Tirpst un sāp plaukstas - kā ārstēt karpālā kanāla iekaisumu
Ko iesākt, ja ir pārpūlētas rokas – dienā tirpst un piepampst, nav iespējams pildīt pirkstu funkcijas, bet naktīs moka stipras sāpes? Kas ir karpālā kanāla sindroms, kā to operatīvi un mūsdienīgi ārstēt, stāsta Veselības centru apvienības neiroķirurgs Uģis Spinga.
Kas rada roku tirpšanu un sāpes?
Karpālais kanāls ir tāds kā tunelis plaukstas pamatā, kurā virs apakšdelma kauliem atrodas saliecējcīpslas un vidusnervs. Ilgstoši noslogojot plaukstas locītavas, sabiezējas karpālā saite un tiek nospiesti sīkie asinsvadi, vidusnervs un plaukstas saliecējcīpslas. Tas rada roku pirkstu tirpšanu no pirmā līdz ceturtajam pirkstam, mazjūtību, neveiklību, piepampumu un sāpes. Visbiežāk par roku tirpšanu virs apakšdelma kauliem un sāpēm naktīs, kā arī plaukstas saliecējcīpslas neveiklību, sūdzas pacienti, kuri ikdienā veic ilgstošas, vienveidīgas roku plaukstu kustības, sasprindzinot plaukstu pirkstus. Piemēram, amatnieki, mehāniķi, šoferi,pavāri, arī biroju darbinieki, kuri visu dienu pavada, strādājot un nepareizi pārslogojot plaukstas pamatni. Šo saslimšanu var izraisīt arī traumas, iekaisīgas salimšanas, cukura diabēts.
Karpālā kanāla iekaisums ir izplatīta saslimšana, kas visbiežāk parādās vidēja un vecāka gada gājuma cilvēkiem, jauniem cilvēkiem šī saslimšana novērojama retāk. Karpālā kanāla sindroms samērā reti novērojams pats par sevi, bet ir biežāk kombinācijā ar proksimāliem (tuvāk ķermenim esošiem) nervu nospiedumiem (piemēram, pronatora sindroms ) vai nervu saknīšu nospiedumiem kakla skriemeļu līmenī.
Ko darīt?
Pacientus ar karpālā kanāla iekaisumu jānosūta pie speciālista - neiroķirurga vai neirologa, kurš ieteiks izmeklēšanu un uzsāks ārstēšanu. Veicot elektromiogrāfiju, ārsts diagnosticē plaukstas nervu un muskuļu veselību, nosaka, kur nospiests nervs. Ārstēšanas uzdevums ir likvidēt perinervālo nervu tūsku, uzlabot audu apasiņošanu un novērst nervu kompresiju. Sākumstadijā, kad novērojama pieauguša viegla parestēzija (tirpšana, skudriņas), jušanas traucējumi, pieaugošas sāpes pie intensīvas strādāšanas, ieteicami pretiekaisuma medikamenti, lokālas pretsāpju gēlu aplikācijas, plaukstu stiepjoši vingrinājumi. Var tūskas un tirpšanas mazināšanai izmantot plaukstas ortozi. Dažos gadījumos sākumā palīdz karpālā kanāla blokāde, ievadot steroīdu preparātus, kas samazina iekaisumu, tūsku. Sākuma stadijās var veikt trīs līdz četras blokādes. Esmu pieredzējis, ka pacienti ļoti baidās veikt blokādi, bet, kad to veic, ir pārsteigti par to, ka jau uzreiz samazinās sāpes un naktīs iespējams gulēt. Nakamajā karpālā kanāla slimības stadijā jau parādās nakts sāpes, novērojams arī īkšķa saliecējmuskuļa izdilums, kas neļauj pildīt precīzas pirkstu funkcijas (aizpogāt apģērbu, satvert un noturēt priekšmetus, ievērt adatā diegu). Tas liecina par to, ka slimība ir nopietnākā stadijā – nospiesti asinsvadi, vidusnervs, traucētas rokas plaukstas pilnvērtīgas funkcijas. Šādā gadījumā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai atbrīvotu plaukstas vidus nervu.
Karpālā kanāla operācija – operatīvs risinājums sāpēm!
Nav jābaidās no ķirurģiskas iejaukšanās - tā ir vienkārša operācija, kas noņems nakts sāpes un atjaunos pirkstu funkcijas. Pasaulē lielākoties veic konvencionālās karpālā kanāla operācijas, kas neiroķirurga redzes kontrolē ilgst apmēram līdz 30 minūtēm. Operāciju veic lokālajā anestēzijā. Pacientam pēc operācijas nav jāuzturas stacionārā. Iespējams veikt arī endoskopisko karpālā kanāla operāciju. Esmu operējis pat 93 gadus vecu pacientu, kuram vairākus gadus tika ieteikts neveikt operāciju un tikai lietot zāles, ciest nakts sāpes. Vīrs pēc operācijas bija tik atvieglots, laimīgs, ka jau pēc divām dienām, pārsienot rokas brūci, vēlējās, lai veicu operāciju arī otrai rokai.
Veselības centru apvienības poliklīnikās piedāvā operācijas gan par valsts kvotām, gan maksas pakalpojumu.
Ieteikumi pēc operācijas
“Veicot karpālā kanāla operāciju, ļoti svarīga pacienta un ārsta sadarbība līdzīgi kā pie citām muguras un nervu saslimšanām. Pirmās dienas pēc operācijas plaukstu nedrīkst pārslogot, mērcēt ūdenī. Dienā ieteicams roku turēt sirds līmenī, naktī – uz spilvena. Pirmajās nedēļās var izmantot īpašu ortrozi, kas neļauj plaukstai kustēties, veicinot dzīšanu,” iesaka neiroķirurgs Uģis Spinga. Brūces sadzīšana katram pacientam notiek individuāli. Jau no otrās dienas pēc operācijas rekomendējams uzsākt vieglus, vienkāršus ārstnieciskos vingrojumus pirkstiem, kurus neiroķirurgs iesaka individuāli katram pacientam. Operācijas diegus noņem desmitajā līdz četrpadsmitajā dienā. Pēc tam, sadarbībā ar rehabilitologiem, sāk aktīvāku plaukstas locītavas fizkultūru. Operācijas rezultāti atkarīgi no tā, cik ilgi plaukstas vidusnervs bijis saspiests, vai slimība nav pārāk ielaista. Jo ātrāk pacients griezīsies pie ārsta, jo labāki būs ārstēšanas rezultāti.
