Kāpēc tu vēlies sauļoties?

No fizioloģiskā viedokļa vairums cilvēku izvēlas sauļošanos vai nu saulē, vai arī solārijā kā patīkamu un relaksējošu nodarbi, kas liek justies labi. Saules gaisma arī stimulē D3 veidošanos, kas uzlabo kalcija uzsūkšanos organismā, visvairāk kaulos. UV gaisma arī palīdz izsargāties no apdegumiem.

Vairums cilvēku veselīga un komfortabla sauļošanās precesa (saule vai solārijā) laikā iegūst sārtu ādas krāsu. Sauļojoties ir ļoti svarīgi izvairīties no iespējamajām briesmām – apdegumiem un ievērot dažus vienkāršus piesardzības pasākumus. Viss turpmāk rakstītais palīdzēs jums izprast UV staru pozitīvos un negatīvos efektus, lai jūs varētu droši sauļoties vai nu saulē, vai solārijā.

Ādas tipi

I ādas tips - 2% no visiem Centrāleiropas iedzīvotājiem. Šī ādas tipa pazīmes ir: gaiša āda, rudi vai gaiši mati, zilas acis. Tieši šī ādas tipa ipašniekus sauļojoties visvairāk apdraud saules dūriens un ādas apdegumi.

II ādas tips - pieder aptuveni 12% no visiem eiropiešiem. Pazīmes: gaiša āda, matu krāsa blonda līdz gaiši brūna, zilas, pelēkas vai zaļas acis. Šiem ādas tipa īpašniekiem nereti gadās saules dūriens un apdegumi.

III ādas tips - pieder aptuveni 75% visu eiropiešu. Šiem cilvēkiem parasti ir vidēji tumša sejas āda, matu krāsa no šatenas līdz brūnai, acu krāsa no pelēkas līdz brūnām. Šāda tipa īpašniekiem ir vidējs risks gūt saules dūrienu.

IV ādas tips - pieder aptuveni 8% eiropiešu. Pazīmes: brūna līdz olīvkrāsas āda, tumšas acis un mati. Tiem nu ir paveicies visvairāk, jo pastāv minimāla iespēja gūt saules dūrienu un apdegt.

Lai vai kādam ādas tipam jūs piederētu, pastāv reāls risks ne tikai gūt saules dūrienu, bet arī ādas vēzi. Ādas vēzi izraisa pārmērīgs ultravioleto staru daudzums, kas iekļūst ādas dziļākajos slāņos. UV starojums spēj izraisīt plašu spektru bioloģiko efektu atkarībā no staru viļņu garuma un intensitātes. Lielākais un būtiskākais ultravioleto staru avots ir saule. Tajā laikā, kad agresīvie UV-C stari tiek gandrīz pilnīgi absorbēti zemes ozona slānī, UV-A un UV-B ir neredzami cilvēka acij un sasniedz zemes virsmu..

Negatīvie UV staru efekti pārsniedz to pozitīvo iedarbību
Saules gaisma ir absolūti nepieciešama dzīvības uzturēšanai – tā ļauj mums labi justies un aizdzen nomāktību. Negatīvie un sāpīgie efekti, tādi kā saules apdegumi, krunkas un ādas veža attīstības risks, ir šīs monētas otra puse. Patiess ir fakts, ka UVB starojuma ietekmē ādā notiek svarīga vitamīna D3 sintēze, kas ir neatņemama sastāvdaļa kaulaudu formēšanā. Bet ne vairāk par 15 minūtēm saulainā dienā nepieciešams pavadīt saules staros, lai nodrošinātu šī vitamīna patēriņu. Bojājums, ko rada UV starojums ādā, ir krietni lielāks. Tas var radīt ādas imūnās sistēmas pavājināšanos, bojājumus ādas šūnu ģenētiskā materiālā (DNS). Tas attiecas uz abiem īso viļņu UVB stariem un arī garo viļņu stariem UVA.

