Emocionālā ēšana un kā ar to cīnīties
Emocionālā ēšana ir process, kura ietvaros ar ēšanas palīdzību cilvēks cenšas apslāpēt emocionālu trauksmi. Tas ir kā ķēdes vai apļa mehānisms, no kura grūti izrauties, ja reiz cilvēks tajā ir iesaistījies.
Ko mēs varam darīt šajā pašregulācijas smadzeņu mehānisma ķēdē?
B.R.A.I.N. pieeja ir vērsta uz emocionālās ēšanas pārvarēšanu, kurā ir vairāki posmi:
A) ēšana bez apdoma noved pie pārēšanās. Kornvela universitātes pētījumos atklāts, ka cilvēki beidz ēst, kad:
a) viņiem ir tukšs šķīvis;
b) beidz ēst pārējā grupa;
c) beidzies iemīļotais TV raidījums. Vai kaut kas no tā šķiet pazīstams? Ir 2 soļi, kā sākt apzināties ķermeni:
1) kļūstot par „smadzeņu novērotāju” un ikreiz pirms ķeršanās pie ēšanas pajautājiet sev: „Vai es patiešām esmu izsalcis? Vai arī šī atkal būs bez – apdoma ēšanas reize?” Šāda veida jautājums aktivizēs Jūsu racionālās izziņas funkciju un padarīs situāciju daudz pārskatāmāku;
2) kļūstot par ēdiena kritiķi – ēdiet lēnām, fokusējieties uz ēdiena garšu un konsistenci, neslēdziet TV ēšanas reizē un velties pilnu uzmanību ēdienam, beidzot maltīti brīdī, kad sajūtat pirmās sāta pazīmes.
B) sāciet uztvert ēdienu kā enerģijas atjaunošanas avotu! Iedomājieties, ka smadzenes ir Jūsu sapņu automašīna. Kādas kvalitātes degvielu Jūs tajā pildītu? Labāko, kas pieejama, vai ne? Ēdiens ir smadzeņu degviela, komforta avots. Un labākais šīs degvielas variants ir antioksidanti un OMEGA – 3 taukvielas. Melnā šokolāde ir pilna ar antioksidantiem, savukārt riekstos un sēklās atradīsit bagātīgas OMEGA – 3 taukvielu krātuves.
C) izvairieties no emociju apslāpēšanas! Tā viegli varat „iedzīvoties” emocionālajā ēšanā, jo ar tās palīdzību tiek aktivizēta „atalgojuma” sistēma smadzenēs. Taču pārmērīgā ēšana reti noved pie apmierinājuma sajūtas. Drīzāk otrādi – piemēram, ja ēdat, lai apslāpētu stresu vai trauksmi, pārēdoties izjutīsit vēl vairāk šo neapmierinošo sajūtu.
Šo „apli” var lauzt ar 2 stratēģiju palīdzību:
1. Nosaukt vārdā stresa cēloni, kas liek Jums ēst par daudz;
2. Aizvietot ēšanu ar alternatīvu metodi stresa mazināšanai – klausieties mūziku vai izrunājiet stresa iemeslus ar kādu tuvu draugu.
D) iesaistiet citus! Mēs, cilvēki, esam sociālas būtnes, un komunicēšana ar citiem var būt ārkārtīgi palīdzoša metode. Ir pierādīts, ka socializēšanās aktivizē smadzenēs optimālas regulācijas centrus. Ja cilvēks ir vienpatis, nav obligāti socializēties ar citiem cilvēkiem. Tā vietā var iegādāties suni vai kaķi – regulāras rūpes par dzīvniekiem un to vajadzību izprašana rada ļoti līdzīgu efektu.
E) nekad nesakiet: „Nekad”! Tas attiecināms uz tādiem ikdienā bieži dzirdētiem tekstiem kā „Nekad vairs neēdīšu kūkas!” vai „Nekad vairs nelietošu alkoholu!” Pārmērīga sevis ierobežošana var novest pie tā, ka kādā dienā vienkārši neizturēsiet un divtik lielos daudzumos pārkāpsiet paša nostādītos ierobežojumus. Tā vietā izmantojiet 80% / 20% metodi (skatīt rakstu „Pārtika veselīgām smadzenēm”).
