Kā radās šausmu filmas?

Pati esmu iecienījusi šausmu filmu žanru. Atceros, kā bērnībā ar draudzeni mēdzu pat negulēt vairākas naktis pēc kārtas, lai tikai noskatītos kādu interesantu un baisu filmu. Mēs devāmies uz vietējo video nomu un izīrējām četras filmas, kuras, kā apgalvoja nomas darbinieks, bija īpaši šausminošas un tiešām labas filmas, un visu nakti skatījāmies. Rezultātā bija naktis, kad bija bail pat līdz tualetei aiziet vienai pašai.
Vairs pat nevar saskaitīt cik daudz filmas bijām noskatījušās, jo to bija patiešām ļoti daudz. Taču laika gaitā, manuprāt, šausmu filmas ir mazliet attālinājušās no psihiskas biedēšanas un pievērsušās vairāk asiņainiem un šķebinošiem skatiem. Mūsdienās reti var noskatīties tiešām labu šausmu filmu. Taču tas neattur no intereses par tām.

Ņemot vērā filmu daudzumu, ko esmu noskatījusies, un ievērojot visus tipiskos elementus, esmu pat centusies uzrakstīt daudzsološu scenāriju šausmu filmai. Ja vien atrastos režisors, kas uzņemtos uzfilmēt to, tas tik būtu .. bet tas jau ir cits stāsts. :)

Tā kā droši vien neesmu vienīgā šī žanra filmu cienītāja, nolēmu mazliet padalīties ar interesantiem faktiem par šausmu filmām, jo tieši šīs filmas spēj pārbiedēt līdz bezmiegam vai arī izraisīt smieklu lēkmes par tā saucamajiem „baisajiem” filmu skatiem. Kura tad ir tā pirmā filma, kas lika pamatus mūsdienu šausmu filmu kino industrijai un Kā tad īsti rodas idejas šīm filmām.

Kādu laiku atpakaļ kinoteātros sāka rādīt vienu no šausmu filmu leģendām „Šausmas Gobu ielā” turpinājumu. Ar veco labo Krīgeru, kas iezogas mūsu sapņos un nonāvē vienu pēc otra mums guļot. Baisi ne? Gan jau ka arī ne viens vien atcerēsies baiso lelli Čārliju, kas, izskatīdamās kā nevainīga lupatu lellīte, apslaktēja vai visu ģimeni un tās draugus.

Interesanti.
Lai arī mūsdienās, manuprāt, šausmu filmas reti kura ir baudāma un tiešām uzskatāma kā šausmas un bailes ieviesoša filma un tomēr, viss sākās tā …

Šausmu filmu vēsturi var izsekot sākot no pirmajām gotikas laiku romānu dienām - stāsti par monstriem, vampīriem un velnu. Tad anglo-sakšu laikmetā dienas bija piepildītas ar bruņniecisko romanci, stāstiem par spokiem un dēmoniem. No tā brīža spoki un velni, atstājuši ļaunu ietekmi un ir personificēti šausmu filmām.
Ja arī jums patīk šī žanra filmas, tad noteikti esat kaut reizi aizdomājušies par to, kas tad bija pirmā šausmu filma un kad tā radusies. Lai atrastu atbildi, ir jādodas atpakaļ laikā uz pašiem pirmsākumiem.

Kas bija pirmā šausmu filma?
Aizturiet elpu un ļaujiet man atbildēt uz šo jautājumu. Vaininieks bija labi zināms franču režisors Georges Melies, kas uzņēma pirmo šausmu filmu. Filmas nosaukums bija "Le Manoir Du Diable” (no franču val."Velna nams"). Tā tika izlaista 1896.gadā Ziemassvētku vakarā, Parīzē. “Velna nams” bija divu minūšu gara filma, un tajā bija daudz tradicionālā pantomīma elementi. Šajā filmā bija attēlota arī pils, kurā spokojas, un velna muiža.

Filmas scenārijs īsumā:
Filma sākas ar sikspārņu lidojumus virs viduslaiku pils (zināms skats ne?). Viens no sikspārņiem riņķo lēnāk un lēnāk līdz pārvēršas par Mefistoteli (Georges Melies). Milzīgam katlam vāroties un burbuļojot, dēmons no tā velk āra it kā saražojot skeletus, spokus un raganas. Viņš arī uzbur skaistu jaunavu un vecu vīrs, kas nes padusē grāmatu. Pēc tam sātans it kā padara neredzamu gan katlu, gan sievieti, gan večuku ar visu grāmatu. Vēlāk parādās bruņinieks nesot līdzi krucefiksu. Nelietis, ieraugot krustu, krīt panikā un sātans, mokoties nežēlīgā agonijā, pazūd dūmu mākonī.

