Līdz brīvībai – 7 pakāpieni. Ilzei Kairei vajadzīga palīdzība, lai apmaksātu pacēlāju ratiņkrēslam
Purvciemā, mazā sērijveida dzīvoklītī dzīvo divas ļoti jaukas un pieticīgas sievietes – māte Inese un meita Ilze. Ilzei nākamgad apritēs 50 gadi, un viņa savu apaļo jubileju sagaidīs ratiņkrēslā. Inesei ir 77 gadi – viņa ir smalka maza auguma kundze, un nolaist ratiņkrēslu ar meitu pa kāpnēm bez citu palīdzības viņai nav spēka. Septiņi pakāpieni kāpņu telpā viņām ir pārvērtušies par nepārvaramu šķērsli. Jau piekto gadu Ilze un Inese gaida Rīgas Domes rindā uz pacēlāja ierīkošanu savā kāpņu telpā. Pēc provizoriskām aplēsēm viņām var nākties gaidīt vēl 3-4 gadus.
Saņēmusies drosmi, Inese nolēma vērsties pēc palīdzības, jo viņas veselības stāvoklis ir kļuvis kritisks.
Labdarības projekta “Zaļā lampa” ietvaros tiek rīkota palīdzības akcija.
Labdarības fondā BeOpen Ilzei Kairei ir atvērts speciāls ziedojumu konts.
Darbojas ziedojumu tālrunis 9 000 63 84. Maksa par zvanu 1,42 eiro.
Ziedojumu konts:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV52 CBBR 1123 2155 00330
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ilzei Kairei
No ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Kad mēs ieradāmies apciemot Ilzi un noskaidrot, kā varētu palīdzēt, runāja galvenokārt Inese. Savai meitai viņa ir ne tikai labākā draudzene, bet arī menedžeris medicīnas jautājumos, aprūpētāja, aukle, garīgais padomdevējs un psihologs. Inese burtiski izstaro mīlestību un ticību. Līdz brīdim, kad ar Ilzi notika nelaime, Inese strādāja par Andreja Upīša memoriālā muzeja direktori. Pēc Kultūras akadēmijas absolvēšanas strādāt uz muzeju atnāca arī viņas meita. Ilze ir paveikusi lielu darbu un devusi milzīgu ieguldījumu muzeja attīstībā, digitalizējot un sistematizējot muzeja krājumus. Tie bija radošuma un iedvesmas pilni gadi. Ilze zīmēja gleznas, darbojās animācijas studijā, strādāja ar muzeja arhīvu.....
Kas notika ar Ilzi
Pirmais trauksmes zvaniņš atskanēja, kad Ilzei bija 26 gadi. Pastaigas laikā viņai pēkšņi sāka ļimt kājas. Kad lēkme pārgāja, jaunā sieviete ar grūtībām tika līdz mājām. Nākamajā dienā pārbijusies mamma kopā ar meitu steidza uz slimnīcu. Veicot nepieciešamos izmeklējumus, ārsti atklāja, ka Ilzei ir multiplā skleroze – šī slimība nav ārstējama, taču ar to var sadzīvot. Slimība negatīvi ietekmē galvas un muguras smadzenes, taču tas, cik ātri un ar kādu intensitāti tā attīstīsies, nav paredzams.
Iespējams, ka Ilzes multiplās sklerozes simptomu saasināšanos veicināja stress – tieši tajā periodā gandrīz vienlaicīgi aizsaulē aizgāja viņas tēvs un vecvecāki. Kopš tā brīža slimība arvien vairāk pārņēma jauno sievieti savā varā. Ilzei periodiski pārstāja darboties kājas, viņa varēja nokrist tieši uz ielas. Taču viņa turpināja cīnīties, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un strādāt. Tomēr slimība neatkāpās. Sākumā Ilze nēsāja līdzi lietussargu, lai atbalstītos uz tā, kad kājas pārstāja klausīt. Pēc tam viņai nācās piemeklēt īpašu spieķi. Neraugoties uz to, Ilze līdz pēdējam turpināja strādāt muzejā. Taču galu galā viņa nonāca ratiņkrēslā.
Kad Ilze vairs nespēja pārvietoties pa kāpnēm, viņām nācās pārdot savu dzīvokli trešajā stāvā un iegādāties tā vietā mājokli pirmajā stāvā. Lai Ilze varētu pārvarēt šos septiņus nelaimīgos pakāpienus kāpņu telpā, draugi uzmeistaroja viņai paštaisītu koka uzbrauktuvi. Tā stāv pie sienas viņu dzīvoklīša nelielajā priekšnamā. Kad Inesei bija vairāk spēka un arī pati Ilze nebija tik ierobežota savās kustībās, mamma varēja viņu pacelt un iesēdināt ratiņkrēslā, iznest to kāpņu telpā, pēc tam novietot uz pakāpieniem smago dēli un ar neticamām pūlēm nolaist ratiņkrēslu uz ielas. Protams, neiztika arī bez kritieniem un sasitumiem. “Ir bijušas reizes, kad Ilze nokritusi guļ un raud, bet es saprotu, ka man nav spēka viņu piecelt no grīdas, kaut vai glābšanas dienestu sauc,” stāsta mamma.
