Viedi padomi harmonisku attiecību veidošanai (1.daļa)
Lai gūtu harmoniju sevī, veidotu un nostiprinātu cieņpilnas attiecības ģimenē un ar apkārtējiem, ir vērts ieklausīties gudros padomos.
Kad mūs vairs neierobežo mūsu domājošais prāts, ciešanas un sāpes izzūd - mēs varam doties pretī jaunai izpratnei par attiecībām, dabu un dziļo gudrību, kas rodama klusumā.
Problēmas ir prāta radītas un to pastāvēšanai ir nepieciešams laiks. Tās nespēj izdzīvot tagadnes realitātē. Ja cilvēks ir pilnībā nodevies tagadnei, nav iespējams būt problēmu nomāktam.
Problēmas neeksistē. Ir tikai situācijas, ar ko vai nu tūlīt jātiek galā, vai arī jāatstāj tās mierā un jāpieņem kā pašreizējā brīža sastāvdaļa, līdz tās pazūd pašas no sevis vai arī kļūst atrisināmas.
Ja otra cilvēka pagātne būtu tava pagātne, viņa sāpes būtu tavas sāpes, viņa apziņas līmenis - tavs apziņas līmenis, - tu domātu un rīkotos tieši tā, kā to dara viņš. Apzinoties šo, nāk piedošana, līdzjūtība, miers.
Kamēr tavu dzīvi nosaka patmīlība, liela daļa tavu domu, jūtu un darbību rodas no vēlmēm un bailēm. Attiecībās tu vai nu baidies no otra cilvēka vai arī kaut ko no viņa vēlies.
Patmīlībai nepieciešams būt nemierā ar kaut ko vai kādu. Tieši tāpēc cilvēks meklē mieru, prieku un mīlestību, bet ilgākā laikā nevar tos paciest. Cilvēks saka, ka vēlas laimi, bet ir atkarīgs no tā, ka ir nelaimīgs.
Sajūtu, ka esi nelaimīgs, nosaka nevis tavas dzīves apstākļi, bet gan tas, kā ierīkots tavs prāts.
Prāts pastāv nepietiekamības stāvoklī un tāpēc vienmēr ir kārs pēc kaut kā vairāk. Pieķeroties prātam, tu viegli kļūsti garlaikots un nemierīgs.
Viss ļaunums ir neapzināšanās sekas. Jūs varat atvieglot neapzināšanās sekas, taču nav iespējams no tām atbrīvoties, kamēr neesat atbrīvojies no to cēloņa. Patiesās pārmaiņas notiek iekšienē, nevis ārpusē.
Domāšanas straumei ir milzīga inerce, kas var viegli aizvilkt tevi līdzi. Ikkatra doma grib būt vissvarīgākā. Tā vēlas paņemt visu tavu uzmanību. Lūk, jauns garīgs vingrinājums - neuztver savas domas pārāk nopietni.
