tādējādi mazinās arī venozais sastrēgums.
Mēs, “Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas” ārsti, gan pārstāvam tā saukto vācu skolu – vispirms slēdzam lielos asinsvadus un pēc tam ārstējam sīkos sānu zarus. Kombinējot dažādas metodes, piedāvājam pacientam labāko no visām.
–Vai, jūsuprāt, skleroterapiju ir vērts mēģināt veikt jebkurā gadījumā, kad pacientam pietrūkst naudas operācijai?
–Skleroterapija izmaksā četras piecas reizes lētāk, taču, ja vēnu stāvoklis liecina, ka tā nebūs vispiemērotākā ārstēšanas metode, labāk censties sakrāt naudu operācijai – parasti to nav nepieciešams veikt neatliekami. Pa to laiku ieteicams nēsāt kompresijas zeķes, tādējādi neļaujot attīstīties hroniskai vēnu mazspējai un trofiskajai čūlai.
–Ja caur ādu tikai nedaudz spīd zilas “stīdziņas”, vai arī tās vajadzētu likvidēt?
–To noskaidrojam pirmajā vizītē, veicot ultrasonogrāfiju. Ja ir traucēta asins plūsma pa stumbra vēnām, zilo tīklojumu var uzskatīt par aisberga virsotni. Taču, ja centrālās vēnas ir veselas un labi pamanāmais asinsvadu tīkliņš – tikai kosmētisks defekts, pacients pats izlemj, vai vēlas to likvidēt.
–Cik procedūras parasti nepieciešamas?
– Dažkārt pietiek ar vienu, bet citkārt jāveic līdz pat piecām procedūrām. Katra maksā 45 latus, bet ultrasonogrāfijas kontrolē, kas parasti nav nepieciešama vairāk kā vienu reizi, 70 latus. Risinot kosmētiskas problēmas, pacients pats izlemj, cik naudas šim nolūkam vēlas tērēt.
Aprīlī un maijā “Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā” ikgadējās akcijas “ Vēnu pavasaris” ietvaros skleroterapiju veiksim ar 25% atlaidi. Šo iespēju iesaku izmantot galvenokārt tiem, kuri vēlas panākt ārstniecisku, nevis kosmētisku efektu, un vasarā daudz neuzturas saulē.
–Vai skleroterapija ir organismam saudzīgāka nekā lāzeroperācija?
–Nē, abos gadījumos tiek traumēts vēnas iekšējais slānis – vienā ar lāzera termisko enerģiju, otrā – ar medikamentu. Lāzeroperācija ir tikpat vienkārša un saudzīga – ultraskaņas kontrolē caur adatu ievada lāzera vadu līdz ieplūdei dziļajā vēnā, un to slēdz. Vienīgais, kas mazliet jāpacieš, ir anestēzijas ievadīšana ap vēnu.
–Vai tiesa, ka vēnas pēc skleroterapijas mēdz atjaunoties?
–Tā notika agrāk, izmantojot medikamentu šķidrā formā, kas saskārās tikai ar asinsvada apakšējo sieniņu. Turklāt šķidrums asins plūsmā atšķaidījās, tādēļ mazinājās tā koncentrācija. Dažkārt lielākas vēnas pēc procedūras patiešām atjaunojās, tāpēc šo metodi izmantoja tikai kosmētisku problēmu novēršanai.
Mūsdienās, lietojot medikamenta putas, tiek panākta daudz labāka saskarsme ar slimās vēnas sieniņām. Tās aizpilda asinsvadu gluži kā korķis. Turklāt ar ultrasonogrāfijas palīdzību iespējams sekot medikamenta ievadīšanas gaitai, redzēt, kā asinsvads reaģē un spazmējas. Jo labāk tas notiek, jo gaidāms teicamāks rezultāts.
Tagad slēgtās vēnas vairs nemēdz atjaunoties, taču var izveidoties jauni paplašināti zari, it īpaši sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju vai hormonaizvietojošo terapiju. Ārstējot kādu zobu, mēs taču neceram, ka nākotnē nesāpēs arī citi.
–Kādi piesardzības pasākumi jāievēro pēc skleroterapijas?
–Uzreiz pēc procedūras pusstundu intensīvi jāstaigā, lai uzlabotu asins plūsmu pa vēnām, jāizvairās no ilgas sēdēšanas, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma – tas nepieciešams jebkurā gadījumā trombu veidošanās profilaksei.
Pētījumi liecina, ka pigmentācija pazūd ātrāk, nēsājot kompresijas zeķes. Atkarībā no ārstētās vēnas diametra tās jāvalkā no divām līdz četrām nedēļām. Aprīlī un maijā “Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā” kompresijas zeķes būs iespējams iegādāties ar 25 % atlaidi.
