Atklāta jauna galaktika. Iespējams, ka tā ir viena no Visuma pirmajām galaktikām
Izmantojot Habla teleskopu, astronomi atkal ir pārspējuši attāluma rekordu, nosakot precīzu attālumu līdz ļoti tālai galaktikai. GN-z11 eksistēja jau 400 miljonus gadus pēc Lielā Sprādziena. Lai arī tā ir knapi pamanāma attēlā, ņemot vērā attālumu no Zemes līdz šai galaktikai, jāsaka, ka GN-z11 ir pārsteidzoši spoža. Iespējams, ka tā ir viena no Visuma pirmajām galaktikām.
Pirms tam astronomi attālumu līdz galaktikai GN-z11 noteica, analizējot tās krāsu Habla un Spitzer teleskopu attēlos. Tagad, pirmo reizi ir izdevies precīzi noteikt attālumu līdz tik tālai galaktikai, izmantojot spektroskopiju.
"Spektroskopijas dati atklāja, ka galaktika atrodas vēl tālāk nekā mēs sākotnēji uzskatījām, tieši uz Habla teleskopa redzamības robežas," teica Gabriēls Bremmers no Kosmiskā Teleskopa Zinātnes institūta.
Tas nozīmē, ka GN-z11 atrodas tādā attālumā, kas, kā agrāk tika uzskatīts, būs sasniedzams tikai ar jauno Džeimsa Veba teleskopu.
"Mēs esam būtiski pakāpušies atpakaļ laikā, pārsniedzot to, ko jebkad spējām iztēloties, ko varēs izdarīt ar Hablu. Mums izdevās palūkoties atpakaļ laikā, lai noteiktu attālumu līdz galaktikai brīdī, kad Visuma vecums bija tikai 3% no tagadējā," piebilda pētījuma vadītājs Paskāls Oešs no Jēlas universitātes.
Lai izmērītu tik iespaidīgu attālumu, astronomi nosaka novērojamā objekta sarkano nobīdi. Šo fenomenu rada Visuma izplešanās. Jebkurš tālāks objekts no mums attālinās un šī procesa rezultātā tā gaisma tiek izstiepta.
Pirms astronomi izmērīja attālumu līdz GN-z11, agrākā rekordiste, kurai bija noteikta sarkanā nobīde, bija EGSY8p7. Tās sarkanā nobīde bija 8,68. GN-z11 gadījumā sarkanā nobīde ir 11,1, kas atbilst 400 miljoniem gadu pēc Lielā Sprādziena.
"Agrākā rekordiste tika novērota rejonizācijas ēras vidusposmā, kad pirmatnējo galaktiku zvaigžņu gaisma uzkarsēja un izkliedēja aukstās ūdeņraža gāzes blīvo miglu," skaidroja pētījuma līdzautors Ričards Bouvens. "GN-z11 ir novērota aptuveni 150 miljonus gadu senākā pagātnē, tuvu rejonizācijas ēras sākumam."
Habla un Spitzer teleskopu iegūtie dati liecina, ka galaktika ir neliela, aptuveni 25 reizes mazāka nekā Piena Ceļš. Tās masa ir aptuveni 1% no Piena Ceļa kopējās zvaigžņu masas. Tomēr GN-z11 gada laikā izveido gandrīz 20 reizes vairāk jauno zvaigžņu nekā Piena Ceļš mūsdienās, pārveidojot zvaigznēs matēriju, kuras masa 24 reizes pārsniedz Saules masu. Tik strauja jaunu zvaigžņu veidošanās liek galaktikai spoži spīdēt un tādēļ tā bija pietiekami gaiša, lai pamanītu ar Habla teleskopu.
Atklājums jau ir radījis virkni jautājumu. Šādas spožas un lielas galaktikas eksistenci teorija neparedz.
"Tas ir pārsteidzoši, ka tik masīva galaktika ir jau pastāvējusi 200 līdz 300 miljonus gadus pēc pirmo zvaigžņu izveidošanās. Tai ir strauji jāaug, jāveido ārkārtīgi daudz zvaigznes, lai tik īsā laikā jau būtu izveidojusies galaktika, kuras masa miljardiem reižu pārsniedz Saules masu," teica Garts Ilingvorts no Kalifornijas universitātes. "Šis atklājums parāda, ka ar Džeimsa Veba teleskopu tiks atrastas daudzas šādas jaunas galaktikas."
"GN-z11 ir pārsteigums, jo mūsu agrāko darbu rezultāti liecināja, ka tik spožas galaktikas nevar pastāvēt tik agrīnos Visuma attīstības posmos," piebilda Ivo Lābe. "GN-z11 parādīja, ka mūsu zināšanas par agrīno Visumu joprojām ir ļoti ierobežotas. Pagaidām nav skaidrs, kā veidojusies GN-z11. Iespējams mēs redzam pirmās paaudzes zvaigznes, kas veidojas ap melnajiem caurumiem?"
GN-z11 atrašanās Visuma attīstības skalā
Rakstu sagatavoja: StarSpace - Astronomijas portāls un observatorija