Tendences darba tirgū
Ir aizsācies jauns darba un dzīves gads, no kura visi gaidām ko labāku un iepriecinošāku. Kādas šobrīd ir dominējošās tendences darba tirgū Latvijā? Uz sarunu tika aicināti SIA '' I-Work Latvia'' valdes locekle Ilze Boitmane un interneta personāla atlases uzņēmuma SIA ''CV-Online Latvia” biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.
.
Kādas ir galvenās tendences darba tirgū - vai joprojām darba sludinājumu skaits pieaug? Kāds tas bija 2010. gada nogalē?
Kā tas ir samērojams ar prāvo no valsts izbraucēju skaitu?
I.B.
'' Darba tirgus tendences pašreiz ir mainīgas un neprognozējamas, tāpēc ir sarežģīti apstiprināt vai noliegt, ka darba piedāvājumu un sludinājumu skaits pieaug vai samazinās. Konkrētajā situācijā ir būtiski saprast ,vai Latvijā tiek radītas pilnīgi jaunas darba vietas, veikta mērķtiecīga darbinieku nomaiņa vai aizvietošana. Tāpēc sludinājumu skaits faktiski neparāda to, vai darba vietu skaits pašreiz palielinās, bet drīzāk kopējo darba tirgus plūsmu. Ja izvērtē personāla atlases pakalpojumu jomu un tendences, tad I-Work Latvia noteikti var apstiprināt, ka 2010. gads bija diezgan neprognozējams, jo lielākais jaunu vakanču pieplūdums bija vasarā un gada noslēgumā. Vidēji, salīdzinot 2009. gadu, 2010. gadā vakanču skaits ir pieaudzis pavisam nedaudz.
Atbildot uz jautājumu par emigrācijas tendenci un tās ietekmi uz darba tirgu, jāatzīst, ka sekas Latvijas uzņēmējdarbības un nodarbinātības vide izjutīs tikai turpmākajos gados. Mūsuprāt, būs izteikts trūkums ar kvalificēta zemākā līmeņa darbaspēka nodrošināšanu, kā arī ar to profesiju pārstāvjiem, kuru kompetences ir pieprasītas arī ārvalstīs.''
A.B.
'' Neskatoties uz arvien skarbo situāciju Latvijā, pēdējā gada laikā darba tirgū ir vērojama darba tirgus stāvokļa uzlabošanās, par ko liecina gan mūsu CV-Online karjeras vortālā Sākums | CV-Online - darba piedāvājumi,... izsludināto vakanču pieaugums par 60%, salīdzinot ar 2009.gada pēdējo ceturksni, gan Nodarbinātības valsts aģentūras dati par darba tirgus tendencēm, gan vispārējs darba sludinājumu skaita pieaugums, kā arī tas, ka par iemeslu jaunu darbinieku meklēšanai arvien biežāk tiek minēta uzņēmuma paplašināšanās nevis uzņēmuma resursu optimizācija. Diemžēl fakts, ka darba meklētāju skaits ir ievērojami lielāks nekā piedāvāto vakanču skaits, paliek nemainīgs.
Uzlabojoties kopējai situācijai tirgū, nostabilizējās arī uzņēmumu iekšējā atmosfēra, ikdienas darba stress mazinās un attiecības starp darba devēju un darbiniekiem normalizējas. Veselīga iekšējā klimata apstākļos arī darba produktivitāte palielinās, uzlabojot kopējos uzņēmuma rādītājus un kvalitāti.
Tendences liecina, ka šogad paredzami darba devēju centieni noturēt spējīgākos un talantīgākos darbiniekus un darba tirgū lielāka teikšana atkal būs darba ņēmējiem. Jau pašlaik darba devēji atsevišķās nozarēs saskaras ar vairāk vai mazāk izteiktām grūtībām atrast piemērotus kandidātus un līdz ar to - darbiniekus. Atalgojuma līmenis darba tirgū turpina stabilizēties un, tirgū ienākot jauniem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu, tas sāk arī pieaugt.
