Saksavamana- senais inku cietoksnis
Kad spāniešu iekarotājs Fransisko Pizarro 1532. Gadā ieradās Dienvidamerikā Inku valstī, viņš cerēja atrast tur zeltu un sudrabu. Taču viņš tur atrada ne tikai šos dārgmetālus lielos daudzumos, bet arī atklāja pasaulē lielāko, ar bijību aplūkojamo būvi – Saksavamanas akmens cietoksni.
Inki
Inku valsts sāka paplašināties 15. gadsimta trīsdesmitajos gados un drīz vien ietvēra teritoriju, kas stiepās 3200 kilometru garumā gar Dienvidamerikas Klusā okeāna piekrasti, sākot no mūsdienu Ekvadoras, caur Peru un Bolīviju līdz Čīlei. Tehnikas ziņā tā bija viena no attīstītākajām civilizācijām pasaulē. Inki izbūvēja blīvu ceļu tīklu;, savā kalnainajā zemē izveidoja iekārtus tiltus pār aizām un upju ielejām, kā arī ierīkoja terases un apūdeņošanas sistēmas stāvajās kalnu nogāzēs, lai varētu nodarboties ar lauksaimniecību.
Taču visvairāk pārsteidz inku brīnišķīgās pilsētas un pilis, kuras sargāja tādi vareni cietokšņi kā Saksavamana.
Varenie akmeņi
Vārds Saksavamana inku valodā nozīmē- apmierinātais vanags. Šo cietoksni uzcēla 15. gadsimta vidū inku galvaspilsētas Kusko aizstāvēšanai. Cietoksnis bija vairāk nekā 530 metrus garš un to veidoja trīs masīvi terasveida mūri, kuri dažviet bija augstāki par 20 metriem. Mūri bija izkārtoti zigzagveidā, lai vieglāk varētu atvairīt uzbrucējus. Mūru iekšpusē pacēlās trīs milzīgi torņi. Lielākais tornis, kuram bija 5 stāvi, balstījās uz 21 metru gara četrstūraina pamata. Cietoksnī varēja novietoties 5000 karavīri, bet kritiskā brīdī visi Kusko iedzīvotāji varēja patverties cietokšņa mūros.
Inki bija ļoti meistarīgi mūrnieki un viņu mūrētās akmens celtnes ļoti izturīgas. Pirms Saksavamanas celšanas viņi vispirms izveidoja mazu cietokšņa modeli no māla un tikai pēc tam sāka sagatavošanās darbus- skaldīja akmeņus, apdarināja to virsmu un ar bronzas un akmens kaltiem un veseriem rūpīgi izveidoja katra akmens formu, beigās nopulējot tos ar smiltīm. Viņi strādāja tik prasmīgi, ka katrs akmens precīzi iederējās paredzētajā vietā, un starp tiem nevarēja izvilkt pat zāles stiebru. Pie kam daži no Saksavamanā apstrādātajiem akmeņiem ir ļoti milzīgi.
Impērijas gals
Kaut gan Inku valsts bija liela un spēcīga, tā tomēr nespēja pretoties spāniešiem. 1532. gada maijā Fransisko Pizarro un viņa nelielā armija, kurā bija 240 vīri un 62 zirgi, ar viltu iebruka Inku valstī. Viņi arī izmantoja pilsoņu karu, lai notvertu un nogalinātu inku valdnieku Atavalpu un 1533. gada novembrī Pizarro ieņēma Kusko, taču inki paspēja patverties Saksavamanas cietoksnī. Pēc trijiem gadiem, asiņainas kaujas rezultātā, spānieši beidzot izlauzās arī līdz Saksavamanai un ieņēma to. Turpmāko 20 gadu laikā viņi pamazām jauca nost vareno cietoksni, un līdz 1560. gadam maz kas bija no tā palicis pāri.
