Derīgi padomi- Muguras sāpes un to progresīva ārstēšana ikdienā un sportā

Jums, protams, rodas jautājums, kāds ir iemesls tam, ka jauni cilvēki arvien vairāk sirgst ar mugurkaulāja slimībām? Kādas slimības visbiežāk, tad traucē mūsu dzīves ritmam? Kā šīs slimības vislabāk un visefektīvāk ārstēt?

Vislielāko ļaunumu šajā tehnikas un ofisu gadsimtā mums nodara mazkustība, fizisko aktivitāšu nepietiekamība un reizēm vienkārši nevērība pret savu un apkārtējo veselību. Šis mazkustīgums jeb hipodinamija cilvēkos izraisa muskulatūras un saišu aparāta novājināšanos, muskulatūras disbalansu kā arī kaulaudu struktūras izmaiņas. Tādējādi, šie cilvēki, kuru darbs ir sēdošs un mazkustīgs, varētu nosaukt sevi kā potenciālu vai jau esošu mugurkaulāja slimnieku.

Bieži cilvēki sastopas ar akūtām sāpēm mugurā pēc fiziskām slodzēm kam par iemeslu ir mugurkaulāja slimības - spondiloze, skolioze, starpskriemeļu disku trūces, skriemeļu nestabilitāte u.c.

Protams, ja Jums ir kādas sūdzības par muguras sāpēm, tad nekavējoties ir jāgriežas pie ārsta, kas ir specializējies mugurkaulāja slimību ārstēšanā – vertebraloga vai ārsta rehabilitaloga. Tādējādi, šis konkrētais ārsts Jums nozīmēs tālāko ārstēšanu , kas varētu ietvert elektroterapiju, ūdens terapiju, distrakcijas terapiju, siltumterapiju, ārstniecisko vingrošanu, masāžu vai citas metodes un arī ieteiks kā labāk izsargāties no muguras sāpēm.

Viena no progresīvākajām ārstēšanas metodēm ir distrakcijas (stiepšanas) metode, kas ļoti pozitīvi ietekmē mugurkaulāju, saites un muskulatūru. Ar šīs metodes palīdzību uzlabojas asinsrite mugurkaulāju aptverošā muskulatūrā, sabalansējas vertikālā slodze uz mugurkaulāju un starpskriemeļu diskiem, izzūd muguras nervu saknīšu nospieduma simptomi. Stiepšanas metodi var izmantot kā ārstēšanas nolūkos, tā arī profilakses nolūkos, tādējādi tas norāda par šīs metodes plašajām pielietošanas iespējām.

Lai pielietotu distrakcijas jeb stiepšanas metodi ārstēšanā, ir nepieciešams speciāls aprīkojums, kas lielākajā daļā ārstēšanas iestāžu nav pieejams. Viena no retajām vietām Rīgā, kur Jūs varat griezties muguras sāpju gadījumā un iegūt kvalitatīvu ārstēšanu kā arī izmantot iepriekš minēto distrakcijas jeb stiepšanas metodi ir ²SIA Sporta medicīna 1². Mūsu centrā strādā pieredzējuši ārsti, kas ir specializējušies sporta medicīnā, rehabilitācijā, neiroloģijā, traumatoloģijā kā arī ir iespējams iegūt kvalitatīvus stomatoloģijas pakalpojumus.

Dators, mazkustība… un to ietekme uz mūsu veselību.

Dators, dators, dators … tas ir mūsu laikmeta galvenais darba rīks, palīgs un reizē arī izklaides avots. Mūsdienu progresīvie ļautiņi pavada neskaitāmas stundas pie datoriem. Tas ir dzīves stils. Bez datora mēs vienkārši vairs nespējam iedomāties savu darbu un pat privāto dzīvi. Dators ir mūsu ikdienas darba un mājas sastāvdaļa, kas pilnībā aizvieto laikrakstus, žurnālus, televīziju, sabiedrisko dzīvi un reizēm pat draugus. Ko tad šī mazā kastīte tomēr nespēj aizvietot mūsu dzīvē? Tās ir kustības un veselība.

Kāpēc tieši kustības?

