Viedi padomi harmonisku attiecību veidošanai (4.daļa)

Es neesmu savas domas, emocijas, sajūtas un sava pieredze. Es neesmu savas dzīves saturs. Es esmu Dzīve. Es esmu Apziņa. Es esmu Tagadne. Es Esmu.

Reinkarnācija nepalīdz, ja savā nākamajā inkarnācijā tu joprojām nezini, kas tu esi.

Tev vajadzēs laiku, līdz sapratīsi, ka tev nevajag laiku, lai būtu tas, kas esi.

Apzinoties sevi kā apziņu, kurā parādās veidoli, tu atbrīvojies no pieķeršanās veidoliem un vairs nemeklē sevi notikumos, vietās un apstākļos. Proti - vairs nav tik svarīgi, kas notiek vai nenotiek. Lietas zaudē savu smagumu, nopietnību. Dzīvē ienāk rotaļīgums.

Mēs esam aizmirsuši to, ko akmeņi, augi un dzīvnieki joprojām zina. Mēs esam aizmirsuši, kā būt: būt klusiem, būt pašiem, būt tur, kur ir dzīve - šeit un tagad.

Pievērs savu uzmanību elpošanai un apjaut, ka to nedari tu. Tā ir Dabas elpa. Ja tev būtu jāatceras, ka jāelpo, tu drīz mirtu, un, ja mēģinātu pārstāt elpot, Daba ņemtu virsroku.

Tu neesi atdalīts no Dabas. Mēs visi esam daļa no Vienīgās Dzīvības, kas neskaitāmos veidolos izpaužas Visumā - veidolos, kas ir savstarpēji pilnībā sasaistīti.

Caur tevi Daba sāk apzināties sevi. Daba, kāda tā ir, tevi ir gaidījusi miljoniem gadu.

Nāve nav dzīvības pretstats. Dzīvībai nav pretstata. Nāves pretstats ir dzimšana. Dzīvība ir mūžīga.

Nāve nav anomālija vai visbaisākais notikums, kā mūsdienu pasaules kultūra liek tev ticēt, bet gan visdabīgākā lieta
pasaulē, neatdalāma no sava pretstata - dzimšanas - un tikpat dabīga kā tā.

Daudz ciešanu, daudz negatīvu sajūtu rodas, pieņemot katru prātā ienākušo domu par patiesību. Apstākļi nepadara tevi nelaimīgu. Tie var nodarīt tev fiziskas sāpes, bet nevar padarīt nelaimīgu. Nelaimīgu tevi padara tavas domas.

Patiesa brīvība un ciešanu beigas ir dzīvošana tā, it kā tu būtu pilnībā izvēlējies it visu, ko jūti un piedzīvo šajā mirklī.

Viedums ir prasme būt klusam. Vienkārši vēro un ieklausies. Neko citu nevajag.