Viedoklis: Troļļošanas anatomija

Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un strīdiem. Rakstu autori diskutēja, strīdējās, cits citu apsūdzēja un pat draudēja. Atsaucās arī daudzi lasītāji ar saviem vērtējumiem un viedokļiem.

Liels bija lasītāju šoks, uzzinot, ka laikraksta interesanto saturu veidoja viens cilvēks. Tas bija laikraksta izdevējs un redaktors. Izrādījās, ka arī lasītāju viedokļi bija izdevēja un redaktora sacerēti.
Šodien šādu un līdzīgu darbību dēvējam par troļļošanu un šādus darboņus – par troļļiem.
Ielūkojos tīmeklī un citur, ko par to runā, raksta un stāsta zinoši cilvēki. Pārdomājot paustos viedokļus un apgalvojumus par troļļu būšanu, šai parādībai izveidoju savu versiju. Ja jau troļļot, tad uz pilnu klapi...

Cilvēku prāti
Vikipēdija apgalvo, ka troļļi esot būtnes, kas dzīvo izolēti no cilvēkiem un ir tiem bīstamas. Troļļu izskats tiek aprakstīts dažādi — viņi var būt gan neglīti ar lielām ausīm un neattapīgi, gan uzvesties tāpat kā cilvēki. Ar troļļiem varot tikt saistīta ievērojamu dabas objektu izcelsme, piemēram, trollis saules gaismā pārakmeņojoties. Troļļi mūsdienās esot viens no populārākajiem skandināvu folkloras elementiem.

Papildināšu šo, apgalvojot, ka troļļi mūsdienās ir viens no ietekmīgākajiem pasaules sasniegumu elementiem, jo tie būtiski ietekmē cilvēku prātus. Ja kādam izdodas troļļus izvilkt dienas gaismā, tad tie pārnestā nozīmē pārakmeņojas un ir mazāk kaitīgi cilvēcei.

Jau sen redzīgas acis ir pamanījušas, ka bieži (arī pirms pandēmijas) tika un tiek piedāvāts darbs no mājām. Aiz šāda piedāvājuma bieži slēpjas troļļu meklēšana. Biežāk gan tie paši meklē darba devējus un arī atrod.
Manuprāt, troļļus, nosacīti, var sadalīt trijās grupās, lai vieglāk saprast un vērtēt, kā arī secināt.

1. Profesionāļi
Nav tādu skolu, kurās māca un gatavo troļļus. (Ja nu vienīgi speciālas skolas speciāliem dienestiem). Vismaz oficiāli, bet ir gana daudz izglītības iestāžu, kurās māca rakstniekus, dzejniekus, asa vārda speciālistus, dažādas satīras lietpratējus un citādus spalvas meistarus.

Tieši šie cilvēki, kuri kopš bērnības ir apveltīti ar troļļošanai nepieciešamām īpašībām, ir tie vērtīgākie un prasmīgākie troļļi. Viņi prot veidot asprātīgas un uzmanību piesaistošas vārdu kombinācijas, izdomāt nosaukumus un dzēlīgus iebildumus.

Profesionāls trollis var vienlaikus būt arī labs ģimenes galva, pieklājīgs kultūras darbinieks un tai pašā laikā izlādēt un apmierināt savas slēptās vēlmes un novirzes anonīmi piepelnīties – troļļojot. Manuprāt, tā ne tikai var būt, bet daudzos gadījumos tā noteikti ir.

2. Diletanti
Pirmās grupas pārstāvju ir maz. Nosacīti nodalot, vairums tomēr ir diletanti. Tie ir cilvēki ar neizkoptām spējām, prasmēm un manierēm, toties ar iedzimtu talantu. Viņiem dažreiz pat izdodas iekārtoties kādā vadošā troļļu fermas amatā. Šie cilvēki veic tā saucamo melno darbu. Veido izmantojamo frāžu kolekciju, apkopo e-pastu datu bāzi, vāc informāciju par cilvēkiem un veic citas rutīnas darbības, kuras nepieciešamas profesionālai troļļošanai.

3. Entuziasti
Šajā grupā iekļuvušie nestrādā profesionāli, tikai cenšas apliecināt sevi, pierādīt noderību troļļošanā. Cenšas panākt, lai troļļu fermu vadība tos pamana un iesaista. Vairumā gadījumu šai grupā iekļuvušajiem ir «grūta bērnība» un psihes traucējumi.

Šos viegli pamanīt, viņi mēdz aizrauties un iekulties nelaimēs. Bieži emocijas un azarts ņem virsroku, viņi zaudē kontroli par to, ko dara un pat nonāk policijas uzraudzībā. Viņus pratina, apsūdz, un, kad tos speciālie dienesti savervē, tad ar viņiem slēdz vienošanās.

