Pusaudža es nezinu: kāpēc tik bīstams?
Visbiežāk “es nezinu” sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt “nē” var atstāt paliekošas sekas. Bērni nepiedzimst ar spēju pieņemt drosmīgus un apzinātus lēmumus – tā ir prasme, ko var un vajag trenēt, it īpaši pusaudža vecumā, kad noris lielas pārmaiņas, uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe. Lai veicinātu jauniešu motivācijas nodarbību MOT izplatību Latvijas skolās, Narvesen veikalos noris ziedojumu vākšanas kampaņa
Pusaudži, kuri piederības vārdā sāk lietot atkarību izraisošas vielas. Skolēni, kas, baidoties izrādīt rūpes par apkārtējiem vai kļūt par izstumto, pazemo citus. Jaunieši, kas tā vietā, lai ietu uz skolu, izvēlas laiku pavadīt “labāk”. “Tipiski 12 līdz 15 gadi ir laiks, kad pusaudzis emocionāli vēlas kļūt neatkarīgs no vecākiem, sākot pieņemt gan sarežģītus, gan šķietami vienkāršus lēmumus par savu dzīvi – saistībā ar skolu, piemēram, pildīt vai nepildīt mājasdarbus, iet vai neiet uz konkrētu stundu, lemt par brīvā laika pavadīšanas iespējām, draugu izvēli un citiem tobrīd svarīgiem jautājumiem,” stāsta izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa. Veicot izvēles, nereti vienaudžu viedoklis spēlē zīmīgu lomu, tāpēc būtiski, ka jaunietis prot izrādīt stingru nostāju un pieņemt atbildīgus lēmumus – arī tad, ja nākas nostāties pret vairākumu.
Divas bīstamas galējības lēmumu pieņemšanā ir nosliece pēc stimulējošām pieredzēm, kas var novest pie pārgalvīgas rīcības, un neizlēmība – bailes vai nevēlēšanās uzņemties atbildību. Pirms pusaudzis ir spējīgs apzināti pieņemt lēmumus, labi attīstītām jābūt sociālajām un emocionālajām pamatkompetencēm. “Jaunietim jāprot apzināties pašam sevi, saprast, kāpēc viņš jūtas tā un ne citādāk, kāpēc rīkojas tā, kā rīkojas – viņam jāapgūst veids, kā vadīt savu rīcību un regulēt savas emocijas,” ir pārliecināta S. Vilciņa.
Kā veicināt jauniešu spēju pieņemt pastāvīgus lēmumus?
Pieaugušajiem jādod pusaudzim iespēja uzņemties iniciatīvu un atbildību. “Plānojot ģimenes izbraucienu, vecāki kopīgā brauciena organizēšanu deleģē bērnam – lai pusaudzis izplāno un, cik iespējams, ceļojuma gaitu organizē pats. Protams, ja bērns lūdz palīdzību, pieaugušie iesaistās ar padomu. Svarīgi, ka pusaudzim ir iespēja savu plānu realizēt – tikai, mācoties no kļūdām un praktizējot atbildību, kas nāk līdz ar lēmumu pieņemšanu, mēs šo prasmi izkopjam,” stāstot par to, kā trenēt pusaudžos izlēmību, uzsver izglītības psiholoģe. “Izpratne par savām emocijām un lēmumu pieņemšanas procesu skolēnam sniedz brīvību izdarīt apzinātas izvēles, kas palīdz jaunietim aktīvi veidot savu dzīvi, mazāk pakļaujoties impulsīvai, automātiskai rīcībai.”
Vecāki un skolotāji veido platformu, kas palīdz jaunietim izprast drosmes un apzinātu lēmumu pieņemšanas mākslu, tāpēc ir īpaši svarīgi tam pievērsties jau skolas solā. “Viens no veidiem ir kopīga problēmas risinājuma meklēšana, ļaujot pusaudzim izvēlēties no vairākām alternatīvām. Pieņemt un normas robežās jaunieša izdarīto izvēli akceptēt ir absolūts priekšnoteikums – arī tad, ja tā nav saskaņā ar vecāku vai skolotāja personīgajām ambīcijām un vīziju,” skaidro S. Vilciņa.
Kad lēmums pieņemts, svarīgi pusaudzi uzslavēt par to. Tas stiprinās jaunieša pašapziņu un ticību saviem spēkiem. Nākamos lēmumus pieņemt jau kļūs vieglāk. Ar laiku viņš arvien vairāk sāks apzināties, ka pats ir atbildīgs par savu lēmumu sekām, līdz ar to vairojot jaunieša atbildības sajūtu un patstāvību.
“Drosme dzīvot ir jātrenē,” ir pārliecināta biedrības MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja un trenere Ilze Paidere-Staķe, kuras vadībā jaunajā mācību gadā, piedaloties īpašā motivācijas programmā, jau 1350 jauniešiem 14 Latvijas skolās būs iespēja kļūt stiprākiem, iegūt pašapziņu, mācīties nospraust mērķus un prioritātes, kā arī veikt pastāvīgas izvēles. Interaktīvu, praktisku nodarbību laikā, izlaižot caur sevi, skolēni iemācās ne tikai izprast sevi, bet arī rēķināties ar apkārtējiem. “Mēs mācamies, ka katra pieredzes mugursoma ir citāda, ka tas, kā mēs izskatāmies un uzvedamies, ne vienmēr liecina par to, kā jūtamies. Jaunieši sāk apzināties, ka viņu pašu rokās ir izvēle, kādā sabiedrībā viņi vēlas dzīvot un kā veidot savu dzīvi, jo, ļaujoties bara instinktam, nereti izvēlamies ceļu, kurš mūs ved nepareizajā virzienā,” par programmas mērķiem stāsta MOT vadītāja.
Drosmes trūkums traucē jauniešiem noticēt sev, izvirzīt mērķus un gūt panākumus dzīvē. Izpratne par apzinātu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu un prasme mērķtiecīgi veidot savu dzīvi ir laimīgas dzīves priekšnoteikums – lai gan pagājis vien gads, kopš pirmajās Latvijas skolās 7. – 9. klašu skolēniem ir iespēja piedalīties motivācijas programmā MOT. Izvēlies drosmi!, šajā mācību gadā skolu skaits gandrīz trīskāršojies. Tāpēc aicinām iesaistīties un ziedot Narvesen veikalu ziedojumu kastītēs, lai nākamajā mācību gadā jau 1350 skolēniem būtu pieejamas interaktīvas un iedvesmojošas motivācijas nodarbības.
Uzziniet vairāk par jauno motivācijas programmu skolu jauniešiem: https://mot.lv/
