Kā sākt draudzēties ar zirgu?

Princis baltā zirgā, kurš allaž visu pasaku stāstu laimīgajās beigās atjāj pakaļ Pelnrušķītei, ( vai kādai citai „princesei” ), gluži nebija iedvesmas avots. Drīzāk gan pati potenciālā „princese” no čehu pasaku filmas „3 rieksti Pelnrušķītei”. Proti, runa par ainu, kad viņa savā reti brīvajā brītiņā agrā rīta stundā lēkšo cauri piesnigušam mežam, kamēr pasaku ierastais „ļauno tēlu trio-komplekts”-pamāte + 2 meitas, šņāc saldā miegā...

Pelnrušķītei, kura, būdama pilnīga nabadzīte atšķirībā no manis, ar visu apgādāta pilsētas bērna, piederēja VESELS ZIRGS. Ar to zirgu tik reibinoši skaisti varēja pārvietoties... Ak, kungs, kā es viņu apskaudu, šo bārenīti!!! Biju gatava atdot viņai savu drēbju skapi, ledusskapi, savus vecākus un piedevām paturēt princi (kurš manam 12 gadus vecajam prātam šķita drusku tizls) par iespēju šajā ainā būt viņas vietā...Un tas bija tikai sākums.

To, ka man nav zirga, vēl kaut kā pārvārīju. Iedoma par lielu dzīvnieku manā dzīvokļa istabā komplektā ar neiztrūkstošiem zirgāboliem pat 12 gadu vecumā lika pārkarsušajai galvai krietni atdzist. Turklāt man jau bija suns. Bet, kad mēģināju iestāties jāšanas sporta pulciņā, un mani neuzņēma dēļ kaut kādiem mistiskiem redzes mīnusiem, kā arī dēļ tā, ka pārsniedzu veselas 8 dienas vecumam, līdz kuram notiek dalībnieku uzņemšana, tā bija trauma.

Tā nepiepildītajam sapnim pievienojās trauma

Trauma ar laiku pazuda, bet sapnis spītīgi nosēdās zemapziņā, laiku pa laiku pārvērsdamies uzmācīgā vēlmē. Un kā jau tas bieži notiek, ja kaut ko ļoti vēlies, tas mēdz arī piepildīties negaidītu iespēju veidā. Negaidītā iespēja atnāca kolēģa sievas izskatā, kura netālu no savas mājas bija uzgājusi zirgaudzētavu.

Zirgu vārdotājs Armands

Kā vēlāk izrādījās, dēļ netradicionālas apmācības sistēmas, tāda zirgaudzētava Latvijā ir vienīgā. Tās vārds ir „Armanda lauku jātnieku klubs” (www.zirgi.lv).Tobrīd to nezināju. Es biju laimīga jau par to vien, ka zirgaudzētavas saimnieki ar mieru mani sēdināt zirgā, neprasot cik man mīnusu acīs un gadi aiz muguras. Drusku pat sapīku 1. reizē saprotot, ka blakus būs instruktors, kurš visas nodarbības garumā ne tikai neatļaus palaist zirgu cēlos lēkšos kā tajā bērnības pasaku filmā, bet arī atradīsies ciešā tuvumā. Sapīkums krietni noplaka, kad no instruktores ievadstāsta par zirgu dabu uzzināju būtiskas lietas un proti:

Kas ir zirgs?

Zirgs ir ļoti spēcīgs dzīvnieks. Par to man bija iespēja pārliecināties visai drīz, kādā nodarbībā, kad zirgs ar pakaviem kā sērkociņus pārlauza resnu koka baļķi. Nomierināšanai piebildīšu, ka tas bija neiejāts un neapmācīts zirgs, bet ja gribam iztēloties patieso zirga spēku, kuram sēžam mugurā – diezgan uzskatāms vizuālais materiāls.

Zirgs ir ne tikai spēcīgs, bet arī ļoti jūtīgs. Viņš spējīgs uztvert jebkuru sajūtu niansi no tā, kurš atrodas viņa mugurā. Zirgam ir tieksme pārņemt uz sevi šīs sajūtas un attiecīgi reaģēt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc bailes no zirga ir diezgan traucējošs elements zirga mugurā.

Zirgs izcili labi saprot, kurš ir SAIMNIEKS. Tie, protams, vispirmām kārtām ir instruktori. Un kamēr vien viņš jums būs blakus, variet gulēt zirga mugurā kaut svecītē, ja vien to spējiet, jo...

Zirgs ir arī ļoti kustīgs. No malas izskatās, ka pat auļos jātniekam tikai viens uzdevums- sēdēt lopa mugurā kā atpūtas krēslā. Pilnīgi vizuālie mīti! Patiesība ir drusku skarbāka – pat ejot soļos ir jātrenē zināma līdzsvara sajūta, jo zem tava dibena pat ar visiem sedliem ir aktīvi kustīgs pamats. Tad iedomājieties, cik kustīgs paliek šis pamats, kad zirdziņš sāk rikšot. Un tam ir viens neatsverams pluss..

Zirgs attīsta līdzsvara sajūtu un trennē (variet lasīt - ārstē) mugurkaulu. No zirga nokāpsiet ar sajūtu it kā būtu pavadījis stundu sporta zālē. Turklāt labā gara stāvoklī. Tauku slāni uz personīgās jostas vietas uzaudzēt zirga mugurā noteikti nedraud, ticiet man!

Zirgs pārbauda jātnieka raksturu. Atgriezīsimies pie punkta par saimnieku. Tātad – zirgs ļoti labi saprot kurš ir galvenais, ir ļoti mīļš un pakļāvīgs, kamēr instruktors ir blakām, bet atliek tikai viņam atkāpties 10 soļus...un esiet gatavs cīņai kā tajā populārajā dziesmā „Kurš gan šajā mežā galvenais!”.

Zirgs jau pirmajos apļos ielāgojis, ka viņa mugurā sēž iesācējs. Ja gadījumā līdz šim neviens nav pārbaudījis jūsu vadīšanas iemaņas, esiet droši un gatavi - zirgs noteikti to izdarīs! Galvenais neapjukt un saņemt rokās visas pašapziņas paliekas un pierādīt, ka tagad saimnieks esiet jūs. Nesatraucieties- paņēmieni, kā to izdarīt, jums jau būs izstāstīti, tāpēc sirsnīgs ieteikums – ne tikai sēdēt (lasi, gulēt) zirgam mugurā, bet arī klausīties ar visām ausīm, ko stāsta instruktors. Un instruktori te patiešām ir ar bagātu pieredzi. Tiklīdz jutīsieties pārliecināts, zirdziņš jūs akceptēs un pārstās taisīt pigorus.

Zirgs nav ļauns. Viņš bez lielas vajadzības nekož un nesper cilvēkiem. Un pat tad, kad to dara, iepriekš sūta nepārprotamas brīdinājuma zīmes. Turklāt zirgs nekādā gadījumā nekāpj virsū, ja gadījies pakrist!

Nekādā gadījumā nestāviet zirgam cieši aiz muguras. Lūk tas ir 1 no gadījumiem, kad zirgs var iespert. Ne aiz ļaunuma vai kaprīzes, bet dēļ aizsardzības instinkta. Starp citu, šis pats instinkts darbojās, kad neiejāts zirgs nomet jātnieku.