Kaut arī šī troļļu daļa ir aktīva, tomēr reti sasniedz kādu rezultātu, jo darbojas vienatnē, viņu haotisko darbību neuzmana un neievirza «kāds gudrāks». Vienkāršā valodā tos var dēvēt arī par interneta huligāniem. Tiem reti izdodas izkalpoties un kļūt par profesionāliem un labi apmaksātiem troļļiem.
Tādi neveiksminieki un brīvie mākslinieki ir visās nozarēs.

Ir gana daudz mediķu, kuriem ir diploms, bet pacienti pie viņu durvīm rindā nestāv, ir tādi automehāniķi, kuri vienmēr meklē darbu, un celtnieki, kuriem nav darba. Ir daudz tādu mūziķu, kuri nespēj piepildīt ar klausītājiem pat provinces kultūras nama zāli.

No būtības pie personības

Bieži taču esi pamanījis, ka pie kādas publikācijas vai video komentāros raksta ne tik daudz par rakstā teikto, cik par autoru. Bieži komentētājs autoram pārmet vai aizrāda to, kāds ir autors pats, nevis par to, ko viņš raksta. Šādu taktiku dēvēju – no būtības pie personības.

Troļļi prasmīgi novērš uzmanību no rakstā vai video paustā viedokļa, brīdinājuma, ieteikuma uz autora trūkumu, kļūdu un pat labo īpašību apspriešanu. Galvenais šeit ir novērst uzmanību no raksta satura un būtības.
Ja jaunpienākušie lasītāji un klausītāji, neizlasījuši rakstu un nenoskatījušies video, pievēršas komentāriem un iedziļinās autora personībā, tad trollis savu darbu ir padarījis labi. Praktiski vienmēr šādam troļļa komentāram atbild it kā cits (tā paša vai cita troļļa) komentārs, kurš vai nu tam piekrīt vai tieši otrādi – nepiekrīt. Tā tiek panākta lasītāju uzmanības pievēršana komentāriem un novērsta raksta satura ietekme.

Troļļiem ir svarīgi panākt savstarpēju diskusiju, kura pāriet naidīgos komentāros (nevis par rakstā vai video pausto, bet kā vērtējumu autoriem), izraisa savstarpēju strīdēšanos un personiskus apvainojumus. Svarīgi ir kaut uz brīdi sanaidot lasītājus vai skatītājus, nosēdinot tos pretējās nometnēs. Piespiest viņus teikt tādus vārdus un tādas frāzes, kuras tie bez speciālas provocēšanas un tracināšanas neteiktu, dažkārt pat ielikt viņu mutē tos vārdus, kurus viņi nav teikuši.

Izvēle

Troļļi prot sāpīgi pazemot, apsaukāt un pat apsūdzēt. Bet šīs prasmes ir izkoptas un noslīpētas tā, lai rastos iespaids, it kā kāds ir apvainots vai kādam pat būtu draudēts, bet tajā pašā laikā nav pārkāpts likums un trolli nevar apsūdzēt un tiesāt. Viņu amata būtība ir prasme balansēt uz naža asmens nesavainojoties.
Troļļu «fabrikās» (viņiem nav jāatrodas vienā ēkā un vienā telpā, tie jau sen strādā attālināti) ir izveidota hierarhija, kur pirmajā grupā esošie vada troļļošanu, apgādā ar spārnotām frāzēm, nepieciešamības gadījumā iesaka vai pat pārtrauc troļļošanu.

Pirmajā grupā esošie nodarbojas ar nopietnām lietām, veido sociālo tīklu apmeklētājos pasaules skatījumu, lietu vērtējumu, ietekmē vēlēšanu rezultātus un citos veidos nemanāmi apstrādā cilvēku prātus. Troļļi rīkojas tā, ka cilvēks pat nepamana, ka ar viņu manipulē. Vairumā gadījumu cilvēkam šķiet, ka tā ir viņa izvēle, ka viņš pats izdomāja, ka viņš pats līdz tam nonāca un aizdomājās, ka viņš pats saskatīja.

Skaldi un valdi

Svarīgākais troļļu uzdevums ir sašķelt jau tā sašķelto t.s. sabiedrību. Cilvēki nekad nav vienādi un nekad nav vienoti. Tos dažādās grupās sadala dzimtā valoda, vecums, dzimums, simpātijas pret kādu politiķi, mākslinieku vai pasaules skatījumu. Arī reliģijas sadala cilvēkus dažādu reliģiju piekritējos, atšķirīgās konfesijās, kā arī reliģijas noliedzējos, pagānos un dažādās māņticībās. Nav šai rakstā jēgas uzskaitīt grupas un apakšgrupas, kurās neviena nespiesti esam sadalījušies.

