Viedoklis: Šis ir mūsu, latviešu, lielās atbildības laiks!
Portāla Epadomi redakcija saņēma pazīstamā rakstnieka un publicista, vairāku vēsturisku romānu autora Jāņa Ūdra pārdomas par atbildīgas izvēles laiku Latvijā. Publicējam Jāņa Ūdra pārdomas pilnā apjomā
Rakstnieka viedoklis
Skatoties Putina paziņojumu un Šoigu murmuļošanu par “ierobežoto mobilizāciju” Krievijā, man vispirms radās ar ožu saistītas bioloģiskas izjūtas. Steigšus pārbaudīju, vai kaķītis nav sastrādājis nedarbus, jo reiz, kad piemirsu laikus iztīrīt viņa tualetes vanniņu, dzīvnieciņš bija atgādinājis, demonstratīvi nokārtojoties turpat uz grīdas. Nē, ar kaķīti viss bija kārtībā, nācās atkal pievērsties Putinam. Un, klausoties viņa murgos, atcerējos, ka līdzīga ožas reakcija man bija arī pēc 10. maija, skatoties LTV videokadrus ar civilokupantu naida izvirdumiem okupekļa pakājē pret Latviju un latviešiem.
Un tad es atcerējos, ka pretīgā smirdoņa – no sistemātiski izdemolētam tualetēm un pieķēzītām kāpņu telpām - bija viena no tipiskākajām padomju okupācijas laika iezīmēm. Līdz ar derdzīgo krievu valodas uzmākšanu un Kremļa valdnieku traģikomisko izmuldēšanos televizorā.
Man gan ir teikuši, ka esmu pārliecīgs estēts, īpaši smaržu un to pretpola jomā, tomēr ir asociācijas, kas, domāju, pazīstamas katram.
Pēc Putina 20./21. septembra naktī izperinātajām vārdu rindām patiesi aktuāls ir jautājums, kurā saprāta vai ne(sa)prāta pusē viņš atrodas. Vairāki analītiķi gan apgalvo, ka Putins bijis narkotiku iespaidā. Atkārtoti noskatoties šos kadrus, sliecos domāt, ka viņiem taisnība. Ukrainas "nacisti apdraudot Krievijas suverenitāti, Rietumi draudot ar kodolieročiem, ukraiņi paši slepkavojot savus civiliedzīvotājus un apšaudot Zaporižjes atomelektrostaciju…"
60 tūkstošus kritušo (mizerablajam Šoigu gan bija uzrakstīts priekšā ļoti konkrēts skaitlis, līdz pat pēdējam vīram – bet turu zem sava goda to atcerēties un citēt). Savukārt Krievijas zaudējumi – te Šoigu pacentās, pēc sava saimnieka norādījumiem, pieņemt skumdināta suņa izteiksmi – esot … pieci tūkstoši.Patiesi, jāvaicā, ar kuru ķermeņa daļu šie relikti domā, tādas muļķības sacerot. Jo galva tā nav…
Tomēr, abstrahējoties no divu cilvēces nicinātu noziedznieku panikas izpausmēm, gribu pateikt savu viedoklī, kas sasaucas ar redzamāko Putina opozīcijas analītiķu domām.
Vispirms jau, Šoigu minētie 300 tūkstoši mobilizējamo ir visnotaļ relatīvs skaitlis. Patiesībā tā ir indulgence mobilizēt Ukrainas izlaupīšanai, kad un cik cilvēkus vajag – jo ne nu krievi tā skries karot “pret savas valsts suverenitātes apdārdētajiem nacistiem”, ne arī kāds kontrolēs mobilizēto skaitu. Putina ilūzijas, lasot par miljoniem krievu stāšanos Sarkanajā armijā karam pret Vāciju, ir vēl viens solis pretim viņa nolemtībai. Pirmkārt, Putinam ilgajos valdonības gados tomēr, ar visām zemiskajām izdarībām, nav izdevies iedvest tautā ne tuvu tik lielas bailes un tik verdzisku paklausību, kā Staļinam. Un Krievijas tauta, kaut joprojām 40% dzīvo bez WC un apkaunojoši liels procents tic Putina apgalvojumiem televizorkastē, šodien vairs nav gatavi mirt kara laukā.
