Seši soļi drošai saziņai internetā
Pērn uzbrukumi digitālajā vidē pasaulē auguši par 38%, un iespējamība tikt apzagtam digitālajā vidē ir 20 reižu lielāka, nekā uz ielas. Lai pasargātu savus privātos un darba datus, Digitālās drošības alianse informatīvajā kampaņā “Mirklis pirms klik” atgādina drošības pamatlietas, ko ieteicams ievērot ikvienam interneta lietotājam.
1. Izmanto drošas paroles
Kā atklāj pētījums*, katram trešajam datoram un mobilajam telefonam nav paroles – tādējādi to saturs, tostarp piekļuve darba e-pastam, ierīces pazaudēšanas vai nozagšanas gadījumā var būt brīvi pieejams jebkuram. Paroles jārada ievērojot to veidošanas un pārvaldīšanas principus, tām jābūt atšķirīgām dažādām vietnēm, tās nedrīkst dot citiem, kā arī ieteicams izmantot pārvaldīšanas programmas, piemēram, 1Password, KeePass u.c.
2. Atjauno antivīrusu un citas programmatūras
Tikai katrs desmitais vienmēr atjaunina programmatūru, bet katrs trešais nezina, kur datorā apskatīties, vai antivīrusam ir jaunākā versija. Labākais veids, kā aizsargāties pret ļaunatūru, ir uzstādīt uzticamu antivīrusu no labi zināmiem ražotājiem un to regulāri atjaunināt, jo jauninājumi nāk kopā ar tā sauktajiem ielāpiem drošības caurumiem.
3. Izvērtē e-pastā un citviet saņemto informāciju
Apdraudējumi var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to u.tml. apdraudējumi. Tāpēc vienmēr lieti noder “mirklis pirms klik” – būt piesardzīgiem un nevērt anonīmus vai viltus e-pastus un saites.
4. Veido rezerves kopijas
Izspiedējvīruss spēj noslēpties teju jebkurā vietā – e-pasta pielikumā, saitē vai nedrošā vietnē. Ir bijuši gadījumi, kad vīrusu piegādā ļaundaru pārņemtas vietnes, un lietotājam nekas nav jādara, lai savlaicīgi neatjaunināts dators tiktu inficēts un tajā esošie faili šifrēti. Zudušus datus vislētāk un ātrāk var atjaunot ar rezerves kopijām, kas glabājas citos datu nesējos, izmantojot mākoņpakalpojumus, failu uzglabāšanas vai ārējo disku iespējas.
5. Pievērs uzmanību http:// un https://
Sensitīvu datu apmaiņai starp gala iekārtām internetā tiek lietota šifrēšana, par ko norāda “https” vietnes adreses lodziņā. Tas gādā par klientu datu drošību no klienta iekārtas līdz pat serverim, piemēram, izmantojot internetbanku.
6. Izmanto šifrētu bezvadu internetu
Drošāki ir tie publiskie WiFi tīkli, kuri pirms pieslēgšanās internetam prasa papildu autorizāciju (piemēram, bezmaksas WiFi Rīgas lidostā). Riskam ir pakļauti tie lietotāji, kuri pieslēdzas kādam publiskam tīklam, kas neprasa papildu autorizāciju (piemēram, nelieli uzņēmumi, kafejnīcas u.tml.), un cilvēki šo pieslēgumu izmanto konfidenciālu darba vai tml. datu pārsūtīšanai.
Lai ikviens varētu pārbaudīt savus digitālās drošības paradumus, alianse izveidojusi testu, ko iespējams aizpildīt DDA sadaļā “Digitāli drošs uzņēmējs”. Testā atrodami kontroljautājumi par mūsdienu darbinieka pamatprasībām, izmantojot digitālo vidi.
