Cilvēki uz Marsa? Kāpēc mūsu tur vēl nav?
Sarkanīgajos toņos iekrāsotais Marss vienmēr ir vilinājis zinātniekus un fantastus. Par došanos uz Sarkano planētu cilvēce sapņo jau vismaz 70 gadus, taču tikai XXI gs. tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka šāds ceļojums sāk šķist aizvien reālāks.
Vienu versiju, kā tieši cilvēki varētu sākt apgūt Sarkano planētu, piedāvā televīzijas kanāls “National Geographic”, kas 13.novembrī sāks demonstrēt raidījumu ciklu “Marss”. Pirms iespaidīgā seriāla kanāls “National Geographic” ir izveidojis atskatu Marsa iekarošanas plānu vēsturē.
Verners fon Brauns un “Disney” studija (1947-1957)
Pirmo kaut cik reālo Marsa iekarošanas plānu izveidoja vācu raķešzinātnieks Verners fon Brauns. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja Hitlera režīma labā, taču pēc tam kā “kara laupījums” nokļuva ASV, kur izstrādāja kosmiskās nesējraķetes “Saturn”. “Saturn V” tika izmantota arī vēsturiskajā misijā “Apollo 11”, kad cilvēki pirmo reizi spēra kāju uz Mēness.
Brīvajā laikā fon Brauns rakstīja “Marsa projektu”, romānu par cilvēku ekspedīciju uz Sarkano planētu. Tehniskajos pielikumos bija detalizēti aprakstīti ticami kosmiskie kuģi, lidojumu trajektorijas un iespējamie starta datumi. Fon Brauns aicināja uz Marsu doties 1985.gadā ar desmit 4000 tonnu kuģiem un 70 apkalpes locekļiem. Pirmie astronauti nosēstos sniegotajos apgabalos, izmantojot planierus, kas aprīkoti ar slēpēm. Tad viņi dotos 6500 kilometrus uz ekvatoru, lai sagatavotu nolaišanās laukumu pārējiem kuģiem.
PSRS: TMK (1956 – 1969)
TMK jeb smagais starpplanētu kuģis PSRS tika izstrādāts 60.gadu sākumā un bija paredzēts ilgstošām kosmiskajām ekspedīcijām uz tuvākajām Saules sistēmas planētām – Marsu un Venēru. Marsa ekspedīcijas sākums bija ieplānots 1971.gada 8.jūnijā, bet atgriešanās 1974.gada 10.jūlijā.
PSRS vienlaikus tika strādāts pie vairākām versijām. Konstruktora Gļeba Maksimova grupa plānoja nelielu kuģi, kurā būtu vieta trijiem kosmonautiem. Kuģis aplidotu Marsu, izpētītu to no attāluma un atgrieztos uz Zemes. Konstantīna Feoktistova grupa izstrādāja sarežģītu daudzpakāpju sistēmu, kad TMK tiktu būvēts Zemes orbītā un tad dotos uz Marsu. Liela uzmanība tika pievērsta skābekļa reģenerācijai, Zemes ekosistēmas modelēšanai, pārtikai, u.t.t.
NASA pirmais plāns: kodolraķetes (1959-1961)
Jau drīz vien pēc atklāšanas ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) sāka prātot par misiju uz Marsu. Pirmais pētījums iezīmēja vien nākotnes plānus un lielā mērā bija “norakstīts” no fon Brauna paradigmas. Tiesa, NASA plānoja daudz mazāku raķeti, kuru darbinātu augsti efektīvs kodoltermisks dzinējs - kodolreaktors, kas sakarsētu ūdeņradi un pārvērstu to plazmā. Pēc izmēģinājumiem 60.gados šī tehnoloģija kļuva populāra NASA misijas veidotāju vidū. Taču iespējamajai kodoldegvielas nosūtīšanai kosmosā bija politiskas sekas, proti, nosūtot šādu raķeti, kosmosā nokļūtu milzīgs urāna daudzums. Tādēļ raķete nekad nav atstājusi Zemes virsmu.
Astronauta Baza Oldrina lielais plāns (1985- šodien)
1985.gadā sāktā “Apollo 11” astronauta Baza Oldrina versija par Marsa iekarošanu paredzēja, ka ap Sauli riņķo divi “mātes kuģi”, kas regulāri šķērso Zemes un Marsa orbītas. Misijai sasniedzot maksimumu, starpplanētu autobuss regulāri nogādātu astronautus uz kolonijām uz Marsa un Fobosa. Oldrins ir publicējis vairākas grāmatas un atvēris pētniecības laboratoriju Floridas tehnoloģiju institūtā.
