Vai izproti pretējo dzimumu?

Katram, kas vēlas izprast cilvēku attiecību būtību, ir jānošķir divas atšķirīgas sajūtas – draudzība un mīlestība.

Vispirms noskaidrosim, kas ir draudzība.

Pieaugušiem cilvēkiem un vēl pavisam maziem bērniem ir vienkārši nepieciešamas tuvas attiecības ar kādu personu, ar kuru varētu dalīties savās jūtās, rūpēs, domās, raizēs, jo tas kalpo par ļoti enerģijas avotu, no kā bieži vien ir atkarīga cilvēka emocionālā un fiziskā labklājība.

Intīmas attiecības cilvēku starpā kalpo par sava veida psiholoģisku amortizatoru darba, sadzīves, personīgām problēmām un satricinājumiem. Intīmas attiecības ir ļoti saturošas un tām piemīt ļoti dziļi personīgi pārdzīvojumi. Tādēļ jebkuras cilvēku attiecības arī dziļi negatīvas, kas atbilst minētam formulējumam, var nosaukt par intīmām. Diemžēl mūsu dzīvē negatīvās intīmās attiecības ir sastopamas biežāk nekā pozitīvās.

Draudzība ir viens no pozitīvi intīmo attiecību veidiem, kas ir dibināta uz savstarpējo atklātību, pilnīgu uzticēšanos, interešu kopību, cieņu, vienlīdzību un gatavību jebkurā sniegt palīdzību.

Draudzīgas attiecības ir nesavtīgas, tajās cilvēki gūst baudu no tā, ka spēj dot labu citam. Atšķirībā no mīlestība draudzība pārsvarā ir savstarpējas attiecības starp viena dzimuma pārstāvjiem. Draudzībā liela nozīme ir savstarpējai saprašanās spējai. Šis attiecību veids atrodas vidējā pozīcijā starp divām citām – pazīšana un mīlestība.

Saka, ka draudzība starp pretējiem dzimumiem nereti pāraug citās attiecībās – mīlestības. Šis ir cilvēku intīmo attiecību noslēdzošo veids, tā ir pati virsotne. Mīlestību raksturo spēja mīlēt otru cilvēku un arī lieliska iespēja būt mīlētam, taču tas prasa lielas pūles un prasmi izprast otru. Tā ir māksla, kuru ir jāmācās un jāpilnveido visu mūžu. Šis ir attiecību veids, kas nepieļauj valdonīgu izturēšanos vienam pret otru, te abas puses ir vienlīdzīgas – viena neupurē sevi citai un neviens neko nezaudē, bet tikai iegūst. Šajās attiecībās cilvēki nepaliek šķirti, kopā viņi veido neatdalāmu vienotību, katra puse kalpo par svarīgu priekšnoteikumu, lai otra varētu pilnveidoties. Atdodot otram mīlestībā savu dzīvi tiek papildināta savas pasaules izpratne, bagātināta pieredze, redzesloks, zināšanas, veidojot kopumā vienotu dzīves bagātību.

Mīlestībā cilvēki atdod, lai saņemtu un saņem, lai atdotu, tā veidojot noslēdzošo loku. Ja cilvēks patiesi kādu mīl, tad viņš mīl arī apkārtējos, dāvājot labsirdīgu un sirsnīgu attieksmi. Ir zināmi vairāki mīlestības veidi: māte mīlestība, brāļa mīlestība, erotiskā mīlestība, mīlestība pret sevi un pret Dievu.

Zinātnieki uzskata, ka divi cilvēki iemīlas, kad redz ideālus vien otrā.

Dažkārt ideāla saskatīšana ir vienpusēja, kas rada ,,nesadalīto’’ mīlestību. Ir pierādīts, ka ideālās cilvēka iezīmes nav iespējams saskatīt no pirmā acu skata vai arī īsā laika posmā. Tādēļ bieži vien uzreiz saskatāmais ideāls ir tikai ilūzija.

Mīlestība, kas sākas ar seksuālo pievilcību, gandrīz nekad nav izturīga, parasti tai ir īss mūžs. Seksuālā tieksme var būt par savienojošo elementu mīlestības attiecībās, bet tikai ja tāda pastāv. Pretējā gadījumā seksuālais akts veido apskatu divu cilvēku savienojumā, kur tie patiesībā tiek atdalīti ar milzīgu bezdibeni viena otra nezināšanā.

Attiecības ģimenē nevar izveidot uzreiz, tās rodas ar laiku.

Ģimene ir kā sava veida organisms, kas pastāvīgi attīstās un aug, pārdzīvojot vairākus posmus un katram no tiem ir raksturīgas savas grūtības, tieši tādēļ ir nepieciešams sagatavošanās laiks un nepieciešamo spēku sakārtošana.

Lai ģimenē veidotos labas attiecības un tajā valdītu miers un saticība, ir par maz zināt kas ir draudzība, mīlestība un savstarpējās attiecības. Ir vienmēr jāatceras, ka sievietei un vīrietim ir jābūt atšķirīgiem, lai nezustu savstarpēja interese un kamēr šo faktu abas puses nesapratīs, viņi nevarēs saprast viens otru.

Mēs vienmēr naivi ceram, ka pretējā dzimuma pārstāvis līdzinās mums, mēs vēlamies, lai viņš grib to pašu, ko gribam mēs, jūtas tāpat, kā jūtamies mēs. Kļūdaini uzskatām, ka partneris, mīlot mūs izturēsies un reaģēs noteiktā veidā – tādā, kā reaģējam un izturamies mēs, mīlot viņu. Tā attiecībās starp pretējā dzimuma pārstāvjiem parādās nevajadzīgas un dažkārt pavisam nesaprotamas nesaskaņas un domstarpības. Bieži vien ar laiku sieva un vīrs nespēj saprast, bet vēlāk arī pārstāj cienī viens otru.

Protams, iemīlēšanās vienmēr ir burvīga, šķiet, ka mīlestība būs mūžīga, taču ir naivi cerēt, ka mūs neskars tādas pašas problēmas, kādas pastās un bieži vien pat izšķir citas ģimenes.
Vīrieši un sievietes nav un arī nevar būt vienādi, viņi domā, jūt pat saprot dzīvi atšķirīgi un kamēr mēs nespēsim saprast savas atšķirības, neradīsim arī labas un sirsnīgas attiecības ģimenē.

Autors: Anželika Vanaga