Kā jākopj orhideja, lai tā uzziedētu
Krāšņie ziedi orhidejām nerodas paši no sevis. Tie uzziedēs tikai tad, ja jums būs kaut nelielas zināšanas par šo augu kopšanu. Viens no lielākajiem noslēpumiem ir orhideju dabisko augšanas apstākļu atdarināšana. Ja tas jums izdosies, tad jūsu aizraušanās ar šiem brīnumskaistajiem augiem- orhidejām- vainagosies ne tikai ar panākumiem, bet arī prieku un sajūsmu. Tāpēc uzziediniet savu orhideju! Orhideju ziedi savā skaistumā ir pati pilnība, un tie parasti zied apbrīnojami ilgi.
Orhidejas aug visā pasaulē, izņemot aukstos polāros apgabalus un sausos tuksnešus karstajos reģionos. Galvenokārt tās sastopamas tropu lietus un kalnu mežos, vēsos, ļoti mitros mežos, kā arī pret jūru vērstos klinšu vai piekrastes tuksnešos. Lielākā sugu daļa nāk no Āzijas, daudzas arī no Dienvidamerikas un Vidusamerikas. Tur orhidejas pārsvarā aug uz kokiem, dažas arī uz zemes, bet pavisam nedaudzas- uz klintīm.
Apgaismojums
Apgaismojums faktiski ir viens no svarīgākajiem faktoriem orhideju kopšanā, kas nosaka to, vai jūsu orhideja uzziedēs. Gaismas trūkums traucēs orhidejas normālu veģetācijas ciklu, savukārt pārāk intensīvs apgaismojums augu sadedzinās.
Lai noteiktu, cik daudz jūsu orhidejai nepieciešams gaismas, papētiet tās lapas. To krāsa un izskats stāsta par vēlamo audzēšanas vietu. Piemēram, tumši zaļas lapas liecina par vāja apgaismojuma nepieciešamību, gaiši zaļas- par normālu, bet pelēcīgi zaļas- par ļoti spilgtu apgaismojumu.
Orhidejām, kas pacieš aukstumu vai tiešu saules apgaismojumu, lapas ir stingras, bet ēncietīgām un siltumu mīlošām- maigas.
Laistīšana
Lielākā daļa orhideju dabīgos apstākļos neatrodas ūdenī- patiesībā to saknes nepanes stāvošu ūdeni. Tāpēc svarīgi ir nepārliet orhidejas. Katrai orhideju sugai gan ir savs laistīšanas režīms. Piemēram, dzīvokļos visvairāk audzētajām falenopsēm (Phalaenopsis) visu gadu jāuztur mērens mitrums. substrāts nekad nedrīkst būt pilnīgi izkaltis, taču pirms katras laistīšanas tam jābūt nedaudz apkaltušam. Nekādā gadījumā nedrīkst liet ūdeni auga centrā,- tas var izraisīt puvi. Vasaras periodā reizi divās nedēļās augs jāmēslo nelielās devās. Falenopses arī bieži jārasina, jo tām nepieciešams liels gaisa mitrums.
Savukārt, cimbīdijas (cymbidium) no marta līdz septembra beigām laista bagātīgi, ik pēc četrām nedēļām mēslojot ar orhideju mēslojumu. Vēlā rudenī un ziemā laistīšanu samazina un augu nemēslo. Tāpat kā falenopses, arī cimbīdiju lapas bieži rasina.
Laistīšanas zelta pamatlikums: orhidejām, kurām ir raupjas lapas un resni bumbuļi, miera periodā ir vajadzīgs sausums, bet tās, kurām ir mīkstas, maigas lapas, nedrīkst iekaltēt.
Ziemas beigās un pavasarī, kad parādās jaunie dzinumi, orhidejas vairāk jālaista. Pavasarī un vasarā orhidejas aug un tām nepieciešamas barības vielas (mēslojums), ūdens un siltums. Vasaras beigās un rudenī veidojas bumbuļi, nobriest jaunie dzinumi, veidojas ziedu aizmetņi- tas ir laiks, kad jāsamazina laistīšana, kā arī jāpazemina temperatūra naktīs līdz 4- 6 grādiem un jāgādā par papildus apgaismojumu.
Rudenī un ziemā orhidejām ir miera periods, kas atbilst tropu sausuma periodam. Gādājiet, lai šajā laikā jūsu orhidejām būtu daudz gaismas un maz ūdens.
Substrāts
Atšķirībā no citiem istabas augiem orhidejas neaug puķu zemē. Tām ir nepieciešams īpašs orhideju substrāts, kas ir irdens, viegls, gaisu saturošs un var nodrošināt augus ar barības vielām un ūdeni. Orhideju substrāti sastāv no rupjas kūdras šķiedrām, koku mizām, stiropora pārslām, kokoglēm un minerāliem, piemēram, pumeka graudiņiem, vizlas granulāta, sasmalcinātiem gliemežvākiem, lavas un perlīta.
Saviem spēkiem šādu substrātu pagatavot ir samērā sarežģīti, tāpēc labāk nopirkt veikalā gatavu.
Stādīšanai piemēroti trauki
Gatavo substrātu vislabāk iepildīt puķu podā no caurspīdīga plastikāta (taču der arī māla puķu podi vai skalu grozi) ar vairākiem caurumiem apakšā (vieglākai ūdens notecināšanai).
Kad pienācis laiks orhideju pārstādīt (to dara ik pēc 2-3 gadiem), jaunajam traukam ir jābūt 2 cm lielākam par veco. Dažas stundas pirms pārstādīšanas augu kārtīgi salaista, tad izņem no poda: plastmasas podu pārgriež, virsējo augsnes slāni nodrupina un sakņu kamolu uzirdina ar irbuli. Pārbauda saknes. Sakņu apgriešana ir nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja saknes ir melni brūnas un iepuvušas, tāpat arī ļoti veciem augiem, kururs vairs nevēlas pārstādīt lielākos podos. Griezuma vietas apbārsta ar kokoglēm.
Jaunajā podā ieber dažu centimetru (3-5 cm) biezu substrāta slāni, ievieto orhideju un uzmanīgi, ar vienu roku pieturot augu, ar otru roku piepilda podu ar substrātu, ik pa brīdim piesitot ar pirkstiem pa poda sieniņām, lai substrāts labāk iegultu podā. Taču pārāk cieša substrāta pieblietēšana nav vajadzīga. Orhideju piesien (es parasti piesienu augu pie gara koka irbulīša, kas nopērkami lielveikalos), lai tā nesagāztos, kamēr augs iesakņojas jaunajā substrātā.
Pēc pārstādīšanas orhideju ievieto traukā ar ūdeni uz 10-15 minūtēm, tad izņem no trauka un novieto uz režģa (vai kādā citā piemērotā vietā) liekā ūdens notecināšanai.
Jāatceras, ka augus drīkst pārstādīt tikai pēc to ziedēšanas beigām.
Orhideju uzziedināšanas brīnumformula: miera perioda ievērošana, temperatūras pazemināšanās naktī, daudz gaismas rudenī un vienmēr pietiekami mitrs gaiss.
[+] [-]
tas ir tā: reizi nedēļā orhideju iemērc spainī ar siltu ūdeni un ļauj 30minūtes padzerties. ar maniem augiem viss kārtībā
[+] [-]