Keratokonuss un tā ārstēšana
Keratokonuss ir deģeneratīva radzenes saslimšana, kuras rezultātā rodas radzenes audu struktūras izmaiņas. Radzene (caurspīdīgā acs priekšējā daļa) kļūst plāna un koniska, tā kļūst irregulāra (nelīdzena). Caur radzeni gaismas stari nonāk uz tīklenes, tādēļ jebkura radzenes irregularitāte var radīt nozīmīgus redzes traucējumus.
Saslimšana ir progresējoša, un tās iemesli vēl joprojām tiek pētīti. Keratokonuss var būt iedzimts. Teorijas par to ir vairākas, tomēr par provocējošiem faktoriem tiek minēti: metabolisma traucējumi (vielmaiņas traucējumi), iedzimtība un radioaktīvais starojums, ultravioletais starojums, slikti piemeklētas kontaktlēcas, hronisks acu kairinājums.
Saslimšanas pirmās pazīmes parasti parādās pusaudžu vecumā vai 20-30 gadu vecumā, lai gan keratokonusu var diagnosticēt arī pacientiem četrdesmit un piecdesmit gadu vecumā. Biežāk keratokonusu sastop vīriešiem nekā sievietēm. Keratokonusu novēro abās acīs, parasti dažādās attīstības stadijās. Tas biežāk ir tuvredzīgiem pacientiem. Šobrīd vidēji katru gadu ir viens jauns keratokonusa gadījums uz 2000 cilvēkiem.
Keratokonusa simptomi
Keratokonuss sākas ar redzes traucējumiem vienā acī, ko rada progresīvs astigmātisms un tuvredzība. Stāvoklis ir asimetrisks, otrā acī parasti ir laba redze ar niecīgu astigmātismu. Vēlāk astigmātisms kļūst irregulārs. Viena no pirmajām keratokonusa pazīmēm ir iepriekš diagnosticēta astigmātisma lieluma maiņa. Ja pacientam vecuma posmā no 16 līdz 25 gadiem astigmātisma lielums mainās par 0,75 - 1,5D dažu mēnešu laikā, kā arī mainās tā asis, tad būtu rekomendējams veikt acu pārbaudi, izvērtējot keratokonusa iespējamību.
Pacientu sūdzības
1) Acu niezēšana, alerģijas, nereti šie pacienti bieži berzē acis.
2) Samazināts redzes asums, redzes dikomforts, kas izpaužas līdzīgi kā nekoriģēts astigmātisms.
3) Palielināta acu jutība pret gaismu ,salīdzinot ar pacientiem bez keratokonusa.
4) Oerola efekts ap gaismas ķermeņiem, īpaši izteikts, vadot automašīnu naktī.
5) "Spoku" attēli, dubultošanās ar vienu aci, sūdzības par vairākiem attēliem vienā vietā. Šie attēli rodas tādēļ, ka konusa irregularitātes rezultātā radzenei veidojas dažādi refraktīvie stiprumi, kas rada daudzus attēlus.
6) Kontrastredzes traucējumi krēslā un naktī.
7) Keratokonuss biežāk var būt sastopams pacientiem ar atopisko dermatītu, saistaudu sistēmas traucējumiem, pigmetozo retinītu un Dauna sindromu.
Keratokonusa ārstēšanas iespējas
Keratokonusa sākumstadijas var koriģēt ar speciālām keratokonusa gāzu caurlaidīgām kontaktlēcām, jo ar brillēm nav iespējams koriģēt radzenes irregulāro formu. Kontaktlēcas uzlabo redzes asumu, bet to lietošana neaptur keratokonusa progresēšanu.
Keratokonusa koriģēšanai tiek izmantotas arī intrakorneālās plāksnītes (riņķi), kas ir implanti, ko ievieto radzenes audos. Šīs plāksnītes tiek ievietotas ar mērķi izmainīt priekšējo neregulāro radzenes virsmu, lai uzlabotu redzes asumu, bet ar šo metodi pilnībā nav iespējams izkoriģēt radzenes priekšējās virsmas neregularitāti, tādēļ pēc šīs metodes kontaktlēcu korekcija tik un tā ir nepieciešama. Intrakorneālās plāksnītes var aizkavēt vai novērst radzenes transplantācijas nepieciešamību.
Agrāk progresējošs keratokonuss noveda pie radzenes transplantācijas vai novēlotos gadījumos - pie radzenes plīsuma jeb perforācijas. Radzenes transplantācija ir riskanta, un var rasties komplikācijas, turklāt apmierinošu redzes asumu pacients var iegūt tikai 2 gadus pēc operācijas. Pašreiz keratokonusa progresiju iespējams apturēt ar ķirurģisku metodi - kolagēna krosslinkinga metodi (Corneal Cross Linking), kuras mērķis ir paaugstināt radzenes mehānisko izturību.
Krosslinkinga indikācijas - galvenais krosslinkinga metodes mērķis ir apturēt keratokonusa attīstību, īpaši svarīgi tas ir progresējošam keratokonusam.
Krosslinkinga kontrindikācijas:
1) Radzenes biezums zem 400 mikroniem, jo pastāv risks sabojāt radzenes endotēliju.
2) Radzenes rētošanās vai apduļķošanās.
3) Autoimūni traucējumi.
4) Infekcija.
5) Slikta epitēlija dzīšana.
6) Ir bijusi herpētika infekcija.
Jaunākais vecuma, kad iespējams veikt procedūru, ir 18 gadi, bet ir arī izņēmumi, ja keratokonuss strauji progresē. Pēc šīs procedūras ap 90% gadījumu slimības progress tiek bremzēts.
Radzenes krosslinkings tiek veikts, izmantojot ultravioleto (UV-A) starojumu kombinācijā ar riboflavīna (vitamīns B2) acu pilieniem. Turklāt UV-A starojuma intensitāte ir izvēlēta tā, lai tā nekaitētu aiz radzenes acs iekšpusē esošajām struktūrām. Procedūrā vispirms ar lāzera palīdzību noņem radzenes epitēliju, tas ir nepieciešams, lai riboflavīns varētu iekļūt radzenē. Pēc tam apmēram 30 minūtes radzene tiek apstrādāta ar UV-A stariem. Procedūras nobeigumā uzliek terapeitisko kontaktlēcu. Pēcoperācijas periodā lieto pretiekaisuma pilienus. Pirmajos 6 mēnešos asumam vajadzētu būt aptuveni tādam pašam kā pirms operācijas. Pēc gada 20% operēto pacientu redz ievērojami labāk nekā pirms operācijas un aptuveni 1% redz sliktāk. Tā kā šī procedūra nevar panākt redzes asuma pilnīgu atjaunošanos, pēc procedūras nepieciešama redzes korekcija ar speciālām kontaktlēcām vai brillēm, tādēļ, jo ātrāk keratokonuss tiek operēts ar krosslinkinga metodi, jo labāki rezultāti tiek iegūti pēc procedūras.
Optometriste
Sanita Melngaile
Dr. Lūkina klīnika Tērbatas ielā 4, Rīgā, pieņem darba dienās no 9:00 - 18:00.
Vairāk informācijas uzzini
www.acuklinika.lv
un, zvanot uz tālruņiem 67 288 180 vai 67 240 480.