Šausmu filmu vēsture
Šausmu filmu elementus sāka aprakstīt laikā, kad radās klasiskā angļu literatūra. Daži no tiem ir gotikas romānos, kā “Drakula”, “Frankenšteins”, “Vilkacis”, “Operas spoks” un “Mr Jekils un Mr Haids”. Bez šīm bija arī filmas “Mūmija” daļas.

Viens no spilgtākajiem šausmu filmu tēviem ir producents un režisors Alfrēds Hičkoks. Hičkoks bija cieši saistīts ar žanru šausmas un ar jēdzienu neziņa. Hičkoks mācēja meistarīgi radīt savās filmās nemierpilnas nenoteiktības atmosfēru, saspīlētu gaitu, nojautas pēc kaut kā drausmīga. Sešu dekāžu laikā Hičkoks radīja vairāk nekā piecdesmit filmas. Viena no slavenākajām filmās ir 1963.gadā radītā filma “Putni”, kuras pamatā ir Dafnes di Morjē īsais stāsts ar tādu pašu nosaukumu. Filmā tika izmantoti inovatīvi speciālie efekti un skaņu ieraksta celiņš (tas sastāv pamatā no mākslīgi radītiem putnu kliedzieniem; filmā nav mūzikas).
Filmas galvenā varone ir Melānija Danielsa (Tipija Hedrena), eleganta jauna sieviete, kura ir pieradusi rīkoties, kā vēlas. Kad Mičs Brenners (Rods Teilors) viņu putnu veikalā izjoko, viņa nolemj viņam atdarīt ar to pašu un dodas uz viņa ģimenes māju Bodegas līcī, lai aizvestu viņa māsai putnus. Līdz ar viņas ierašanos putni līcī sāk uzvesties neparasti.
Filmēšana esot bijusi grūta, un to nācās uz nedēļu pārtraukt, lai dotu Tipijai Hedrenai iespēju atpūsties pēc sarežģītajiem skatiem ar putniem (lai radītu reālistiskas ainas, viņai virsū tika mesti dzīvi putni).

Otrā pasaules kara laikā izraisīto šausmu un postījumu rezultātā šausmu filmas sāka iedalīt trīs žanros: nežēlīgu un cietsirdīgu personību filmas, Armagedona sekas un dēmoniskas filmas.

Taču moderno un post-modernisma laikā filmās dominēja sadistiski šausmu elementi un pārdabiski spēki. Gore Verbinski 2002.gadā uzņemtā filma "Ring" (no angļu val. “Aplis”) var uzskatīt par vienu no visefektīvākajām un iespaidīgākajām šausmu filmas mūsdienās. Tāpat Stīvena Spīlberga 1971.gadā uzņemtā pirmā ievērojamākā filma "Paranoiac Duel" (no angļu val."Duelis") atspoguļo sadistisku šausmu burvību. Šeit var minēt arī Villiama Malones 2002.gadā uzņemto filmu "Fear Dotcom" un Džemsa Vana neskaitāmās filmas "Saw” (no angļu val.”Zāģis”) daļas, kas sekoja viena pēc otras (sākot no 2004.gada, 2005., 2006. un 2007.gads), atspoguļojot baisu nežēlību.

Pēdējā laikā filmu režisori ir ieviesuši jaunu tendenci šī žanra filmām -"chick flicks"-, kas sevī iekļauj šausmu elementus no tradicionālās piedzīvojumu kāres. Tā, piemēram, Lions Gate's izdotā trauksmainā un baismīgā filma "Descent" (no angļu val.”Nolaišanās”), kas tika izlaista 2006.gadā. Šī filma tiek uzskatīta par pirmo "chick flicks" un ietver sevī sieviešu brutālo rīcību.

Tādējādi, attēlojot drūmo un aizliegto, dzīvo un mirušo baiso pusi, šausmu filmas izraisa jauktas sajūtas - trauksme un bailes vijās ar līdzjūtību un varoņu žēlošanu. Ceru, ka arī jums laiku pa laikam rodas vēlme sajust nebijušas izjūtas un paskatīties kādu tiešām labu šausmu filmu.

Iesaku noskatīties: Jeremija Kastena filmu "Wizard Of Gore", Patrika Lusieras filmu "Dracula 2000" un Marka Atkinsa filmu "Halloween night".