To minu, lai būtu vieglāk saprast, cik labvēlīgs darbības lauks ir troļļošanai. No teiktā nav grūti secināt, kas veicina troļļošanu un kas nē. Kādiem mums būt ir izdevīgāk un kādiem ne. Jo vairāk dažādu nometņu un grupu jo vieglāk ar mums manipulēt. Jo vieglāk citu pret citu noskaņot. Vienmēr atradīsies kāds, kurš šo sašķeltību izmantos. Turpinās šķelt un naidot citu pret citu.
Ja kāda cita valsts grib mūsu valsti pakļaut, tad viņi profesionāli izmanto šo instrumentu. Ja tiem izdodas (un patiesi izdodas) mūs šķelt, tad bieži pat militāra spēka izmantošana nav nepieciešama. Mēs paši cits citu apšausim, iedod tikai patronas...

Ienaidnieka līķis

Pavērojiet, kas jau paaudzēm notiek daudzās pasaules valstīs. Agresori piegādā patronas, un vietējie kaismīgi apšaudās. Tas ir tūkstošiem gadu pārbaudīts, pielietots un noslīpēts iznīcināšanas un pakļaušanas veids.
Ķīnieši saka, ka esot jānosēžas upes krastā un jāgaida, kamēr pa to aizpeldēs tava ienaidnieka līķis. Viņi nesaka, kas ir jāizdara, pirms sēdies upes krastā. Vispirms ir jāsašķeļ ienaidnieka valsts iedzīvotāji dažādās grupās un jāpiegādā patronas. Tad var sēdēt un gaidīt. Arī makšķernieki, pirms zivi izvilkt, to iebaro.

Man kāds var iebilst, ka es aicinu apvienot upurus ar iekarotājiem. Nē, bez speciālas dalīšanas mēs paši noslāņojamies dažādās grupās. Tas ir dabisks un vairumā gadījumu nekaitīgs process, bet, ja to pastiprina, ievirza un prasmīgi izmanto, tas var izrādīties kādai tautai vai valstij nāvējoši.

Kur ir Krievijas spēks? Ekonomiski tai jau sen bija jāsabrūk,– ekonomiski lūkojoties, arī Padomju savienībai nebija iespējams tik ilgi pastāvēt. Izrādās, ka pamatotus ekonomiskus argumentus gāž tas, ka valstī visi ir vienā grupā. Patīk kādam vai ne, bet Padomju savienībā bijām vienādi, ar vienādu pasaules skatījumu un arī uztveri. Daži citādāki bija, bet tas kopumā nekādi neietekmēja valstī notiekošo.
Troļļu uzdevums ir nemainīgs – skaldīt, lai var valdītu. Mainās temati, mainās datumi, bet būtība ir nemainīga. Troļļi pastāvēja jau tad, kad cilvēce vēl nepazina elektrību un datorus.

Prasme

Trollim nav viss darāmais vienam jādara. Šeit galvenais ir prasmīgi īstajā brīdī un veidā ierosināt un sākt. Tālāko jau cilvēku daba izdarīs pati. Tas ir līdzīgi kā pievienot raugu, bet rūgšanas process jau notiks bez speciālas rūgšanas ietekmēšanas.

Runā, ka klavieres spēlēt ir viegli, vajagot tikai īstajā brīdī piespiest vajadzīgo taustiņu un, kas ir ļoti svarīgi, īstajā brīdī to atlaist.

Daži piemēri, kā tas tiek darīts:
.. es jūs klausos jau sen, kaut bieži jūs sakāt pareizi, bet šoreiz jūs kļūdaties, šoreiz tas, ko apgalvojat, nav taisnība un sen jau ir pierādīts...
Netiek izskaidrots, kas tad bija pareizi, kas ir nepareizi, kas nav taisnība un, kas jau ir pierādīts. Kas pierādīja, kad un kā?
Tam seko šī paša troļļa (ar citu segvārdu) rakstītais: ..protams, ka tās ir muļķības. Nezinu, ko viņš pirms tam spēja uzrakstīt pareizi, bet no šī redzams, ka viņš ir, vismaz šai jomā, nejēga...
Tad (cits vai tas pats trollis ar citu segvārdu) – Tādu komentāru rakstītājiem jādod pa purnu, lai nejauc gaisu un aicinu autoru tos nobloķēt...
Un tā tālāk, kā sniega bumba – jo vairāk ripini, jo lielāka paliek. Un lasītāji jau sen rakstu nelasa,– labi, ja izlasa virsrakstu, bet visa to uzmanība tiek piesaistīta šai «domapmaiņai». Un ja vēl tam pievienojas autors, tad, kas var būt labāks par šo...