Lielākie ieguvēji ar labāko iespēju atrast jaunu darba vietu būs tie speciālisti, kuri, neraugoties uz darba apstākļu pasliktināšanos un atalgojuma samazināšanu uzņēmumos, krīzes laikā nav pārtraukuši darba attiecības ar darba devēju, jo, ievērojami palielinoties apjomiem uz samazinātā personāla rēķina, viņu kompetence padara viņus par sevišķi konkurētspējīgiem darba tirgū.''
Kādas ir galvenās tendences no darba devēju puses? Joprojām ''universālā kareivja'' meklējumi?
I.B.
'' Darba devēju aktivitātes jaunu darbinieku meklējumos pašreiz ir noteiktas un precīzas, nekā tas bija pirms 3 gadiem. Šobrīd uzņēmumi vēlas darbā pieņemt darbinieku jau ar konkrētu darba pieredzi, kvalifikāciju un kompetencēm, kas nepieciešamas attiecīgajai profesijai vai amata līmenim. Apgalvojumu, ka tiek meklēti ''universālie kareivji” nevaram komentēt viennozīmīgi, jo tie ir atsevišķi gadījumi, kad darba devējs vienā amata pozīcijā cenšas apvienot vairākas ar funkcijas. I-Work speciālisti uzsver, ka lielākoties tiek meklēti augsta līmeņa profesionāļi jau konkrētā jomā/nozarē, bet diemžēl lielākajai daļai potenciālo kandidātu profesionālās kompetences ir vājas vai nepietiekošas, lai pretendētu uz darbu attiecīgajā uzņēmumā.''
A.B.
'' Atbilde ir vienkārša, nav viens darba devējs – katram ir savas ekspektācijas. ''Universālo kareivi” darba devēji nemeklē veikala pārdevēju vai strādnieku amatos, bieži šādas prasības ir pret speciālistiem un vidējā – augstākā līmeņa vadību. Tas, ka prasības pret pretendentiem ir vēl arvien ir augstas, nav mainījies.''
Vai ir vērojama neatbilstība starp darba devēja prasībām un piedāvāto atalgojumu?
I.B.
'' Pēdējo gadu atalgojuma izmaiņas ir vērā ņemamas, jo kopš 2008. gada ir vērojams kritums vidējās darba algas līmenī. Kopumā triju gadu laikā vidēji darba algas samazinājās 20-30%, bet 2010. gadā atalgojuma lejupslīdes tendence apstājās.
Atzīmēsim, ka ir amatu un profesiju grupas, kur atalgojuma joprojām ir ļoti augsts, bet ir arī tādas, kur atalgojums ir ļoti mazs. Atsevišķos gadījumos var novērot to, ka darba devēja prasības ir nemainīgas, bet atalgojums konkrētai amata pozīcijai samazinās vai tiek samazināts. Tas izskaidrojams ar ekonomisko krīzi un tās ietekmi uz visām jomām t.sk., arī to, ka uzņēmumi nespēja samaksāt algas iepriekšējo gadu līmenī, bet lai nodrošinātu uzņēmējdarbības funkcionēšanu veica štatu un darba algu samazināšanu, kā arī darbā pieņēma darbiniekus ar salīdzinoši mazāku algu nekā tas bija iepriekš. Šobrīd šīs tendence vairs nav tik izteikta un darba algu līmenis pakāpeniski stabilizējas.''
A.B.
'' Darba devēji ir pieraduši, ka darba tirgū ir daudz kvalificētu speciālistu, kuri nespēj atrast sev piemērota kalibra darbu mazā piedāvājuma dēļ, tāpēc piekrīt izvērtēt zemāk atbilstošus amatus. Diemžēl pieņemot darbā tādus speciālistus, darba devējs ne vienmēr ir gatavs nodrošināt darbiniekam atbilstošu atalgojumu, kas ir izveidojis šo situāciju, ka prasības ir ļoti augstas, bet piedāvātais atalgojums nav adekvāts atbildībai, kuru jāuzņemas darba ņēmējam.''