ASV prezidentu plāni (1989-1991; 2011 - šodien)
Vēsturiskās “Apollo 11” misijas divdesmitajā gadadienā ASV prezidents Džordžs Bušs nāca klajā ar kosmosa izpētes iniciatīvu, saskaņā ar kuru NASA prioritātei vajadzētu cilvēkam uz Marsa 2019.gadā. Taču šī ideja noslīka politiskajās intrigās, turklāt kad tā sasniedza ASV kongresu, izmaksas bija sasniegušas 450 miljardus ASV dolāru. Tā šķita pārāk liela summa. Savukārt 2011.gadā Baraks Obama paziņoja par jaunu “drošu un bezbailīgu” kosmosa programmu, ar ko aizvietot NASA sapņus par vēl vienu misiju uz Mēnesi. ASV būtu jāattīstās tālāk par kosmisko lidojumu šabloniem, kas izmantoti vēl “Apollo” programmas laikos pagājušajā gadsimtā. Jaunākie NASA plāni paredz, ka līdz 2030.gadam uz Marsu tiks nogādāti cilvēki, bet 2018.gadā varētu startēt bezpilota misija planētas ģeoloģiskās attīstības izpētei.
Cilvēki uz Marsa 1999.gadā! (1990-šodien)
Divi kosmiskās aviācijas inženieri radīja plānu “Mars Direct”. Proti, vispirms uz Marsu tiktu nosūtīta robotizēta misija, kas būvētu dzīvojamās mājās un transportu, izmantojot Marsa augsni un atmosfēru. Cilvēki sekotu robotiem un dzīvotu uz Marsa apmēram 500 dienas.
“Marsa biedrības” pārstāvis, inženieris Roberts Zubrins, kas šo misiju vadīja 25 gadus, apgalvo, ka Sarkanās planētas iekarošanai vienīgais šķērslis ir NASA, proti, aģentūra būtu varējusi nosūtīt cilvēkus uz Marsu, ja vien to būtu vēlējusies. Jāpiebilst gan, ka arī NASA plāno iegūt degvielu un skābekli no Marsa atmosfēras.
Privātie projekti – visi uz Marsu! (2010-šodien )
Marsa iekarošanu plāno arī vairākas privātas iniciatīvas. Piemēram, Denisa Tito “Marsa iedvesmas fonds” un “Planetārā biedrība”. Bezpeļņas biedrība “Mars One” pat izsludināja brīvprātīgo uzņemšanu vienvirziena misijā, tajā ar zināmiem panākumiem startēja arī latvietis Pauls Irbins, kas pārvarēja vairākas atlases kārtas.
Pavisam nopietni plāni ir tehnoloģiju uzņēmējam Īlonam Maskam, kas vēlas uz Marsa izveidot cilvēku koloniju, kura jau šajā gadsimtā spētu pati sevi uzturēt. Viņa starpplanētu transporta sistēma balstītos uz daudzkārt izmantojamajām raķetēm, dzinēju saimniecību uz Marsa un 1000 kosmosa kuģiem orbītā. Katrs no tiem pārvadātu apmēram 100 cilvēku, un tajā darbotos restorāns, bezsvara spēles un kinofilmas. Jau 2018.gadā uz Sarkano planētu ceļu varētu sākt “SpaceX” bezapkalpes kravas kuģis, kas sagatavotu ceļu cilvēku lidojumam. Masks plāno, ka šī misija Zemi atstātu 2024.gadā.
“National Geographic” misija “Daedalus” (2033 -...)
Izdomāta kosmosa kuģa “Daedalus” apkalpe 2033.gadā sāk pirmo misiju uz Marsu. Komandieris Bens Savjers (Bens Kotons) ir pieredzējis astronauts, kas pirms tam piedalījies gan NASA, gan privātās misijās. Misija uz Marsu ir viņa karjeras kulminācija. Ārste un bioķīmiķe, francūziete Amēlija Durāna (Klementīne Podaza) ir, iespējams, visiejūtīgākā no misijas dalībniekiem, bet eksobioloģi un ģeoloģi, pragmatisko krievieti Martu Kamenu (Anamarija Marinka) pievērsties Marsa izpētei iedvesmoja 2013.gadā Čeļabinskas tuvumā nokritušais meteorīts. Tagad viņa vēlas izpētīt meteorītu pēdas arī uz Sarkanās planētas. Lielbritānijas pārstāve, kodolfiziķe Leslija Ričardsone (Kosima Šova) ir slavena zinātniece, kas kopā ar vīru Polu publicējusi ne vienu vien grāmatu, bet franču diplomātes un augsta Nigērijas ierēdņa dēlam Robertam Fuko (Samijs Rotibi) ir izcilas zināšanas robotikā. Mūziķe JiHAE vienlaikus spēlē divas lomas - korejiešu izcelsmes amerikānietes, dvīņu māsas Hanu un Džūnu Seungas. Hana ir misijas pilote un programmatūras inženiere, bet Džūna - kapsulas koordinatore uz Zemes.
Sešu sēriju raidījumu cikls “Marss” televīzijas kanālā “National Geographic” skatāms svētdienās, no 13.novembra plkst. 18:00. Dokumentālās drāmas režisors ir Rons Hovards, bet producents – Braiens Greizers. Abu kopdarbi ir skatītājiem labi zināmās filmas “Brīnišķīgais prāts”, “Frosts pret Niksonu”, kosmosa drāma “Apollo 13”, “Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus”, uc. Iespaidīgajā raidījumu ciklā arī uzzināsim, ko par iespējamo Marsa kolonizāciju domā Īlons Masks, populārais astrofiziķis Nīls Degrass Taisons, NASA administrators un bijušais astronauts Čārlzs Baldens. Patiešām ir vērts skatīties!
