Četras Latvijā un Austrumeiropā izplatītas sazvērestību teorijas
Labi izveidotas sazvērestību teorijas no cilvēku prātiem nevar izdzēst pat visdzelžainākie argumenti, tādēļ tās ir svarīgs modernā hibrīdkara ierocis. Šaubu gadījumos ir vērts rūpīgi izvērtēt visu pieejamo informāciju un neticēt maldiem, aicina komunikācijas eksperti.
„No sazvērestību teorijām nevar izvairīties, jo mēs ikdienā lielākoties izmantojam tā dēvētas pašu nepārbaudītās zināšanas un paļaujamies uz vienkāršiem skaidrojumiem. Bieži pārpratumi rodas arī par svarīgiem juridiskiem aspektiem, jo tautā kā pareiza ir pieņemta viena versija, bet likums paredz ko pavisam citu,” skaidro sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Taču, atšķirībā no pasakām vai pilsētas leģendām, sazvērestību teorijas var veiksmīgi izmantot vairākiem mērķiem: pārvirzīt uzmanību uz citām problēmām, panākt sabiedrības polarizāciju un „saindēt” cilvēkus. Tās darbojas kā vīruss: „iesēžas” prātā, kaut ko labi izskaidro un nav izdzēšamas ne ar kādiem pierādījumiem.
Lūk, četras Latvijā un Austrumeiropā izplatītas sazvērestību teorijas, par kuru rašanās iemesliem ir vērts padomāt ikvienam.
Kopā ar simtiem tūkstošu bēgļu Eiropā ieplūst neskaitāmi „Daīš” kaujinieki
Milzīgo patvēruma meklētāju straumju ietekmē radusies ne viena vien sazvērestību teorija. Lai radītu jukas Eiropas Savienībā, to organizēšanā milzīgas summas ieguldot ASV un Krievija, kura tādēļ atbalstot Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu. Bagātie arābi vēlas uzspiest islāmu, bet „Daīš” - iesūta teroristus.
Pērn daudzi jauni sīrieši bēga, jo Asads uzsāka rezervistu iesaukšanu armijā, vienlaikus valdība atviegloja izceļošanu. Teju četri miljoni bēgļu ir apmetušies tuvajās valstīs, taču Turcijā dzīve ir visai nožēlojama. Tādēļ cilvēki centās nokļūt tobrīd draudzīgi noskaņotajā Eiropā. To, vai un cik plaši bēgļus izmanto „Daīš”, jādomā, uzzināsim vien pēc kāda laika.
„Pašlaik nozīmīgākos informatīvos draudus Latvijai kā NATO dalībvalstij rada Krievija, pieaug arī „Daīš” propagandas loma. Propagandas mērķis mūsdienās ne vienmēr ir pārliecināt par savas idejas pārākumu, bet gan maldināt, radīt apjukumu un neziņu. Ja cilvēki spēj kritiski izvērtēt notikumus, apdraudējums ievērojami samazinās,” uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Rietumeiropā sociālie dienesti nolaupa Latvijas bērnus, lai nodotu adopcijā
Skaļākā Lielbritānijas sociālo dienestu „piekasīšanās” ir Lailas Brices meitiņas adopcija. Kāda četru bērnu ģimene „izdomātu sīkumu” dēļ pat atbēga uz Latviju, kur bāriņtiesa nekādas problēmas nesaskatīja. Pērn ar bērnu izņemšanu ārvalstīs bija saistītas 92 lietas.
Latvijā joprojām liela daļa vecāku mēdz bērnus iepļaukāt, uzšaut pa dibenu, raut aiz matiem, jo tā ir audzināti paši. Taču „vecajā Eiropā” šādas metodes tiek uzskatītas par vardarbību pret bērnu, bet atvases atstāšana bez pieskatīšanas – par nolaidību.
NATO ielenc Krieviju, organizācijai ir bāzes visā pasaulē
Apgalvojumos, ka NATO ir lielākā „neliete” pasaulē, slēpjas daudz faktoloģisku kļūdu. No 14 Krievijas robežvalstīm tikai piecas ir NATO. To kopējā robeža ar kaimiņvalsti ir 1215 km, kas ir neliela daļa no 20 000 km garās Krievijas sauszemes robežas.
Kopumā Eiropā NATO ievēro saistības, kas izriet no 1997.gadā parakstītā NATO un Krievijas Pamatakta. Taču pēc Aukstā kara NATO nav solījusi nepaplašināties Austrumeiropā, kā to apgalvo Krievija. Tās prezidents Vladimirs Putins intervijā avīzei „De Bild” teica, ka daži vācu politiķi tolaik esot vēlējušies redzēt citādu Eiropu.
Polijas prezidentu Lehu Kačiņski nogalināja Krievija
Pirms sešiem gadiem aviokatastrofā pie Smoļenskas gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, viņa sieva un vēl 94 cilvēki. Polijas un Krievijas veiktās izmeklēšanas secināja, ka to izraisīja pilota kļūda, sliktie laika apstākļi un problēmas gaisa satiksmes kontrolē.
Kačiņska dvīņu brālis Jaroslavs, turpinot popularizēt ultrakonservatīvas idejas, politiskajās aktivitātēs nekautrējas izmantot sabiedrībā iecienītās teorijas par Krievijas vainu avārijas izraisīšanā un izmeklēšanas kavēšanā. Analītiķi lēš, ka tas bija viens no faktoriem, kas partijai „Likums un taisnīgums” (PiS) ļāva uzvarēt pērn notikušajās parlamenta vēlēšanās.
„Baltic PR Awards 2016” kritiskai domāšanai veltītajā konferencē 26.februārī sazvērestību teoriju pētnieks Metjū Dentits stāstīs par iemesliem, kuru dēļ cilvēki tic šādām lietām.
Līdz 7. februārim komunikācijas profesionāļi no visas Baltijas var pieteikt darbus vērtēšanai 13 dažādās „Baltic PR Awards 2016” kategorijās. Tad darbu uzsāks starptautiska žūrija, nominējot četrus labākos katrā kategorijā, kas cīnīsies par balvām.
