Mēs mūzikā- mūzika mūsos. Mūzikas izglītība
Tuvojoties rudenim nelielas pārdomas par mūzikas izglītību.
Reiz, kādā sarunā, kas no mana sarunas biedra puses bija sākusies ar teikumu:
"Man ar mūziku nav ne mazākā sakara...", nonācu pie slēdziena, ka ar mūziku tomēr saistīti ir pilnīgi visi.
Atšķirība ir tikai tā, ka daļa no mums paši muzicē, bet pārējie, līdzīgi kā mans sarunas biedrs, mūzikā dzīvo neapzināti. Mūzika skan pa radio, televizorā, kino, teātrī, kafejnīcās, pat veikalā ar dziesmas palīdzību mūs mudina iegādāties dažādas preces.
Mūzika skan dzīves priecīgākajos brīžos, mūziku klausāmies arī tad, kad sirdī ienācis smagums un bezcerība. Apzināti vai neapzināti, mēs visi tiecamies pēc mūzikas - augstākās no mākslām.
Gleznotāji, arhitekti, skolotāji, pavāri, jumiķi, ārsti - visi iedvesmojas no mūzikas.
Jau vairākus gadus strādājot Yamaha mūzikas izglītības sistēmā,redzu kā mūzikas ietekmē atplaukst bērnu sejiņas, kā mammas un tēti aizmirst savas rūpes un uztraukumus un ļaujas mirkļa burvībai - dzied, dejo, atraisās. Skolotājas mudināti, pat tēti uzvalkos un šlipsēs, metas četrrāpus un atgriežas savā aizmirstajā, patiesākajā būtībā.
Lieki, protams, būtu minēt, kas mūzikas ietekmē notiek lielās ļaužu masās...Tā ir mūzikas maģija.
Mēs varam izvēlēties, vai dzīvot mūzikā neapzināti - pēc principa "man ar mūziku nav ne mazāka sakara...", vai apzināti - izprotot, izjūtot, pazīstot mūziku, muzicējot un tādā veidā mūziku radot.
Varbūt ir īstais laiks,klausoties augusta dabas mūzikā, padomāt - ko darīsim garajos rudens un ziemas mēnešos?
Es noteikti ierosinātu - muzicēsim gan lieli, gan mazi!
Kāda mūsu skolniece, kas pati jau ir divu bērnu māmiņa, raksta:
"Man tik ļoti gribas dot saviem bērniem vislabākās zināšanas. Vēlos, lai meita mācās mūzikas skolā, lai dēls spēlē basketbolu. Līdz kādu dienu iedomājos, vai es neesmu aizmirsusi pajautāt, ko viņi paši vēlas? Vai gadījumā negribu, lai bērni piepilda MANUS nepiepildītos sapņus? Laikam jau ne es viena esmu tāda. Bieži var sastapt vecākus, kas caur bērnu piepilda savas bērnībā nepiepildītās vēlmes.
Jau mazotnē redzēju, ka meitenes, kas pēc stundām devās uz mūzikas skolu, ir par sevi daudz pārliecinātākas. Arī manī sēdēja lielā vēlme iemācīties spēlēt klavieres, kas nepiepildījās.
Kad pieteicās bērni, šī vēlme rautin rāvās no manis laukā un meklēja piepildījumu caur bērniem. Aizvedu meitu uz noklausīšanos mūzikas skolā, bet viņa atteicās dziedāt. Tad es sapratu, ka esmu centusies piepildīt savu vēlēšanos caur bērnu.
Sapratu- katram savas vēlmes jāpiepilda pašam. Sāku ieklausīties sevī, ko vēlos es. Iemācīties spēlēt klavieres un ģitāru. Vai manā vecumā tas ir iespējams? Mūzikas skolas uzņem bērnus līdz noteiktam vecumam. Vai tiešām esmu palaidusi visu garām? Meklējot bērnam piemērotāko izglītības iestādi, atradu arī Yamahas mūzikas skolu, kurā var apgūt instrumentu spēli pat pensijas vecumā. Urrā! Mans sapnis sāk piepildīties. Šobrīd esmu sākusi savas mūzikas skolas izglītības programmu. Mana ģimene ir saņēmusi laimīgu mammu. Un mājās man ir iespējas savas jaunās iemaņas mācīt bērniem. Mana meita apmeklē sporta vingrošanas treniņus un apgalvo, ka tas viņai patīk. Toties dēls basketbola vietā izvēlējās mūziku. Tā, lūk. Laikam jau katram savs.
Tiem, kas savus sapņus joprojām nav piepildījuši, gribu teikt- nebaidieties, ejiet un mēģiniet. Un, ja tas jūs tiešām interesē, viss izdosies, neskatoties uz to, cik jums gadu.Yamaha mūzikas skola nešķiro cilvēkus pēc vecumiem; šeit visi ir gaidīti! Arī jūs!"
Izvēlieties sev piemērotāko mūzikas izglītības programmu - www.yamahaskola.lv !