Laikam jau visnopietnāk izvērtējama epizode, kurā Putins murgoja par NATO kodoldraudiem - tad viņi atbildēšot… Nu, netaisās neviens Krievijai uzbrukt ar kodolieročiem un vispār uzbrukt. Vien dodam ieročus. Bet ne jau raķetes ar kodollādiņiem. Tādas Ukrainai pašai bija mantojumā no PSRS laikiem. Ukraiņi tās atdeva iznicināšanai, pretī saņemot Krievijas drošība garantijas... Bet kāda nu tā vērtība Krievijas starptautiskajām saistībām…
Ja pa nopietno – tad Putins jau kopš kara sākuma apdraud Eiropu un pasauli ar kodolbriesmām. Pasaule taču bija par mata tiesu no jaunas atomkatastrofas Černobiļā! Ko nozīmēja kaut vai ierakumu rakšana Černobiļas AES apkaimē! Esmu runājis ar draugiem no biedrības “Černobiļa”- visi, kas šajā uz gadsimtiem saindētājā teritorijā dūra zemē lāpstu, nolemti staru slimībai un mokošai nāvei.
Tagad krievu bruņotie barbari apšauda Zaporižjes AES, un Putins apgalvo, ka to darot paši ukraiņi. Te nu pat plānprātiņam jānokaunas…
Kāds ir “sausais atlikums” no Putina kliķes jaunā lēmuma?
Pirmkārt, karš varētu ieilgt, lemjot nāvei aizlien jaunus krievu karavīru trūkstošus. Desmitiem tūkstošus. Mobilizēto karavīru kaujas gars būs varbūt vēl zemāks, kā līdz šim savāktajam cietumniekiem, izvarotājiem un realitāti nezinošajiem baškīriem. Bet mobilizētie - no ģimenes izrauti, domāt spējīgi vīri, tēvi, dēli, brāļi… - vairs nebūs akla lielgabalu gaļa. Domāju, ne viena vien vienība jau ceļā uz Ukrainas kara laukiem sadumposies, un izklīdīs bēgļu gaitās.
Ukraiņiem karavīru pietiks. Vajag ieročus – modernos! Vajag vairāk un ātrāk! Jācer, ka tagad to ņems vērā arī lielākās NATO dalībvalstis.
Nesen man bija domu apmaiņa ar ASV vēstnieku Latvijā, un viņš mums izteica cieņu par Latvijas nesavtīgo palīdzību Ukrainai – proporcionāli pret mūsu valsts skaitliskajiem parametriem un budžetu, es esam teju visdāsnākie palīdzības sniedzēji. Ja tādā pat – proporcionāli – apjomā palīdzību sniegtu ASV, Anglija., Francija… Par Vāciju pat nerunājot!
Mums, latviešiem, šis ir lielais atbildības laiks!
Kam vēl būtu jānotiek, lai mēs izbeigtu diskusijas par valsts aizsardzības dienesta nepieciešamību! Esmu par to jau šeit rakstījis! Diemžēl, viena no mūsu, latviešu, skumdinošām īpatnībām ir desmitiem “jā, BET” uz teju visiem sapratīgiem, arī kliedzoši svarīgiem priekšlikumiem. Pirmā reakcija – meklēt argumentus, kāpēc NEdarīt. Tā vietā, lai meklētu veidus, kā ātri un labi IZdarīt!
Šoreiz tā nedrīkst būt! Dzīvē neļaus! Neļaus cilvēces šī laikmeta lielākais noziedznieks!
Teju ik auditorijā, kur man iznāk runāt par saviem vēsturiskajiem romāniem, man tiek jautāts, kādas es redzu šī kara beigas. Atbildu, ka gan loģiskā domāšana ar vēsturiskajam paralēlēm, gan intuīcija man saka, ka Putins tiks novākts, turklāt visai drīz. Ka to izdarīs viņa SAVĒJIE. Putins viņiem bija vajadzīgs, kamēr ļāva izzagt valsti, paņemot savu mafijas krusttēva tiesu. Kurai mafijai vajadzīgs krusttēvs, kas nes vien zaudējumus?
