Jena Stīvensona pārbaudītie Reinkarnācijas gadījumi

Imads Elavars

Kāds puisēns vārdā Imads Elavars dzīvoja nelielā ciematā, kas atradās Libānā. No 2 gadu vecuma viņš sāka stāstīt par savu iepriekšējo dzīvi un lūdza, lai viņu aizvedot uz ciemu, kur tas kādreiz dzīvojis, tomēr tēvs dēlu nekur neveda, jo puisēna stāstīto uzskatīja par bērna fantāzijām. Loģiski, ka Imads vairs neprasīja tēvam nekur viņu vest, tomēr stāstīt par savu iepriekšējo dzīvi nepārtrauca. Viņš runāja par kādu skaistu sievieti Džamilu, kuru mīlējis, par dzīvi Hirbi ciemā, par to, kā devies medīt kopā ar savu suni, bisi un karabīni. Aprakstīja savu mazo, dzelteno automašīnu. Un vēl puisēns minēja, ka esot bijis aculiecinieks tam, kā viņa brālēnu sabrauc un sakropļo kravas auto, kā rezultātā mīļotais brālēns miris.

1964. gadā pētnieks Jens Stīvensons apciemoja Imadu, kuram tad bija 5 gadi. Stīvensons personiski pārbaudīja katru no zēna apgalvojumiem par savu iepriekšējo dzīvi un izrādījās, ka ļoti daudzus no apgalvojumiem izdevās pierādīt. Zēns tika aizvests uz Hirbi ciemu, kur viņš veica vēl 16 paziņojumus. Lai gan vienā gadījumā Imads kļūdījās un kādā cita izteicās neprecīzi, tomēr 14 apgalvojumi bija pareizi un patiesi. Pie kam 12 paziņojumi nominētajiem 14 bija ļoti personiska rakstura, ko nevarētu zināt kurš katrs.

Lai gan puisēns nenosauca savu iepriekšējās dzīves vārdu, Stīvensons konstatēja, ka Imads ir Ibrahima Buhamzi reinkarnācija, kas dzīvojis Hirbi ciemā kopa ar sievu Džamilu, un kuram tiešām bijis brālēns, kas 1943.gadā gājis bojā zem kravas auto riteņiem.

Vēlāk zēns atcerējās vēl dažas detaļas, piemēram, kā kas izskatījies, kur bijusi viņa gulta, kāds bijis viņa suns, kā arī pazina fotogrāfijās savus brāļus un māsas un nosauca viņu vārdus.

Bankija Lala Šarmas dēls

1943.gada 9.maijā Moradabadā mira indiešu uzņēmējs Parmanands Mohans. Pēc apmēram 10 mēnešiem Indijā pasniedzēja Bankija Lala Šarmas sieva dzemdēja dēlu. Sākot no 3 gadu vecuma zēns apgalvoja, ka ir Parmanands un stāstīja, ka miris ar slapju vēderu. 5 gadu vecumā viņš kopā ar profesoru Stīvensonu aizbrauca un Parmanada Mohana dzimteni un mājām.

Zēns profesoru un savu ģimeni droši veda pa pilsētu it kā visu tur pārzinātu. Viņš aizveda visus uz savu iepriekšējās dzīves uzņēmumu un zinoši pastāstīja un demonstrēja gāzes aparāta darbību, pie kura bija strādājis.

Pie atraitnes un bērniem, ko uzņēmējs atstāja nomirstot, zēns bija vēl pārliecinošāks. Nejutās neērti, runāja ar tiem par dziļi personiskiem jautājumiem un rādīja, kas mājās ir mainījies, atstājot apkārtējos ar asarām acīs.

Izrādījās, ka Parmanands bija miris no vēdera darbības traucējumiem, un tieši pirms nāves bija ieguldīts vannā.

Pie atraitnes un bērniem, ko uzņēmējs atstāja, nomirstot, zēns uzvedās vēl pārliecinošāk. Viņš nejutās neērti, runāja ar tiem par dziļi personiskiem jautājumiem un rādīja, kas mājās ir mainījies, atstājot apkārtējos ar asarām acīs.

Izrādījās, ka Parmanands bija miris no vēdera darbības traucējumiem un tieši pirms nāves ieguldīts vannā.

Virdžīnija Taija

Virdžīnija Taija no Medisonas laikā no 1952.gada novembra līdz 1953. gada oktobrim ļāvās hipnotizēties. Šo seansu laikā viņai bija daudz regresīvu pārdzīvojumu. Tajos viņa ieskatījās savā agrākajā dzīvē, kurā bija Bridija Mērfija, kas dzīvojusi 19.gs. sākumā Īrijā. Viņas apgalvotie fakti bija pilnīgi patiesi, un, runājot, hipnozes laikā, viņa izmantoja īru akcentu un lietoja novecojušus vārdus.

Taijas jaunkundze nekad nebija bijusi Īrijā un nebija pazīstama ar Īru kultūru, tomēr hipnozes varā viņa dejoja Īru dejas, kā to savulaik darījusi Bridija Mērfija, Dankana un Ketlīnas meita, kas bijusi laba dejotāja. 1818.gadā Bridija apprecējusies ar katoli Braienu Makārtiju un abi karietē aizbraukuši uz Belfāstu. Vēl Taija hipnozes iespaidā zināja, kā pareizi skūpstāms Blārnijas svētais akmens, un tas bija tieši tā, kā to darīja senāk, 19. gs. Viņa zināja arī, ka pašas bērēs spēlētas „uillean pipes”, kas ir sava veida dūdas.

Visus Taijas apgalvojumus nevarēja parbaudīt un pierādīt, jo no tā laika nebija palikušas tik sīkas liecības, tomēr daļa apgalvojumu bija patiesi, un rūpīgāk meklējot, apstiprinājās vēl daļa liecību.