Noskalojamās tualetes bija jau senajiem maijiem. Kas ir mums?
Arheologi atklājuši, ka maiju indiāņi spējuši būvēt ūdenscaurules, kurās ūdens plūdis zem spiediena. Zinātnieku raksts parādījās žurnālā „Journal of Archaeological Science”, bet tā īss izklāsts – „Live Science”.
Izrakumu gaitā Palenke pilsētā pētniekiem izdevās atrast neparastu akveduktu. Atšķirībā no vairuma kanāliem, kuri ir izvietoti horizontāli, šis akvedukts bija uzbūvēts leņķī. Bez tam, galā šī konstrukcija sašaurinājās.
Zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka attiecīga konstrukcija veidoja spiedienu, kurš būtu pietiekams sešmetrīgai strūklakai. Pēc arheologu vārdiem, šādu spiedienu varēja izmantot, lai pilīs izbūvētu noskalojamas tualetes.
Līdz šim tika uzskatīts, ka ūdensvadu uz Dienvidameriku XV gadsimtā atveda spāņi. Taču atrastais akvedukts ticis izbūvēts aptuveni mūsu ēras 750. gadā.
Domājams, ka senie maiji izmantojuši tualetes tikai tām paredzētajam nolūkam atšķirībā no mūsdienu cilvēkiem, kuri pamanās izdomāt daudz dīvainu lietu un pasākumu saistībā ar tualetēm, aizejot pat līdz Ginesa rekordu uzstādīšanai.
Lai iekļūtu Ginesa Rekordu grāmatā, pulciņš domubiedru mēģināja noskaidrot,, kāds ir lielākais cilvēku skaits, kas var saspiesties pārvadājamā tualetē. Rezultātā vienā,mazajā tualetē saspiedās 18 cilvēku.
Vislielākais kolektīvais tualetes apmeklējums pieder Longbentonas Sociālās apdrošināšanas nodaļas sievietēm, kuras šādu rekordu sasniedza ikgadējā Ziemassvētku ballē. "Ņūkāslasapontainas" klubā misis Berila Krabrtija piecēlās kājās, lai dotos uz tualeti, un viņai piebiedrojās vēl 146 sievietes. Kustoties kā vienota masa, grupa tualetē sāka doties pulksten 21.52 un procedūru pabeidza pēc divām stundām un 37 minūtēm, jo dāmas sagaidīja visas grupas biedres, lai kopīgi atkal dotos pie galda.
Santehniķu čempionāti jau kļuvuši tradicionāli daudzās Eiropas Savienības valstīs, bet pirmās šāda veida sacensības Latvijā rīkoja pasaulē plaši pazīstamās Čehijas santehnikas ražotaja“Jika”- kompānija Laufen CZ s r.o. 2007. gadā. Santehniķu čempionāti lepojās ar trim Latvijā vēl nebijušiem rekordiem.
1. Atim Šīmanim bija nepieciešamas 14,5 minūtes tualetes poda uzstādīšanai.
2. Rekords tika sasniegts poda celšanā – divu minūšu laikā šis santehnikas piederums virs dalībnieka galvas tika pacelts 120 reizes,
3. Savukārt Igors Turčils ir Latvijas rekordists izlietnes grūšanā – seši metri un 70 centimetri.
Berkšīras grāfistē (Lielbritānija) notika ievērojams pasākums – tika atklāta valstī pirmā publiskā tualete suņiem. Tā ir konstruēta atbilstoši visiem zinātnes un tehnikas noteikumiem un ir pievienota kanalizācijas un ūdens sistēmai. Projekta autori – Berkšīras vietējā padome – tādā veidā uz visiem laikiem atrisināja ietvju un zālāju piemēslošanas problēmu. Pie viena ir veikts mēģinājums izaudzināt jaunu, tīrību mīlošu suņu paaudzi un, kas ir vēl svarīgāk, - ekoloģiski apzinīgus suņu saimniekus. Galvenais uzdevums bija – kā jaunajā tualetē iemānīt apmeklētājus. Šo jautājumu veiksmīgi atrisināja Kardifas universitātes kolektīvs. Zinātnieki izstrādāja smaržu kokteili, ar ko apslacīja vairākus īpašus stabiņus tualetes iekšpusē. Tualetes izgudrotājs Bils Tomas smaržu kokteiļa recepti tur noslēpumā, tomēr labprāt paskaidro tā iedarbību: „Suņi ir ziņkārīgi dzīvnieki, tāpēc tualetes apmeklējums sākas ar izpēti, un jau vēlāk tiek darīts galvenais”. Un, lūk, tualete ir atklāta. Vai tā attaisnoja zinātnieku, psihologu un sabiedrības cerības? Suņi bija sajūsmināti. Tie sarīkoja tualetē jautru grautiņu. Garāmgājēji, saimnieki un projekta autori ar nepacietību saspringti gaidīja pirmos rezultātus. Diemžēl, kad riešana noklusa un apmeklētājus aiz pavadām izvilka ārā no sabiedriskās tualetes, izrādījās, ka jaunajā tualetē nav ko tīrīt. Acīmredzot suņi nesaprata, ar kādu nolūku viņi šajā telpā ir iemānīti.