Kā zināms kustībā ir dzīvība… Bet kur tad šāds dzīves veids noved? Protams, pie mazkustības jeb hipodinamijas. Mazkustības ar to arī pasliktinās emocionālais stāvoklis, kas bieži vien traucē Jums darbā. Šīs iepriekš minētās lietas rezultātā novājinās muskulatūra, var palielināties ķermeņa svars, samazinās darbaspējas līdz var būt vēl arī nav nekas, ja tas viss kopumā neatstātu sekas veselībai. “Kas tad nu tik graujošs var atgadīties?” Cilvēkam pazeminās imunitāte (organisma pretestības spējas pret slimībām) – viņš sāk biežāk slimot, pasliktinās redze, parādās izmaiņas kaulaudos un muskulatūrā. Lielākās neērtības ir jūtamas tikai pēc pāris gadiem, kad jau ir jāgriežas pie ārsta, jāsāk lietot zāles. Bet arī tas vēl nav viss par šo nelielo kastīti, kas ir pieradināta kantora vai mājas telpās. “Bet kas tad vēl ?”

Darba vai izklaides vieta pie datora jāiekārto tā, lai justos ērti. Cilvēki, kas ilgas darba stundas pavada pie datora sūdzas par stīvumu kaklā un plecos, par nogurumu un reizēm pat par muguras un galvas sāpēm. Vislielākais risks no darba pie datora ir iegūt muguras sāpes, jo mugurkaulājs tomēr ir mūsu ķermeņa galvenais balsts, kas šo mazkustību (reizē arī sasprindzinājumu) un nepareizo ķermeņa stāvokli pie datora izjūt visvairāk.

Mazkustība lielākā vai mazākā mērā lietojot datoru, tie ir nenoliedzams fakts.

Kā ir teicis slavenais franču ārsts Dr. Tisso:” Cilvēks zāles var aizvietot ar kustībām, bet nevienas zāles uz pasaules nespēj aizvietot kustības.”

Un ja tomēr rodas problēmas ar veselību – sāp mugurkaulāja kakla daļa, mugura, ir stīvuma sajūta, pēc ilgas darbadienas uzsākot sporta aktivitātes ir nepatīkamas izjūtas mugurkaulājā un sāpes, tad Jums noteikti spēs palīdzēt SIA “Sporta medicīnas 1”dakteri.

Sporta traumas - publikācija žurnālā "Apelsīns"

Aktīvs dzīvesveids allaž ir traumatisks. Pat neaktīvam esot var uzkrist ķieģelis uz galvas... Taču, lai apzināti nenodarītu sev pāri, vērts ieklausīties sporta ārsta – rehabilitologa Āra Aivara stāstītajā par tipiskākajām sporta traumām, to profilaksi, ārstēšanu, un galvenais – iemesliem, kādēļ tās rodas.

Katram sportiņam sava trauma

Ikkatram sporta veidam, atkarībā no tā specifikas, ir savas tipiskās traumas. Volejbolā visbiežāk tiek ievainoti pirksti un pleci, basketbolā – rokas, pleci, elkoņi un kājas, futbolā – īpaši kājas. Futbols ir vistraumatiskākais no ierastajiem sporta veidiem, jo šajā sporta spēlē notiek nemitīgs kontakts ar pretinieku, līdz ar to vienmēr pastāv iespēja gūt traumu. Tenisa spēlētāju hroniska traumatiska slimība ir „tenisista elkonis”, golfa spēlētājiem – „golfera elkonis”. Vidēja stipruma traumas amatieru sportā visbiežāk iegūst ziemā, kad ļaudis masveidā nodarbojas ar kalnu slēpošanu, dodoties uz Eiropas lielākajiem kalniem, un ļoti bieži atbrauc mājās ar sarautām ceļu locītavu saitēm. Arī visas pārējās ekstrēmās nodarbes – snovbords, skeitbords – ir traumatiskas. Vismazāk traumatisks sporta veids ir veselības skrējiens (skriešana), ja vien tas nav sprints, kur reizēm gadās muskuļu vai saišu plīsums. Arī peldēšana ir viens no mazāk traumatiskajiem sporta veidiem. „Lai gan peldēt – tā ir viena lieta, otra lieta ir pārgalvīga bravūra – ka tik nolēkt no augstāka punkta. Bieži vien šo varonību gribas parādīt pēc stiprāku dzērienu lietošanas, un tad gan bieži tiek traumēts sprandas skriemelis. Taču to jau vairs nevar attiecināt uz veselīgu un aktīvu dzīvesveidu,” piebilst Āris Aivars.

