Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:75, Did:0, useCase: 3


Nejaušie atklājumi

Ne jau viss, kas ir atklāts, ir daudzus gadus ilgi pūliņi, lai sasniegtu savu mērķi. Dažreiz gadās vienkārši kaut ko atklāt. Mēģinot atklāt kaut ko vienu, atklāj pavisam ko citu. Interesantākās lietas, kas atklātas nejauši.

Viagra

1992. gadā velsieši atklāja blakus efektu kādām stiprām angīnas zālēm. Mūsdienās viagra vairs neskaitās blakus efekts, bet gan noderīga lieta pāri pusmūžam vīriešiem.

LSD

Eksperimentējot ar ķīmiju, bieži var nejauši atklāt kādu lietu. Tā 1943. gadā Šveices ķīmiķis Alberts Hoffmans pirmo reizi izmēģināja LSD. Viņš gan vēlējās atklāt zāles dzimstības palielināšanai, tomēr drīz vien, pamēģinot stiprāku devu, devās „ceļojumā”.

Rentgens

19. gadsimtā vairāki zinātnieki spēlējās ar caururbjošiem stariem. Tomēr rentgenu atklāja 1895. gadā, kad vācietis Vilhelms Rentgens mēģināja radiācijai priekšā novietot dažādus priekšmetus, līdz beidzot pamanīja savas rokas kaulu projekciju uz sienas.

Mākslīgie saldinātāji

Kurš to domātu, bet mūsu dzīve ir saldāka pateicoties paviršiem laboratorijas darbiniekiem, kas gan sevi, gan citus pakļāva briesmām, nemazgājot rokas. Tā nu atklājās daži saldinātāji.

Mikroviļņu krāsns

Otrajā pasaules karā sabiedrotie izmantoja mikroviļņu starus savos radaros. Tā nu vienam mikroviļņi kabatā uzkarsēja konfekti. Vēlāk izveidoja mikroviļņu krāsni, kuru varētu lietot katrs.

Kartupeļu čipsi

1853. gadā pavārs Džordžs vēlējās ieriebt kādam savam klientam, kas sūdzējās, ka viņa kartupeļi ir pārāk biezās šķēlēs. Viņš speciāli kartupeļus sagriezis papīra biezumā un cepis līdz tie kļuvuši kraukšķīgi. Sanāca kaut kas patiešām garšīgs.

Līmlapiņas

1970. gadā ķīmiķis Spensers Silvers strādāja laboratorijā, lai izveidotu patiešām stipru līmi. Galu galā izveidojās ne pārāk lipīga līmlenta. Viņa pieraksti salipa kopā, bet viņš atklāja, ka līmlenta paliek vai nu pie viena vai nu pie otra papīra gabala. Tas likās nejēdzīgi. Tomēr dažus gadus vēlāk viņam bija nepieciešams kaut kas, kas neļautu aizšķirties lappusēm baznīcas dziesmu grāmatā. Spensers atcerējās par nekam nederīgo līmi un lapiņām. Nu tās izmanto it visur.