14 gadīgajam Mihailam no Jelgavas nepieciešama palīdzība
Šī mazā ģimenīte – māmiņa ar diviem bērniem – Jauno gadu sagaidīja savā īrētajā vienistabas dzīvoklītī Jelgavas nomalē. Vietas bija tik maz, ka izrotāto eglīti nācās novietot virtuvē.
Māmiņai Viktorijai katru gadu ir tikai viena vēlēšanās – lai viņas vecākais dēls Miša būtu vesels. Tas šobrīd ir vissvarīgākais. Sev viņa Ziemassvētku vecītim neko nelūdz.
Mišam ir 14 gadi. Viņš ir dzimis Anglijā, uz kurieni Viktorija bija devusies strādāt. Dzemdības noritēja labi, pēc ārstu vārdiem, ar puisēnu viss bija kārtībā. Kad Mišam bija seši mēneši, Viktorija izšķīrās no viņa tēva un atgriezās mājās Latvijā.
Miša ir Viktorijas pirmais bērniņš. Sākumā mamma nemanīja, ka zēnam būtu kādas problēmas. Taču tad kļuva skaidrs – bērns atpaliek no saviem vienaudžiem attīstībā. Sēdēt Miša sāka astoņu mēnešu vecumā, bet patstāvīgi staigāt iemācījās, kas viņam bija gads un četri mēneši. Mišam bija grūti noturēt līdzsvaru, viņš bieži krita. Turklāt puisēns nerunāja.
Kad Miša sāka pamazām runāt, viņš izrunāja vārdus savā īpašā, nevienam nesaprotamā valodā. Un, tā kā viņš nevarēja pateikt to, ko gribēja, Miša dusmojās, koda sev rokā un mēģināja nodarīt sev pāri. Mamma ļoti satraucās un vērsās pie visiem iespējamiem ārstiem. Taču nekas nemainījās.
Trīs gadu vecumā Miša sāka apmeklēt bērnudārzu, un skolotāji pamanīja, ka viņš nespēj sazināties ar citiem bērniem, ne ar vienu nekontaktējas un ir hiperaktīvs.
Četru gadu vecumā Mišam tika diagnosticēts autisms un aizture attīstībā. Viņam tika piešķirta invaliditātes grupa.
Viktorija darīja visu iespējamo, lai palīdzētu savam dēliņam. Viņa vadāja zēnu uz izmeklēšanām Bērnu slimnīcā, rehabilitācijas kursiem un nodarbībām ar visdažādākajiem speciālistiem. Mišam tika piemeklēti īpaši medikamenti, taču tie palīdzēja tikai kādu laiku, bet pēc tam pārstāja darboties, un to vietā tika meklēti citi.
“Protams, mums ir uzlabojumi,” saka Viktorija. “Miša ir iemācījies daudzas lietas darīt pats. Taču viņš joprojām īsti nerunā, izņemot atsevišķus vārdus – “jā”, “nē”. Lai gan viņš visu saprot un savu attieksmi pauž ar žestiem un skaņām.”
Mišu kristīja Jelgavas Sv.Simeona un Sv.Annas katedrālē. Viktorija kopā ar Mišu ir apmeklējusi daudzas svētās vietas – viņi ir bijuši Aglonā, Pustiņā.
Šobrīd Miša mācās 7. klasē specializētā skolā. Galvenā problēma, kas Viktorijai neļauj mierīgi gulēt, ir domas par to, kas ar Mišu notiks tālāk. Tas satrauc visas mammas, kuru bērniem ir šādas diagnozes. Viktorija vēlas, lai viņas dēls kļūtu patstāvīgāks un spētu iekļauties reālajā dzīvē, kad izaugs. Un lai viņa beidzot varētu ar viņu parunāt.
Cīņa par Mišas veselību ilgst jau gadiem ilgi. Šobrīd dēls jau ir par galvu tiesu garāks par savu mammu. Viņa augums ir 189 cm, un viņš sver 99 kg.
Miša ir ļoti labsirdīgs zēns, viņš ar prieku palīdz mammai. Zēnam patīk novākt traukus no galda, salikt lietas savās vietās, rudenī savākt lapas pie mājas. Miša mīl zīmēt, viņš skaisti raksta, prot uz papīra uzrakstīt savu skolas draugu vārdus, ar meklētāja palīdzību atrod vajadzīgās vietnes datorā un darbojas ar Lego. Bet viņš joprojām izskaidrojas tikai ar žestiem, lai gan visu saprot.
Viktorijas ģimenei ir trūcīgo statuss. Alimenti no Mišas tēva ir 129 eiro. Apmaksāt mazo vienistabas dzīvoklīti pilsētas nomalē palīdz sociālais dienests. Vēl ģimenei pienākas pabalsts un pārtikas paka. Viktorijai klājas ļoti grūti. Ģimenei palīdz Viktorijas krustmāte Silva, kuru viņa uzskata par savu otro mammu. Viktorija vienmēr var atstāt pie viņas jaunāko meitiņu, kamēr pati ar Mišu brauc uz Rīgu pie ārstiem un uz procedūrām.
Automašīna, ko Viktorija izmanto, lai vadātu dēlu uz skolu un pie speciālistiem Rīgā, bieži lūst, bet braukt ar autobusu Mišam ir ļoti grūti – viņš sāk nervozēt, raud un nespēj mierīgi nosēdēt. Vēl viņš var izrauties no mammas un aiziet citā virzienā. Tikt galā ar viņu ir ļoti sarežģīti – māmiņa knapi sniedzas viņam līdz plecam.
Principā Viktorija var paļauties tikai uz sevi. Izturēt to visu un nesalūzt viņai palīdz ticība Dievam un bezgalīgā mātes mīlestība.
Šo ģimeni apciemoja Ziemassvētku vecītis. Vecgada vakarā zem eglītes Sofija atrada savu mīļāko plastilīnu, bet Miša – jaunu Lego komplektu. Arī mamma bija sagatavojusi bērniem pārsteigumu – mazu projektoru, kas uz griestiem izgaismo zvaigžņotas debesis … Skatoties zvaigznēs, ir vieglāk iedomāties vēlēšanos.
Kā palīdzēt
Ārsti, kas strādā ar Mišu, rekomendē viņam veikt cilmes šūnu transplantāciju, izmantojot Slovākijas klīnikā izstrādātu metodi. Slovāku speciālistiem ir izdevies sasniegt labus rezultātus. Vienas procedūras izmaksas ir 3500 eiro. Pavisam ar noteiktu intervālu ir jāveic 3-4 šādas procedūras. Plus ceļa izdevumi. Kopējā nepieciešamā summa ir 12 900 euro.
Viktorija jau ir sazvanījusies ar medicīnas centru, un viņi gaida Misu jau janvārī. Viktorija ļoti cer, ka šī procedūra dos labus rezultātus. Viņa neļauj sev šaubīties. Taču vienīgā problēma ir nauda. 14 gadus vecajam Mišam un viņa mammai ir ļoti vajadzīga palīdzība. Un mēs ticam, ka jaungada pirmajā nedēļā šī palīdzība atnāks.
Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Mihaila Žuka atbalstam līdz 9. janvārim. Maksa par zvanu ir 1,42 EUR. Labdarībā fondā BeOpen Mihailam Žukam ir atvērts arī īpašs ziedojumu konts.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV05 CBBR 1123 2155 00400
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Mihailam Žukam
Labdarības fonds BeOpen no ziedojumiem neietur nekādu komisijas maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk tam paredzētajam mērķim. Labdarības fondam BeOpen ir Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.