Nekas nenotiek tāpat vien

No traumām sportojot nav pasargāts neviens, taču ir lietas, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, lai aiztaupītu sev nepatīkamus brīžus. Visvairāk mēs grēkojam sevi pārslogojot. „Ja organisms vairs nespēj izturēt tam „uzdoto” slodzi, tas sāk vājākajā punktā „brukt kopā”. Šajā gadījumā traumatisms ir ne tik daudz atkarīgs no konkrēta sporta veida, cik sevis disciplīnas un spēju novērtēšanas,” atgādina sporta ārsts. Pat skriešana, lai arī visdrošākais sporta veids, tomēr prasa nopietnu pieeju – sagatavotību. Cilvēkam jāzina, ar kādu pulsu un cik ilgi viņš drīkst skriet, lai nenotiktu sirds pārslodze. Jāņem arī vērā, pa cik cietu virsmu notiek skrējiens, un atkarībā no tā arī jāizvēlas pareizie apavi – jo cietāka virsma, jo apavu amortizācijai jābūt lielākai.

Teniss un sevis aizsardzība

Tenisa laukumiem ir dažāda veida segumi, un katram no segumiem ir piemēroti citi apavi. „Cik gan bieži ir tā, ka mēs izvēlamies apavus, kas domāti tenisam, un mums šķiet, ka ar tiem varam spēlēt tenisu visur. Taču ir svarīgi zināt, cik liela saķere ir kurpei ar spēles laukuma virsmu. Ja saķere ir pārāk liela, straujas kustības laikā varam izmežģīt potīti, kas ir viena no tenisā visbiežāk sastopamajām traumām,” stāsta Āris Aivars. Tikpat svarīgi esot izvēties pareizu raketes svaru un lielumu – tenisa raketas roktura apkārtmēram jābūt tādam, lai plauksta pilnībā aptvertu rokturi, vidējam pirkstam un īkšķim tieši saskaroties, citādi var iedzīvoties pamatīgās elkoņa locītavas sāpēs. To arī sauc par „tenisista elkoni”, kad ārējās locītavas saites sakairinājuma rezultātā sāpes var būt tik lielas, ka pēc tam pat ir grūtības pacelt tējas krūzīti.

Izvēlies ko vēlies, spēlē kur izvēlējies

Sporta veidi, kas saistīti ar augstumu un ātrumu, vienmēr ir traumatiski. Ekstrēmajos sporta veidos visbiežākais nelaimes gadījumu iemesls ir nepareizi izvelēta vieta un ekipējums, kā arī savu spēju pārvērtēšana. „Sevis aizsardzībai ļoti ieteicami plaukstu aizsargi un ķivere, jo krītot ķermenis atbalsta punktu allaž meklē ar rokām,” uzsver Āris Aivars un atzīst, ka Latvijā sevis aizsardzība neesot īpaši izplatīta. Cilvēki ir ļoti pārgalvīgi. „Arī komandas sporta veidi bieži vien tiek spēlēti nepiemērotās vietās – noliek puišeļi divas skolas somas vārtu vietā uz asfalta pleķa un „laiž vaļā” futbolu. Taču ar jebkuru sporta veidu jānodarbojas vietās, kuras tiem ir domātas, nevis uz ielas!” atgādina sporta ārsts. Piemēram, volejbolu var spēlēt gan uz cieta, gan uz mīksta seguma (zālīte ir ciets segums, pludmales smiltis – mīksts). Taču, spēlējot uz cieta seguma, jāizslēdz zināmi tehnikas elementi – kritieni, „līdaciņas”. Visieteicamākais segums sporta spēlēm ir vienmērīga, līdzena zālīte, taču ne vienmēr ir tik vienkārši to nodrošināt. Tomēr jebkurā gadījumā nevajadzētu sporta spēles spēlēt uz asfalta, jo uz šīs virsmas jebkurā brīdī iespējams gūt plašus ādas nobrāzumus.

Pirms lec – iemācies krist!

