4 soļi, kā atrisināt bērnu konfliktu rotaļu laukumā

Vēl pirms minūtes bērnu grupiņa pagalmā mierīgi rotaļājās. Bet tad kāds mazulis satvēra tava bērna rotaļlietu. Viņš negrasījās dalīties, pielēca kājās, atņēma un uzkāpa uz mājiņas, kuru tikko bija pabeigusi cita smilšu kastes rotaļu biedrene. Meitene sadusmojās un iebelza tavam bērnam ar lāpstiņu. Asaras, kliedzieni, troksnis… Vecāki, protams, metas palīgā, sāk raustīt, bārt savus un citu bērnus – diezgan parasta situācija riskē pārvērsties kaujā.

Kur rodas strīdi?

Mazi bērni ir egocentriski: viņi redz pasauli caur savu vajadzību un interešu prizmu. Pirmsskolas vecumā pakāpeniski, mēģinājumu un kļūdu ceļā, viņi sāk apgūt svarīgas sociālās prasmes, bez kurām pieaugušā vecumā būtu grūti. Tās ir prasme komunicēt un vienoties, aizstāvēt savu viedokli un ņemt vērā otra viedokli, spēja izprast citus un just līdzi.

Strīds rotaļu laukumā ir interešu sadursmes, robežu pārkāpuma rezultāts. Tā ir laba iespēja apgūt sociālās prasmes. Bērns skaidri redz: blakus ir vēl citi līdzīgi bērni - un arī viņi pretendē uz rotaļlietām, vietu šūpolēs un pieaugušo uzmanību. Mums kaut kā jāreaģē!

“Iedomājies, ka māci mazulim skaitīt. Kad viņš saka: “Viens, divi, trīs, četri, seši, desmit”, tu viņu nesodi, bet dod iespēju vēl patrenēties. Tāpat jāizturas pret konfliktu risināšanas prasmi. Ja bērns neprot vienoties, nekādā gadījumā neaizsargā viņu no konfliktiem. Iedrošini, izskaidro, ko darīt, atbalsti viņu - un galu galā viss izdosies," raksta pazīstamā amerikāņu rakstniece un pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas eksperte Heather Shumaker.

Kas vecākiem jādara? 4 soļi

• Mierīgi ieelpo, izelpo un atgādini sev, ka tas ir tikai pārpratums, kaut arī diezgan skaļš. To var un vajag nokārtot, uzņemoties starpnieka lomu.
• Mierīgi painteresējies, kas noticis (nevis kā stingrs izmeklētājs, bet gan kā līdzjūtīgs pieaugušais). Atkārto bērna skaidrojumus, piedodot jēgu juceklīgajām frāzēm: "Viņš aizstiepa manu mašīnīti" - “Zēns paņēma tavu mašīnu un aizmirsa palūgt atļauju. Droši vien gribēja paspēlēties?" Centies runāt mierīgi un klusi: tas mazinās vispārējo sakaitēto emocionālo atmosfēru. Turklāt visi strīda dalībnieki sapratīs, kas tieši notika.
• Izskaidro bērnam citu bērnu rīcības iemeslus un to, kā viņi jūtas: piemēram, zēns, kurš paņēma automašīnu, ir daudz jaunāks par tevi un vēl nesaprot, ka rotaļlieta pieder citam. Meitene droši vien bija ļoti sašutusi par izjaukto mājiņu, lai gan kauties, protams, nav pareizi. Atgādini savam bērnam, cik aizvainots viņš jutās, nonākot līdzīgā situācijā.
• Ierosini kopā padomāt, kā jūs varētu labot situāciju un atlīdzināt zaudējumus? Varbūt palīdzēt meitenei uzcelt jaunu māju, augstāku un skaistāku? Piedāvā piedalīties arī aizvainotajam mazulim. Kopīga rotaļa ir drošs ceļš uz izlīgumu.
Ko darīt, ja...

…tavs bērns vēlas atriebties? Stingri saki: "Kauties nedrīkst!" Novērs uzmanību, ejiet prom no rotaļu laukuma. Mājās, kad emocijas ir noplakušas, pārrunājiet situāciju vēlreiz.
…tev uzbrūk dusmīgie vecāki? Neiesaisties skandālā, labāk mierīgi pasaki ko neitrālu: “Es saprotu jūsu nostāju” un atkāpies.

Noteikums par trim "nē"

Ko noteikti nevajadzētu darīt:
- kūdīt dēlu vai meitu nepiekāpties un dot pretsparu;
- pamācīt un bārt citu cilvēku bērnus;
- nekavējoties bērnu ar varu vest projām, neiedziļinoties konflikta būtībā. Viņš iemācīsies: sarežģītā situācijā no tevis nevar gaidīt palīdzību, bet spēlēties ar citiem bērniem ir kaitīgi un bīstami.

Kur vēl pamācīties?

Pasakās, multfilmās, grāmatās un filmās ir parādīti strīdu, kautiņu un izlīguma piemēri. Pārrunājiet, izspēlējiet situācijas un izdomājies savus variantus: kā varēja attīstīties stāsts, ja varoņi būtu izturējušies savādāk? Tas bērnam dos priekšstatu par atšķirīgu taktiku – veiksmīgo un ne tik labo.