E-maks un digitālie maciņi: kāpēc arvien vairāk latviešu izvēlas tiešsaistes finanšu rīkus

Kāpēc skaidra nauda paliek maka dibenā

Šā gada februārī bezskaidras naudas maksājumu īpatsvars Latvijā sasniedza 79 procentus, liecina Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais rādītājs kopš mērījumu sākuma 2017. gadā, kad bezskaidrie maksājumi veidoja 58 procentus. Divpadsmit gadu laikā attiecība mainījusies gandrīz par trešdaļu. Diezgan iespaidīgi kādai valūtai, kuru tik ilgi neviens negribēja atlaist.

Reģistrējoties dažādos tiešsaistes pakalpojumos, cilvēks arvien biežāk saskaras ar to pašu identitātes apstiprināšanas ķēdi, ko pieprasa banka. Veidojot kontu izklaides vietnē Verdekazino, lietotājam jāapstiprina maksājumu avots tieši tāpat, kā to prasītu jebkura cita licencēta finanšu lietotne. Šī pieredze pamazām kļūst par ikdienas normu, nevis izņēmumu, un cilvēki to pat vairs nepamana kā papildu soli.

Interesanti, ka rādītājs nav pieaudzis lineāri. 2025. gada rudenī bezskaidro maksājumu daļa uz brīdi noslīdēja līdz 74 procentiem, pirms atkal atgriezās augšup. Kāpēc? Precīzu iemeslu Latvijas Banka nenosauc, iespējams, tas vienkārši ir sezonāls svārstīgums, iespējams, kaut kas cits. Skaidrības trūkst arī ekspertiem.

Viedtālrunis uzvar karti

Šeit ir kaut kas, ko lielākā daļa cilvēku pat neapzinās par sevi. 2025. gada augustā ikdienā bezkontakta karti maksājumiem izmantoja 58 procenti iedzīvotāju, bet 2026. gada februārī šis skaitlis noslīdēja līdz 55 procentiem. Vienlaikus viedtālruņa lietošana maksājumos pieauga no 21 līdz 32 procentiem tajā pašā periodā. Karte klusi zaudē kaujas lauku, un neviens par to neraud.

Jaunāki cilvēki šo pāreju vada. Vairākums respondentu vecumā līdz 34 gadiem šodien maksā ar telefonu biežāk nekā ar plastikāta karti. Vecāka gadagājuma iedzīvotāji joprojām uzticas kartei, taču arī viņu vidū tendence lēnām mainās.
Digitālā eiro projekts šo procesu varētu paātrināt vēl vairāk, taču tas nenotiks rīt. Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks atzīst, ka precīzu ieviešanas datumu nosaukt nevar, jo darbs virzās uz priekšu vienlaikus divos līmeņos. Viens ir tehniskā puse, ko izstrādā ECB kopā ar eirozonas centrālajām bankām. Otrs ir juridiskais regulējums, par kuru lemj Eiropas Savienības institūcijas. Pēc viņa vārdiem, šie procesi ir "cieši saistīti, taču formāli nodalīti". Divas paralēlas skrējiena celiņas, kas jāfinišē vienlaikus. Birokrātijai tas reti izdodas.

Ko digitālais maciņš patiesībā dara

Digitālais maciņš nav tikai skaista aplikācijas ikona. Tas ir rīks viedierīcē, kas glabā maksājumu instrumentus un tos aizsargā ar stingru autentifikāciju, piemēram, ar Smart-ID. Būtībā tā ir maza seifa versija, kas dzīvo blakus e-pastam un kalendāram.

Praksē tas nozīmē vairākas lietas vienlaikus:

Karšu un kontu dati tiek glabāti vienuviet, nevis izkaisīti pa desmit dažādām lietotnēm.
Pirkumu apstiprina biometrija vai PIN kods, nevis paraksts uz čeka.
Vienu un to pašu maciņu var izmantot gan veikalā, gan tiešsaistē, gan citā valstī, ceļojot pa eirozonu.

Zemāk redzams, cik strauji mainījusies attiecība starp skaidru un bezskaidru naudu pēdējos gados.


Skaitļi svārstās, bet vispārējais virziens ir viens. Uz augšu.

Skaidra nauda vēl nekur nepazūd

Neskatoties uz visu šo digitālo virzību, 21 procents maksājumu Latvijā joprojām notiek skaidrā naudā. Tas nav maz, un banki to zina. Latvijas Banka turpina uzturēt bankomātu tīklu un plāno atjaunot informatīvos materiālus par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem gadījumiem, kad sakari ir traucēti.

Pat viltoto banknošu skaits samazinās. 2025. gadā Latvijā konstatētas 1040 viltotas eiro naudaszīmes, par 20 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš. Tātad skaidra nauda paliek uzticama, tikai to izmanto arvien retāk. Dīvaina kombinācija, bet tāda ir realitāte.

Vai tas nozīmē, ka telefons drīz aizstās maku pavisam? Grūti pateikt. Bet ādas maks, iespējams, jau tagad guļ atvilktnē biežāk, nekā tā īpašnieks vēlas atzīt.