Ir vērts atcerēties
Visas dzīves gudrības mīt mūsos pašos. Zinām, taču bieži vien piemirstam.
- Ka cilvēka sirdī nepārtraukti dzimst kaislības, tādejādi, vienas kaislības sabrukums gandrīz vienmēr ir citas kaislības veidošanās,
- Ka nedz sauli, nedz nāvi nevar uzlūkot tieši,
- Ka greizsirdība pārtiek no šaubām. Tā pāriet niknumā vai beidzas, tiklīdz šaubas pārvēršas pārliecībā,
- Ka laime ir izjūta, nevis lietas. Laime ir iemantot to, ko pats mīli, nevis to, ko par mīlamu atzinuši citi,
- Ka nav iespējama tāda izlikšanas, kas ilgi ļautu apslēpt mīlestību, kur tā ir, vai notēlot tur, kur tās vairs nav,
- Ka nav daudz tādu cilvēku, kuri tad, kad viņi viens otru vairs nemīl, nejustu kaunu par to, ka viņi viens otru ir mīlējuši,
- Ka mīlestība, tāpat, ka uguns, nevar pastāvēt bez nemitīgas kustības; tā mirst, līdzko beidz cerēt un bažīties,
- Ka ar īstu mīlestību ir tāpat, ka ar garu parādīšanos; visi par to runā, bet maz ir tādu, kas to pieredzējuši,
- Ka greizsirdība vienmēr dzimst reize ar mīlestību, taču ne vienmēr mirst reizē ar to,
- Ka maz ir ļaužu, kas prot būt veci,
- Ka mēs iegūtu vairāk, ja ļautu ieraudzīt mūs tādus, kādi esam, nekā censtos izlikties tādi, kādi neesam,
- Ka nekad dedzīgi neiekāro to, ko vēlies tikai ar prātu,
- Ka, lai cik reta ir mīlestība, īsta draudzība ir vēl retāka,
- Ka ar dvēseles trūkumiem ir tāpat, kā ar ķermeņa ievainojumiem - lai kādas pūles tiktu pieliktas to ārstēšanai, rēta paliek vienmēr un ik brīdi pastāv briesmas, ka brūce var atkal atvērties,
- Ka nav iespējams otrreiz iemīlēt to, ko tik tiešām vairs nemīli,
- Ka piedot var tik ilgi, kamēr mīli,
- Ka sievietēm grūtāk apvaldīt savu koķetēšanu tieksmi, nekā savu kaislību,
- Ka tad, kad mīli, bieži šaubies par to, kam visvairāk tici,
- Ka vieglāk iemīlēties tad, kad nemīli, nekā tikt no mīlestības vaļā tad, kad mīli.
[+] [-]