Piemērs: ..man ļoti patīk jūs klausīties (lasīt). Jūs tik interesanti un aizraujoši klāstāt slima suņa murgus un citādas blēņas. Nezinu, ko pīpējat, bet mani tas pamatīgi izklaidē un rada atslodzi pēc smaga darba.
..noskatoties esmu jūsos ļoti vīlies... Netiek paskaidrots kāpēc, par ko, kas ir vilšanās cēlonis.
Vēl viens veids, kā samazināt skatītāju skaitu, ir ierakstīt:
Sākumā viss bija labi, bet no ceturtās minūtes līdz pašām beigām ir ļoti slikta skaņa tā raustās un daudzus vārdus nevar saprast.

Šim troļļa komentāram ir nolūks, samazināt klausītāju un skatītāju skaitu, jo kāda jēga slēgt to, kur slikta dzirdamība. Blakus (Youtūbē) ir cits logs, kur ar skaņu viss ir kārtībā...

Hitlers
Iedarbīga metode ir tādi komentāri, kurus ieraugot tie, kuri sevi uzskata par inteliģentiem, veikli aizver publikāciju vai video.

Reiz man bija saruna ar kādu dakteri par viņa interviju, ko biju filmējis un ievietojis biedrības mājaslapā. Intervija bija par veselības jautājumiem, bet viņš mani lūdza to izņemt, jo kāds no kolēģiem ir secinājis, ka tai pašā mājaslapā biedrība pārdodamo grāmatu klāstā ir iekļāvusi arī Ā. Hitlera «Mana cīņa». Kolēģi esot pārmetuši, ka viņa intervija atrodas blakus Hitleram.
Šai brīdī intervijā paustais zaudē jēgu, jo tai blakus ir Hitlers...

Biedrības «Latvietis» tiešraižu komentāros arī uzrodas dīvaini komentāri, kuru rezultātā «inteliģents» klausītājs steigs atvienoties no tiešraides.

Šī metode labi strādā pat Vācijā. Zinu labu «argumentu», kā ir iespējams pārliecināt praktiski jebkuru vācieti. Ja kādā jautājumā domas nesakrīt, atliek tikai pajautāt vai tu esi nacists vai nacionālists un viņš tūlīt no jums novērsīsies un aizbēgs. Viņš netaisnosies, viņš nestrīdēsies, viņš bēgs atpakaļ neatskatoties...

Pie manām publikācijām bieži piestrādā troļļi:
Tiek uzrakstīts, piemēram: mēs abi zinām, ka pie visa vainīgi cionisti, jo tie...
Vai arī: kad, ko tādu lasu mana roka, stiepjas pie automāta...
Kāpēc baidies atklāt patiesību, ka ļaunuma sakne ir Izraēlā...
Vai, piemēram, parādās komentārs: man arī žīdi nepatīk (vai nēģeri). Kaut rakstā neko neesmu rakstījis par žīdiem un Izraēlu.
Vai uzdod jautājumu, ko darīsim ar čigāniem...
Inteliģentam lasītājam un skatītājam tas ir signāls – jābēg no šejienes. Bet ja es vēl iesaistīšos šādā diskusijā, tad būs sūdzība Youtūbei par to, ka tiek pārkāpti kopienas noteikumi, tiek sludināts rasu naids utt. Un video tiks dzēsts, tiešraide apturēta un tad pierādi, ka neesi kamielis...

Nolūks

.. tu ļoti gudri un sarežģīti runā (raksti). Es sapratu, bet neviens no maniem paziņām tā arī netika gudrs, par ko tu runā...
Arī tas ir iedarbīgs veids, kā mazināt lasījumu un skatījumu skaitu, jo cilvēks bieži pirms klausīšanās ielūkojas komentāros, sak, ko ta citi par to saka un domā.
Pie raksta mēdz parādīties komentārs, kurā ir rakstīts: tu taču zini tādu cilvēku (tiek minēts vārds vai uzvārds) un tad tiek uzsvērts, ka tu zini, ko esi ēdis, tas cilvēks par tevi zina arī to, kam kalpo.
Variāciju un veidu, kā arī troļļošanas paveidu ir daudz un vairumā gadījumu tie ir tik kvalitatīvi, ka grūti atšķirt vai raksta muļķis vai tikai tēlo muļķi. Vai ir trollis, vai tikai nejēga.
Troļļošanas nolūks ir diskreditēt un mazināt lasītāju un skatītāju skaitu. Apturēt kāda viedokļa izplatību un panākt, lai šādu publikāciju turpmāk nebūtu. Kā to panākt, nav tik svarīgi.

To var panākt vai nu izraisot konfliktu, vai izprovocējot likuma pārkāpumu, vai ar sūdzībām, ne tikai interneta portāliem, bet arī varas iestādēm, panākot publikāciju dzēšanu un kanāla likvidāciju.
Gribēju īsi par saprotamo, acīmredzamo un plaši zināmo, bet sanāca, kā vienmēr...

Leonards Inkins