Kā panākt, lai tavs bērns būtu veiksminieks?

10 – 20% vidusskolēnu, kas pametuši mācības, ir visaugstākais spēju līmenis.
Bērni, kas cieš no nerealizēšanās sindroma, pārsvarā ir ļoti radoši, ar agri attīstījušos valodu vai matemātisko domāšanu. Pirmsskolā šie skolēni parasti ir spējīgi, ļoti runīgi, taču ir moments, kad pēkšņi parādās neadekvāts vērtējums.
Daži nerealizējušies bērni kļūst vientuļi un atsvešinājušies, vienaudžu nesaprasti, apsmieti.
Nerealizējušies bērni bieži kļūst manipulatori (vecāki izpilda viņu pienākumus, skolotāji pažēlo un pagarina darbu nodošanas termiņus).
Sabiedrībā vai skolā, bez prasmes izdzīvot konkurences apstākļos, nav iespējama produktīva darbība.
Bērni, kas prot zaudēt, nejūtoties kā zaudētāji ir atraduši veiksmes atslēgu.
Bērniem, protams, jāprot sadarboties, bet viņiem jāprot arī eleganti uzvarēt un drosmīgi zaudēt.

Riska faktori:

bērni dzimuši pārāk jauniem vecākiem;
pārāk gaidīts bērns;
agrīnās veselības problēmas (astma, iedzimti defekti utml.);
īpašas māsu un brāļu attiecības (pastiprināta konkurence);
specifiskas vecāku attiecības(pēc šķiršanās, vientuļie vecāki, atkārtotas laulības);
apdāvināts bērns;
organizētības trūkums;
pasīvi agresīvā audzināšana;
vecāku sāncensība;
pārāk viegli uzdevumi apdāvinātiem bērniem;
percfekcionisms.

Pozitīvie modeļi :

tēvi un mātes, kas ir apmierināti ar saviem panākumiem, kuru starpā valda līdztiesīgas attiecības, kas dzīvi uzskata par interesantu un veiksmīgu;
vislabākā ir elastība struktūras ietvaros;
savstarpēji saskaņota informācija un uzskati;
vīrieši un sievietes sabiedrībā novērtē un ciena viens otra atšķirības un pozitīvā veidā atrod ceļu uz otra cilvēka personību;
konsekvence norādījumos un noteikumos.

Ieteikumi:

samazināt pamācības un dot tikai pozitīvu informāciju par sevi;
tieša saskarsme un taisnīga vienošanās;
vecākiem – pārāk neuzspiest savu gribu, bet arī nedarīt bērna vietā;
tā vietā, lai vadītu – sekot savu bērnu ievirzei;
dot iespēju izmantot sava mācīšanās stila priekšrocības;
skaidri un pozitīvi norādījumi.