Muzikālā attīstība - izvēlies ģitāru
Aizvien vairāk un vairāk jaunieši sāk mācīties ģitārspēli, gan pie skolotājiem, gan pašmācības ceļā. Paskaties apkārt, jau lielākajai daļai draugu ir šie instrumenti iegādāti. Ir sācies ģitāru „bums”.
Vēsture
Laikam par ģitāras priekšteci varētu uzskatīt ēģiptiešu seno instrumentu, ko sauca nabla. Tā pēc izskata bija ļoti līdzīga ģitārai. Tā bijusi pazīstama arī Āzijā, vēlāk Spānijā. No 16. gs. ģitārspēle kļūst par populāru nodarbošanos un hobiju.
Arī, lai sasniegtu savu izskatu kāds tas ir tagad, ģitāra izgājusi lielu attīstības ceļu. No sākuma tā bija mazāka. 19. gs. ģitāra ieguva apmēram tādu formu, kāda tā ir mūsdienās. Kā arī sešas stīgas.
Arī mūsdienās ģitāra nepārtraukti turpina pilnveidoties. Ir ģitāras arī kreiļiem.
Revolūcija
1924. gadā Loids Loers konstruēja pirmo magnētisko skaņas noņēmēju, ko arī uzskata par elektriskās ģitāras dzimšanu. 1931. gadā tirdzniecībā nonāca pirmā elektriskā ģitāra no kompānijas „Elektro String Company”. Lai gan no sākuma to uzskatīja par skaņas izkropļošanu, tā pavēra daudz jaunas iespējas, jaunas skaņas, jaunu tembru, iespēju spēlēt mūziku sākot no popa līdz pat smagajam metālam.
Akustiskā ģitāra ir ar metāla stīgām.
Klasiskajai ģitārai vienīgajai ir neilona stīgas. Ar to parasti spēlē klasisko, folkmūziku, kā arī latīņamerikāņu ritmus.
Elektriskā ģitāra savu izskatu saglabājusi jau no pirmsākumiem.
Pasaules slavens virtuozs bija Džimijs Hendrikss, kurš savu instrumentu dažkārt pat spēlēja ar zobiem vai aiz muguras.
Aivars Hermanis ir viens no Latvijas labākajiem elektriskās ģitāras meistariem. Viņš ir piedalījies vairāk nekā 1000 mūzikas ierakstos.
Uz Spāniju Andris Kārkliņš devās nelabprāt, pēc vecāku gribas. Tur 7 gadu laikā iemācījās virtuozo flamenko spēli.