Pirmais solis daudzu riskantāko sporta veidu (snovbords, skeitbords, kalnu slēpošana u.c.) apguvē ir iemācīties pareizi nokrist. „Tas nozīmē kritiena laikā pareizi sagrupēt organisma locekļus, lai trieciens nodarītu mazāku postījumu ķermenim,” skaidro sporta ārsts. Krītot ar slēpēm vai snovborda dēli, jācenšas izstiepties taisni, savukārt uz mīkstas virsmas kustībai jābūt kūleņojošai, rokas pievelkot pie ķermenim un mēģinot ar tām mazināt sitiena triecienu, taču kājas un rokas nedrīkst izstiept, jo tad tās var aizķerties un izmežģīties. „Krišanas mākslu” parasti iemāca treneri līdztekus katra sporta veida pamatprincipiem, un īpaši to ieteicams apgūt ekstrēmo sporta veidu piekritējiem.

Atpūta, aukstums, paaugstinājums

Pie locītavu saišu un muskuļu traumām bez bojātiem ārējiem audiem un asiņošanas jāatceras RICE princips (Rest, ICe, Elevation – atpūta, aukstums, paaugstinājums – tulk. no angļu val.). „Tātad, ja gūta mīksto audu trauma, nepieciešams atpūsties, uzlikt sāpošajai vietai aukstu kompresi un pacelt to augstāk par pārējo ķermeni, lai neveidotos tūska. Aukstuma kompresi vajadzētu likt ik pēc divām trim stundām un uz 10 – 15 minūtēm, atkārtojot to 24 stundu garumā pēc savainojuma gūšanas. Uzreiz pēc aukstuma kompresēm sāpošo vietu uzreiz ieziež ar kādu no šādiem gadījumiem domātajām smērēm. Ik pa brīdim var uzlikt arī spiedošu pārsēju, lai novērstu tūsku un asinsizplūdumu. Pēc tam gan vajadzētu parādīties ārstam,” iesaka Āris Aivars.

Nevērība pret sevi – nepareizi!

Ja trauma saistīta ar ārējiem ādas bojājumiem, brūce vispirms jāiztīra ar ūdeņraža pārskābi. Ja tās nav pie rokas, var izmantot arī ūdeni un ziepes. Pēc tam brūce jāpārsien, lai neasiņo. Ja cietušais nezina, vai ir potēts pret stinguma krampjiem, obligāti jādodas uz tuvāko poliklīniku, lai saņemtu šo injekciju. Ja brūce ir plēsta vai griezta un tur iekļuvusi zeme vai kādi citi netīrumi, dažu stundu laikā jādodas uz tuvējo medicīnas iestādi. Pēc gūtas galvas traumas jāpārbauda, vai cietušais ir pie pilnas apziņas, vai viņam nav atmiņas zudumi, vai cietušajam nav slikta dūša un vemšana. Ja šādas pazīmes ir, ieteicams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, cietušo neaiztikt un nekur nevest, jo nepareizas transportēšanas rezultātā var rasties papildus problēmas. „Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, gūstot traumu – viņiem liekas, ka viņa trauma nav nopietna un gan jau viss būs labi. Taču tad paiet viena divas nedēļas, un tomēr izrādās, ka nav labi un jāiet pie ārsta, un tad jau sekas ir daudz smagākas. Ja mēs runājam par muguras traumām, protams, sportojot muguras mīksto audu traumas gadās bieži, taču 25 gadu laikā, kopš strādāju par sporta ārstu, nav bijis neviens gadījums, kad kāds sportojot guvis mugurkaula vai muguras smadzeņu traumu,” apgalvo Āris Aivars.

Pieci PRET traumu pamatlikumi:

1. Pats galvenais – nodarbojieties ar sportu!
2. Izvēlieties pareizu ekipējumu un vietu!
3. Novērtējiet savu fizisko un tehnisko sagatavotību attiecīgajā sporta veidā!
4. Vienmēr domājiet, ko jūs darāt!
5. Ja tomēr kaut kas ir atgadījies, nekādā gadījumā nekrītiet panikā, bet gan sniedziet (sev vai līdzbiedram) pirmo medicīnisko palīdzību un tuvākajā laikā dodieties pie ārsta!

Sagatavoja: Sintija LASE
Raksts tapis sadarbībā ar
SIA "Sporta medicīna 1"