Tas ir apbrīnojami, kā šīs sievietes spēj pieņemt visus pārbaudījumus un ciešanas. Viņas spēj it visā atrast plusus, priecāties par to, kas viņām ir, un nevienu nevainot, tā vietā atrodot iemeslus būt pateicīgām. Draugiem - paldies par to, ka uzdāvināja viņām istabas ratiņkrēslu. Rīgas Domei - paldies par to, ka palīdzēja nojaukt vannas istabas durvis, lai varētu iebraukt ar ratiņkrēslu. Pilsonības un imigrācijas departamenta darbiniekiem - paldies par to, ka atbrauca uz mājām, kad Ilzes pasei beidzās derīguma termiņš, un izsniedza jaunus dokumentus.....
Mūsu sarunas laikā Ilze, kavējoties atmiņās, vairākas reizes nespēja valdīt asaras, īpaši, stāstot par savu pēdējo ceļojumu. Ilzi interesē un aizrauj viss, kas saistīts ar mākslu un arhitektūru. Pandēmijas laikā Inese noformulēja viņu kredo – “Grūti dzīvot bez prieka” un “Svarīgi redzēt skaistumu”. Šajā drūmajā laikā Ilzei un Inesei izdevās iekrāt naudiņu no savam pieticīgajām pensijām, lai dotos sapņu ceļojumā uz Itāliju. Aviokompānija AirBaltic tikko bija atklājusi jaunu reisu uz Neapoli, un viņām izdevās “noķert” biļetes ar milzīgu atlaidi. Gatavojoties ceļojumam, viņas sīki izstrādāja tā programmu un maršrutu – muzeji, tempļi, izstādes... Uz jautājumu par to, kas atstāja spilgtāko iespaidu, Inese atbild, ka tie esot bijuši AirBaltic asistenti, kas palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un neapolitāņu taksometru vadītāji. “Blakus viesnīcai bija taksometru stāvvieta, un jau otrajā dienā visi taksometru vadītāji zināja, kā mūs sauc, kliedza “Ciao!” un ar prieku palīdzēja pārcelt Ilzi no ratiņkrēsla automašīnā, kā arī salikt un izņemt pašu ratiņkrēslu..... Tā bija neticama labestība!”
Pašreizējā stāvoklī Ilzei šādi ceļojumi vairs nav iespējami. Šobrīd viņas sapnis ir elementāri spēt tikt ārā no dzīvokļa. Taču bez stacionāra pacēlāja kāpņu telpā tas, diemžēl, nav reāli.
Skumja aritmētika
Ilze piereģistrējās rindā pacēlāja uzstādīšanai 2019. gadā. Viņai tika piešķirts 156. numurs. Šobrīd viņa ir 34. Rīgas Dome šim mērķim piešķir 70 000 eiro gadā. Pacēlāju cenas ir ļoti kāpušas, tagad tie maksā 8000 eiro plus PVN. Tātad gadā ir iespējams apmaksāt astoņus pacēlājus. Tādējādi Ilzei nāksies gaidīt vēl četrus gadus. Kopumā tie ir gandrīz desmit gadi rindā.
Šobrīd Ilze burtiski ir ieslodzīta četrās sienās. Inesei ir muguras problēmas no pārslodzes, un viņa vairs nespēj nolaist ratiņkrēslu pa kāpnēm. Lai noorganizētu meitai “pastaigu” svaigā gaisā, viņa Ilzi silti saģērbj, ietin pledos un piestumj pie atvērta loga.
Kam nepieciešami līdzekli
Stacionāra pacēlāja, kas paredzēts septiņiem pakāpieniem, uzstādīšanai kāpņu telpā.
Pacēlāja cena ar uzstādīšanu un visām nepieciešamajām papildus izmaksām ir 11 078 eiro.
Labdarības fondā BeOpen Ilzei Kairei ir atvērts speciāls ziedojumu konts.
Darbojas ziedojumu tālrunis 9 000 63 84. Maksa par zvanu 1,42 eiro.
Ziedojumu konts:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV52 CBBR 1123 2155 00330
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ilzei Kairei
No ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Organizācijai ir piešķirts Sabiedriskā labuma statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.
