7 zema magnija līmeņa cēloņi

Parasti magnijs tiek uzņemts caur zarnām, taču arī magnija vannu terapija nav nekāds jaunums – magniju var absorbēt caur ādu, un magnija eļļa ir ļoti efektīvs un ātrs minerālu uzņemšanas veids. Magnija daudzums organismā ir atkarīgs no tā patēriņa, absorbcijas un saglabāšanās. Ja kāda no šīm trim fāzēm nefunkcionē, parādās magnija deficīta simptomi.

Izplatītākās magnija deficīta pazīmes vai simptomi ir krampji, stress, migrēna, nogurums, dermatīts, sirds ritma problēmas un depresija. Magnija deficīts var arī veicināt diabētu, osteoporozi, astmu un nieru saslimšanas.
Magnija trūkums var rasties šādu iemeslu dēļ:

Nepietiekams uzturs

Diemžēl, attīstoties tehnoloģijām, uztura kvalitāte samazinās. Magnijs tiek dabiski uzņemts caur ēdienu: patērējot graudaugus (brūnos rīsus, prosu, griķus), dārzeņus (salātus, spinātus, biešu lapas, lēcas, pupas), riekstus un sēklas (mandeles, ķirbju sēklas) un šokolādi. Ar mūsdienu dzīves ritmu, daudzi cilvēki labāk izvēlas ātru uzkodu, kas bieži vien ir kalorijām bagāta un ar nepietiekamām uzturvielām. Diemžēl tā nu tas ir . Un, pat ja kāds izlemj sākt ēst veselīgi, tas nenozīmē, ka tiek uzņemtas visas uzturvielas (magnijs, kalcijs). Kāpēc? Pārtikas apstrādes tehnoloģiju un pat degradētās augsnes dēļ šo minerālu daudzums nav pietiekams. Rafinētajās eļļās magnija nav – eļļa tiek apstrādāta augstā temperatūrā, un magnijs pazūd ķīmisko reakciju laikā. Tūkstoš neapstrādātās sojas sēklās ir 700 mg magnija, taču sēklu eļļā tā nav vispār. Graudaugi pazaudē 80 līdz 100 procentus magnija apstrādes laikā. Ar moderno tehnoloģiju palīdzību lauksaimniecības uzņēmumi ražo lielus, jauka paskata dārzeņus, taču tajos ir daudz mazāk magnija un citu dzīvībai svarīgu vielu, nekā to bija pirms pāris desmitgadēm. Saskaņā ar lauksaimniecības speciālistiem šāds minerālu trūkums ir ievērojami saistāms ar pesticīdu un mēslojuma lietošanu. Kaitēkļu un nezāļu iznīcināšana skar arī augsnes baktērijas, kas ražo vitamīnus, un tārpus. Bez tiem šādā augsnē izaudzētā ražā ir ievērojami mazāk uzturvielu. Kāds ir risinājums. Audzēt dārzeņus un augļus savā dārzā vai saimniecībā? Nu, varbūt kāds šādu greznību var atļauties, bet noteikti ne visi no mums.

Diētas

Diētas var izraisīt magnija trūkumu, jo, stingri ierobežojot uzturu, var tikt uzņemts mazāk derīgo minerālu un vitamīnu. Visi vēlas izskatīties skaisti un veselīgi ¬– tas ir visu diētu pamatā. Taču, izvēloties diētu, ir būtiski to pienācīgi sabalansēt – tad jūs cīnīsities ar lieko svaru, nepazaudējot nepieciešamos minerālus.

Slimības

Hrona slimība un celiakija var apgrūtināt magnija uzņemšanu organismā pat tad, kad tas tiek uzņemts. Kā jau minējām, magnijs ir ne tikai jāuzņem – tam jātiek arī absorbētam. Gastroenterīts, diabēts un ķīmijterapija paaugstina magnija zudumu risku. Neaizmirsīsim, ka zarnu saslimšanas, piemēram, caureja, būtiski samazina nepieciešamo minerālu daudzumu, tāpēc ārsti iesaka lietot minerālu bagātinātājus. Tādas slimības kā neirozes, depresija, menopauze un nieru traucējumi arī samazina magnija daudzumu organismā.