Vēsture rādīs, vai man bija taisnība. Ja būs cits scenārijs – būs vairāk upuru, abās pusēs, bet uzvara, vienalga, būs Ukrainas pusē!
Jūs, kas regulāri sekojat manām publikācijām, vairāt teikt, ka kļūdījos, rakstot par Okupekļa nogāšanu – rakstīju, ka tas gāžoties uzsitīs gaisā milzīgu putekļu mākoni, bet patiesībā tas nogāzās ūdens šļakatās. Taču pāri visam palikusi dziļākā jēga - mēs nogāzām ne vien okupekli, bet arī daudzu latviešu, arī politiķu zemapziņā ģenētiski iesēdušos pazemības garu un tieksmi atskatīties, ko teiks Krievija un krievi tepat Latvijā. Ja nu viņiem, nepatiks… Beidzot esam sadedzinājuši tiltus uz šo atskatīšanās un zemapziņā slēptās mazdūšības sērgu. Beidzot brīvi no vakardienas lāsta!
Skaidrs, ka okupekļa nogāšana VIŅIEM nepatika. Bet ko varēja teikt pasaules autsaideros Putina nostumtā Krievija? Vien tukšu “bla-bla-bla”… Un “piektā kolonna” Latvjā pieklususi, redzot Maskavas TĒTIŅA apkaunojošos zaudējumus Ukrainā.
Bet priekšā ir 1. oktobris, vēlēšanu diena, un “piektās kolonnas” taustekļi iestiepušies arī Latvijas pilsoņu kopumā – vai citādi Latvijas nīdējiem būtu izdevies izprovocēt Maskavā, FDD kabinetos izplānoto “valodas referendumu”?
Vai kāds šaubās, ka pie vēlēšanu urnām līdz ar godprātīgiem Latvijas pilsoņiem dosies arī ne viens vien Latvijas nīdējs ar akmeni azot? Un balsos par Latvijas ienaidnieku kandidātiem. Tāpēc ikvienam balsstiesīga latvietim elementāra goda lieta ir 1. oktobrī BALSOT!
Atzīšos, man bažas rada sabiedrībā izplatītā frāze “Es neredzu, par ko balsot.” Vai tiešām kandidātu vidū jūs nevienā partijā neredzat nevienu godprātīgu cilvēku, kura labie darbi jums zināmi?! Taču jau atradīsiet kādu! Un tad nu padomājiet – vai šis cilvēks būtu tik tups, ka ietu kandidātu sarakstā pie nepazīstamiem vai necienīgiem cilvēkiem? Tad uzticieties šim sevis izraudzītajam, un balsojiet par viņu! Bet, redzot balsošanas biļetenā līdzās viņa vārdam jums netīkamus, izsvītrojiet tos. Un tiem, kam uzteicaties, pievelciet krustiņu. Laikam taču šī iespēja ir pati saprātīgākā mūsu acīmredzami reformējamajā vēlēšanu sistēmā.
Paliekot mājās, jūs neviļus, neapzināti – nobalsosiet par Latvijas nīdējiem, kas tagad, okupekļa atmiņās pie balsošanas urnām ies ar naida balsojumu.
Nedod Dievs, ka Saeimā varētu iekļūt - ar mūsu pasivitāti - lielāks Latvijas nīdēju un pašlabuma rausēju skaits! Nākamās Saeimas deputāti taču lems gan par mūsu dzīvošanu grūtajā apkures sezonā, gan par mūsu valsts aizsardzības spēju konsekventu stiprināšanu.
Šis ir mūsu, latviešu, lielās atbildības laiks! mūsu senču piemiņas, mūsu bērnu un mazbērnu nākotnes priekšā!
Raksta autors: Jānis Ūdris