Kādas joprojām ir pieprasītākās specialitātes?
I.B.
''2010. gadā I-Work pieredze liecina, ka liels pieprasījums bija pēc augsta līmeņa zīmolu, mārketinga vadītājiem, eksporta vadītājiem, ražošanas vadītājiem un tehnologiem pārtikas ražošanas jomā, kā arī joprojām ir pieprasījums pēc profesionāliem tirdzniecības vadītajiem, pārstāvjiem un speciālistiem transporta pārvadājumu jomā. ''
A.B.
'' Vispieprasītākie profesiju pārstāvji, neskatoties ne uz kādiem tirgus apstākļiem, ir programmētāji, IT speciālisti, grāmatveži un finanšu speciālisti, pārdošanas personāls un administratīvie darbinieki. Tāpat, attīstoties ražošanas uzņēmumiem, turpinās eksporta speciālistu piesaiste.
Mainīgos tirgus apstākļos, kad uzņēmumiem ir jānostiprina sava pozīcija, nepieciešama kvalitāte un unikāla pieeja, lai piesaistītu patērētājus un attīstītu biznesu, tamdēļ vidējā un augstākā līmeņa vadītāji, kā arī pārdošanas speciālisti ir neatņemama sastāvdaļa, un arī šogad būs vienas no pieprasītākajām amata pozīcijām. Aizvadītajā gadā aizsākās tendence un parādījās sludinājumi, kuros tika meklēti retu nozaru speciālisti. Paredzams, ka šogad tas turpināsies, un jaunu darba vietu ar konkurētspējīgiem nosacījumiem varēs atrast tehniskie speciālisti un medicīniskais personāls privātajā sektorā.
Ja uz situāciju darba tirgū raugās no darba meklētāja puses, tad ir sarežģītāk nosaukt konkrētas amata pozīcijas, kuras šķiet pieprasītākās, bet ir iespējams izcelt kritērijus, pēc kuriem darba meklētāji visbiežāk izvēlas pieteikt savu kandidatūru. Viens no kritērijiem ir tas, vai uzņēmums ir starptautisks vai liela mēroga vietējais. Tāpat svarīgs ir stabils atalgojums un visas sociālās garantijas, kā arī izaugsmes un apmācības iespējas.''
Vai no darba ņēmēju puses ir vērojama rotācija?
I.B.
'' Novērojot aktivitātes darba tirgū - attiecības starp darba devēju un darbinieku, vēlamies apgalvot, ka rotācija visbiežāk ir vērojamam pēc darba devēja iniciatīvas. Tas nozīmē, ka uzņēmums pašreiz izvēlas veikt esošo darbinieku nomaiņu. Tas izskaidrojams ar vairākiem aspektiem: mazkvalificētais darba spēks tiek nomainīts ar augstākas kvalifikācijas darbiniekiem vai arī esošie darbinieki tiek nomainīti pret salīdzinoši ‘’lētākiem”, bet tādas pašas kvalifikācijas darbiniekiem.''
A.B.
'' Pagājušā gadā aizvien biežāk bija vērojama darbinieku rotācija uzņēmumos, kas skaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes un pieaugoša bezdarba laikā liela daļa darba ņēmēju bija spiesti pieņemt darba piedāvājumus sev nepiemērotā profesijā, samierinoties ar zemāku atalgojumu. Pašlaik varam vērot rotācijas pieaugumu, jo situācija darba tirgū ir uzlabojusies, parādās vairāk vakanču, un ir lielākas iespējas atrast darbu, kas atbilst darba meklētāju izglītībai un darba pieredzei.''
Kādas izredzes veiksmīgi atrast darbu ir mazkvalificētajiem darba meklētājiem?
I.B.