Medikamenti

Dažas antibiotikas, antacīdi, hormoni, pretvīrusu un antihipertensīvie medikamenti samazina magnija daudzumu organismā. Lietojot šādus medikamentus, ir nepieciešams uzturā iekļaut magnija uztura bagātinātājus vai magnija eļļu.

Kafija, tēja, alkohols

Varat mani nosodīt, bet kurš gan nedzer kafiju vai tēju? Labi, jokoju, taču ideju saprotat. Tās ir kļuvušas par neatņemamu mūsu kultūras daļu, un daudzi nespēj iedomāties savu rītu bez tases kafijas. Kafijā un tējā esošais kofeīns ir ar stimulatoru iedarību uz mūsu nervu sistēmu – tas mūs uzmundrina, dod papildu spēku, palīdz koncentrēties. Diemžel kofeīnu saturošajiem dzērieniem ir vēl kāda iedarbība – tas liek organismam pazaudēt vairāk šķidruma un būtisko minerālu. Tāpēc kafija un tēja darbojas kā diurētiķi, kas nozīmē, ka jūs no organisma izskalojat kalciju un magniju.

Kas attiecas uz alkoholu (kas arī darbojas kā diurētiķis) – līdz ar urīnu tiek izskalots liels daudzums magnija. Nesen veiktā pētījumā tika konstatēts, ka pēc pirmās vīna vai alus glāzes nieres pazaudēt par vairāk nekā 200 procentiem vairāk magnija nekā ierasts. Ja dzerat regulāri, jūsu ķermenis no magnija atbrīvojas ļoti ātri. Vai ir kāda izeja? Varbūt ir laiks mainīt jūsu paradumus. Ticiet man – jūsu organisms būs jums pateicīgs, lai arī uzreiz to nemanīsit.
Lielas devas kalcija uztura bagātinātāju

Visi apzinās kalcija nozīmi, taču vai esat dzirdējuši par to, ka neatbilstoša kalcija bagātinātāju lietošana patiesībā var būt kaitīga? Kalcijs tiek lietots, lai stiprinātu kaulus vai zobus, tam ir arī loma sirdsritma, pulsa kontrolēšanā un nervu sistēmas stiprināšanā. Taču, lietojot kalcija bagātinātājus, jums ir jālieto arī magnijs. Pretējā gadījumā kalcijs bez magnija var jūsu ķermenim pat kļūt toksisks un traucēt šūnu darbībai, asinsritei, nierēm. Kalcija apjoms mūsdienu diētās pārsniedz magnija daudzumu aptuveni desmit reižu, lai arī proporcijai būtu jābūt 1:1 via 1:2, taču nekādā gadījumā mazāk. Būtu arī jāatzīmē, ka kalciju kopumā ir grūti absorbēt un magnijs, kopā ar D vitamīnu un fosforu, veicina kalcija absorbciju organismā. Tādējādi, iegādājoties kalcija bagātinātājus, neaizmirsties izlasīt informāciju par to, kādu kalciju uzņemat un vai nepieciešams papildus lietot arī magniju.

Stress

Mūsdienās ir grūti iedomāties dzīvi bez stresa – visapkārt ir konkurence, mēs esam nemitīgā steigā, dzīve ir traka. Magnijs paaugstina organisma pretošanos saspringtās situācijās. Ja stress nezūd, magnija līmenis organismā sāk samazināties. Mēs kļūstam nervozāki, izdalās vairāk adrenalīna, kas samazina magnija daudzumu šūnās. Tādējādi magnija trūkums padara mūs trauslus satraucošās situācijās, kas rada nebeidzamo loku, kurā sekas rada cēloni. Magnija bagātinātāji varētu būt risinājums.

Ja novērojat magnija trūkumu, noskaidrojiet, kāpēc tas radies. Nesteidzieties pirkt uztura bagātinātājus. Vispirms noskaidrojiet tā cēloni un tad ļaujiet organismam atgūties, papildinot tā magnija devu.

Vairāk informācijas par magniju pieejams vietnē magneb6.lv