Ē.M.Remarks. ''Triumfa arka'' (1945)

Maz ir tāda, kas būtu tā vērts, lai to ilgi pārdzīvotu.

Dzīve ir kaut kas vairāk nekā sentimentāli apsvērumi.

Kad cilvēks ir miris, tas kļūst ļoti nozīmīgs, kamēr dzīvs, tikmēr nevienam nav gar to daļas.

Dzīvot - nozīmē dzīvot no citiem. Mēs visi pārtiekam cits no cita.

Reibums neder vienatnē.

Vientulība - mūžīgais dzīves refrēns. Tā nav ne ļaunāka, ne labāka par ko citu. Pārāk daudz par to tiek runāts. Cilvēks ir vientuļš vienmēr un nekad.

Nožēla ir pats bezjēdzīgākais, kas var būt. Nekas nav atgriežams. Nekas nav par labu vēršams. Citādi mēs visi būtu svētum svēti. Dzīvei nav bijis nodoma mūs padarīt pilnīgus. Ja kāds ir pilnīgs, tam vieta muzejā.

Cilvēks ir varens savos nodomos un nevarīgs, tos izpildot. Tas ir viņa posts un viņa valdzinājums.

Sapņi mums ir nepieciešami, bez tiem mēs nespētu samierināties ar īstenību. Var jau sevi maldināt arī ar patiesību. Tas ir vēl bīstamāks sapnis.

Laiks ir īss. Izturēt - tas ir galvenais. Pienāks brīdis, un tu būsi vajadzīgs. Šim brīdim jācenšas sevi saglabāt un turēties gatavībā.

Tas, ko aizmirst, tā vēlāk pietrūkst. Un tas, ko neaizmirst, pārvērš dzīvi ellē.

Mīlestība. Mūžsenais brīnums. Tas ne vien izpleš sapņu varavīksni pār īstenības pelēkajām debesīm, bet spēj piešķirt romantisma oreolu pat atkritumu bedrei.

Skaistumu nevajag dramatizēt.

Cik ātri sāk salt, ja cilvēks paliek viens! Arī karstā laikā...

Mīlestība - tas ir viss! Tas ir brīnums un reizē pats dabiskākais, kas var būt. Bez mīlestības cilvēks ir kā mironis atvaļinājumā.

Laimes ap mums papilnam. Jāprot tikai satvert.

Mīlestība nav gluds ezeriņš, kurā var pastāvīgi spoguļoties. Tai ir paisumi un bēgumi. Ir kuģu vraki, astoņkāji un vētras, dārgumu dārgumi un pērles. Bet pērles guļ dziļi.

Mīlēt - tā ir vēlēšanās ar kādu kopā sagaidīt vecumdienas.

Mīlestība padara sievieti gudrāku, turpretī vīrietis zaudē galvu.

Sievietes vajag vai nu dievināt, vai pamest. Viss pārējais ir nieki.

Zudis ir tas cilvēks, kurš mīlestībā netic brīnumiem.

...nav taisnība, ka mīlēt var tikai vienu cilvēku. Ir cilvēki, kas var tikai tā. Viņi ir laimīgi. Un ir tādi, kam viss iet juku jukām.

Ja par to runā, tad tas jau ir zudis. Mīlestības dievam ir asinīm notraipīta piere. Vārdiem nav nekādas jēgas.

Tam, kuram nav patvēruma, vienīgā mājvieta uz īsu laiku ir kāda cita cilvēka satrauktā sirds.

Mīlestību nevajag aptraipīt ar draudzību.

Ja cilvēkam ir gadu sešdesmit un viņš dzenas pa pēdām mīlestībai, tad tas ir gatavais idiots, kurš domā vinnēt, kad citi spēlē ar iezīmētām kārtīm.

No apvainojumiem var aizsargāties, no līdzjūtības nav iespējams.

Mums jābūt lādzīgiem, ja vien varam un kamēr varam.

Jābūt ne vien drosmei izskatīties smieklīgam, bet tas jādara arī dabiski.

Daudz negudrodami, spļausim izmisumam tieši acīs.

Cilvēks pēc sava rakstura ir vārga radība, kur tad savādāk būtu rodams viņa šarms?

Kad pārstājam aušoties, tad skaidrs, ka pienācis vecums.

Vienmēr ir prieks, ja pareģojumi piepildās.

Ja atnāk mīlestība, tad tā ir kā sausā sienā iemesta lāpa. Nav nekā cita.

Tas, kuram ir vienkārša gaume, gūst no dzīves vairāk. Tas nekad nepaliks tukšā.

Pilnīgā tumsā maldugunis arī dod gaismu.

Mēs neierodamies pasaulē smaidīdami.