UVB stari veicina ādas iedegumu un izraisa saules apdegumu
Atmosfēras ozona slānī īsie UVB stari pamatā tiek aizturēti atmosfēras ozona slānī. Pēdējo gadu gaitā ozona slāņa samazināšanās globālā mērogā rada labvēlīgus apstākļus arvien lielākam UV staru daudzumam, kas sasniedz zemes virsmu. Spēcīgais UVB starojums izraisa acīmredzamu ādas aizsargreakciju. Starojums iekļūst epidermas augšējā slānī un ātri to iesauļo. Brūnais pigments (melanīns) veidojas epidermas pigmentu sintezējošajās šūnās, un tas kļūst redzams virsējās šūnās. Ja UV staru deva ir pārmērīga, āda kļūst sarkana un attīstās saules apdegums. Šis cilvēkam ir nopietns trauksmes signāls, kas norāda uz ādas bojājumu. Turpmākais attiecas uz pašas ādas šūnām un to spēju novērst bojājuma sekas. Jo biežāk un intensīvāk āda tiek pakļauta saulei, jo smagāki bojājumi veidojas, un atjaunošanas spējas samazinās. Ilgstošā laika posmā tas izraisa ģenētiskā materiāla modifikāciju hroniskam saules bojājumam, vēža agrīnām stadijām un pašam ādas vēzim.

UVA starojums bojā ādas dziļākos slāņus
Dabīgie UVA stari neizraisa pamata saules apdegumu. UVA staru garie viļņi spēj iekļūt ādā daudz dziļāk, kur izraisa dziļu tumšu iedegumu. Tajā pašā laikā bojā saistaudus, tādā veidā āda zaudē elastīgumu – veidojas priekšlaicīgas krunkas un āda noveco. Jaunākie zinātniskie pētījumi ir atklājuši, ka liels daudzums UVA staru veicina ādas vēzi un tādā veidā veicina ādas vēža incidences kāpumu.

Mīti un patiesība par UV starojumu.

Kļūdaini
-Saules iedegums ir veselīgs
-Iedegums aizsargā no saules
-Makoņainā dienā nevar iegūt saules apdegumu
-Atrodoties ūdenī, nav iespējas iegūt saules apdegumu
-Ziemas laikā UV stari nav bīstami
-Saules aizsarglīdzekļi pasargā, pagarinot sauļošanās laiku
-Ja sauļojoties veic regulārus pārtraukumus, tas pasargā no iespējamiem apdegumiem
-Ja jūs nejūtat saules karstos viļņus, jums nebūs saules apdeguma

Pareizi
-Iedegums veidojas organisma aizsargreakcijas rezultātā, lai pasargātu no vēl lielāka UV starojuma radītā bojājuma
-Tumšu iedegumu gaišai ādai nodrošina SPF ar koeficientu 4
-Līdz pat 80% saules UV starojuma spēj caurkļūt mākoņiem. Atmosfēras dūmaka var pat pastiprināt pakļautību UV starojumam
-Ūdens nodrošina tikai minimālu aizsardzību pret UV starojumu. UV staru atstarošanās no ūdens virsmas pastiprina cilvēka pakļautību starojumam
-Ziemas laikā UV staru pamatā ir mazāk, bet UV staru atstarošanās no sniega dubulto pakļautību starojumam, īpaši mainoties atrašanās vietas augstumam virs jūras līmeņa
-Saules aizsarglīdzekļu uzdevums nav pagarināt sauļošanās laiku, bet pastiprināt aizsardzību atrodoties saulē. Aizsardzības efekts atkarīgs arī no pareizas aplikācijas.
-UV starojuma darbība dienas laikā uzkrājās (kumulējas)
-Saules apdegumu izraisa UV starojums, kas nav sajūtams. Siltuma sajūtu izraisa saules redzamie stari un infrasarkanie stari, bet ne UV stari

Avots: WHO (Pasaules veselības organizācija), Fact sheet N°271, Augusts 2002, Ultravioletais starojums: globālais saules UV indekss

Lasi vēl – Ādas vēža formas.