Vai gatavojamies jaunam emigrācijas vilnim?
Šopavasar, 1. maijā Vācija savas valsts darba tirgu atvērs astoņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no Austrumeiropas, to vidū Latvijai. Tā kā darba tirgus eksperti strauju uzlabošanos Latvijas darba tirgū neparedz, ir vairāki vērojumi, kas ļauj prognozēt jaunu izceļošanas vilni Vācijas virzienā.
Šobrīd ir vērojams vairāku būtisku apstākļu kopums, kas varētu veicināt darba un materiāli nodrošinātas dzīves meklētāju no Latvijas aizbraukšanu uz Vāciju.
No vienas puses – Latvijas situācija. Pētījumu centra SKDS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tikai 33% iedzīvotāju sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem. Bezdarba līmenis šā gada janvārī ir nevis krities, bet pieaudzis līdz 14,5% (t.i. vidējais rādītājs, situācija laukos ir nesalīdzināmi sliktāka), un darba tirgus eksperti strauju uzlabošanos Latvijas darba tirgū tuvākajā laikā neparedz. Ziņu un avīžu virsraksti vēsta ''kvalificēts darbaspēks vēlas aizbraukt no Latvijas”, ''jaunie tulki un tulkotāji vēlas aizbraukt no Latvijas” u.tml., bet iedzīvotāju aptaujas dažādos interneta portālos liecina, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju gatavi pamest Latviju, kaut vai tikai teorētiski.
No otras puses – Vācijas situācija. Vairums vācu uzņēmēju sūdzas par darbaspēka trūkumu, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā. Valstī trūkstot arī aptuveni 100 tūkstošu pavāru, dažāda aroda amatnieku un veco ļaužu aprūpētāju. Visi augstāk minētie faktori ir pozitīva augsne kārtējam emigrācijas vilnim.
Biznesa konsultāciju un mācību centra ''LatConsul” valdes loceklis Normunds Lokenbahs stāsta, ka jau šobrīd esot jūtama pastiprināta cilvēku interese par vācu valodas apguves iespējām. ''Domājams, ka tuvojoties 1. maijam, tā vēl vairāk pieaugs. Ja cilvēks tiešām ir nolēmis doties darba meklējumos uz Vāciju vai kādu citu valsti, tad, protams, lielākais ieguvējs būs tas, kurš pārzinās izvēlētās valsts valodu. Valodas zināšanas palīdzēs gan atrast labāku darbu, gan integrēties jaunajā vidē. Runājot par Vāciju, īpaši svarīgas vācu valodas zināšanas būs tiem, kas vēlas strādāt informācijas tehnoloģiju jomā, nevis veikt fizisku darbu. Arī veicot sociālo darbu bez saskarsmes ar vietējiem iedzīvotājiem neiztikt.”
Informāciju sagatavoja Iluta Ieviņa,
sabiedrisko attiecību speciāliste.
latconsul.lv