'' Kā personāla atlases speciālisti ar pieredzi ilgu gadu garumā, vēlamies vērst uzmanību uz to, ka nākotnē arī mazkvalificētajam darba spēkam būs nepieciešama kvalifikācija un kompetences, lai atrastu darbu un kvalitatīvi veiktu attiecīgā amata funkcijas. Tas izskaidrojams ar to, ka tie uzņēmumi, kas attīstās ir ar ārvalstu kapitālu vai arī lielie uzņēmumi. Tas nozīmē, ka šādam uzņēmumam ir noteikti standarti, darbības pamatprincipi un mērķi, kas cieši skar personālu un personāla politiku. Tāpēc arī nepieciešamo darbinieku meklēšanas kritēriji ir noteikti, kas ir augstāki un precīzi definēti nekā tas bija pirms vairākiem gadiem. Tāpēc jebkuram speciālistam un potenciālajam darba meklētājam ir aktīvi jāmācās, jāpilnveidojas, lai spētu nākotnē atrast darbu. I-Work speciālisti uzskata, ka liela nozīme ir jāpievērš tieši svešvalodu un konkrētas profesijas apgūšanai.''
A.B.
'' Ja paskatās sludinājumus, tad šādi darba piedāvājumi arvien palielinās. Diemžēl mazkvalificētie darba meklētāji sastāda lielāko daļu no bezdarbniekiem, tāpēc arī konkurence ir milzīga. Mans ieteikums ir negaidīt, lai paziņas palīdz, vai darba sludinājums izdara visu darba meklētāja vietā, bet pašam darba meklētājiem ir jāiet pie darba devēja un jāpierāda ar savu iniciatīvu un ieinteresētību dabūt darbu, ka viņš/viņa ir īstais kandidāts, kurš tiek meklēts. Laba iespēja tiem, kuri vēlas strādāt ir pieteikties vakancei uz tautas skaitītāju, kur darbs tiek piedāvāts visā Latvijā vairāk kā 1900 interesentiem.''
Un visbeidzot - kādu savā nozarē prognozējat 2011.gadu?
I.B.
'' 2011. gads viennozīmīgi būs attīstības gads, jo pamazām sāk atdzīvoties uzņēmējdarbības vide un arī jaunu uzņēmumu aktivitātes Latvijā. Tāpēc būs nepieciešamība pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem un vadītājiem dažādās nozarēs. Šobrīd arī sāk atkal parādīties indikācijas, ka uzņēmumi nespēj paši piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus un nepieciešams izmantot ārējo pakalpojumu sniedzēju resursus, kas būtiski nodrošina personāla atlases, novērtēšanas u.c. saistīto jomu dzīvotspēju un attīstību.''
A.B.
'' Šis gads būs veiksmīgs personāla atlases pakalpojumu sniedzējiem, jo daudzi vietējie uzņēmēji pozitīvi raugās uz tirgus attīstību, kā arī tirgū varētu ienākt jauni uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kas nozīmē, ka darba piedāvājumu skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā aizvien vairāk uzņēmumu sastapsies ar problēmām atrast sev atbilstošus darbiniekus, un tāpēc tiem būs nepieciešama profesionālu palīdzība atbilstošu kandidātu piesaistīšanā.''
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
ir gan tādi cilvēki. Tikai tos ne vienmēr pieņem darbā, jo viņi neiziet visas piecas intervijas , kas ir domātas lai atrastu vispiemērotāku cilvēku uzņēmumam.
[+] [-]
Tie, kas bija pieraduši "strādāt" birojos, valsts iestādēs treknajos gados, kad tev maksāja, par to, ka vispār ieradies darbā, pasēdēji draugos vai citos interneta portālos, paši nav spējīgi pārorientēties, ka jāsāk strādāt. Man paziņu lokā ir ļoti daudz uzņēmēju no dažādām biznesa jomām, kas sūdzas par LABU darbinieku trūkumu. Kāpēc vienam automehāniķim vai manikīra meistarei ir rindas, bet citam nav? Vai tur arī pašam cilvēkam nav jāaizdomājas. Laiki ir grūti, bet turamies!
[+] [-]