Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:1, Did:0, useCase: 3


Kā palīdzēt saplānot laiku skolēnam

Redakcija
Redakcija

Vairums no mums to, iespējams, jau paspējuši piemirst, tomēr skolēna dzīve patiesībā ir pietiekami noslogota. Uzsākot skolas vai bērnudārza gaitas, bērniņam jāiemācās tikt galā ar pēkšņu struktūru – vajadzību un pienākumu ir daudz, un tam visam jāprot sadalīt laiks. Tas ir kas jauns un nebijis, un var gadīties, ka mazais cilvēciņš apjūk pēkšņajā struktūrā, jo viņa kārtība līdz šim bijusi pavisam citāda. Tas var būt psiholoģiski grūti, tikai bērns nepateiks to šādiem vārdiem, bet visdrīzāk izrādīs caur uzvedību – pēkšņu spītību, niķošanos vai apātiju un inertumu attiecībā pret jaunajiem pienākumiem. Vecākiem ir svarīgi palīdzēt bērnam to izprast un atjaunot sapratni par kārtību. Pirmkārt, uz jaunajiem pienākumiem jāpalūkojas shematiski.

Skolēna laika plānojumā bieži vien ir apmēram šāds diennakts aktivitāšu dalījums:

• fizioloģiskās vajadzības (laiks miegam, ēšanai, personiskajai higiēnai);

• skola (mācības, arī starpbrīži, ceļš uz skolu un mājup, uzdoto mājasdarbu pildīšana);

• darbi mājās (ēdiena gatavošana, tīrīšana, iepirkšanās, dzīvnieku aprūpe, darbs dārzā, mazāko bērnu pieskatīšana u. c. ikdienas mājas darbi, pienākumi);

• interešu izglītība (mākslinieciskā pašdarbība, sporta treniņi u. tml.);

• brīvais laiks (tikšanās ar draugiem, TV, kino, vaļasprieks);

• brīvprātīgais darbs un palīdzība (piem., darbs dzīvnieku patversmē, draudzē, Sarkanā Krusta organizācijā u. tml.).

Kā to visu veiksmīgi apvienot?

Saprotamā un bērniņam pieņemamā valodā jāpaskaidro, ka pienākumu skaists ir audzis, bet laika pietiks visam, ja tikai laicīgi darbosimies. Šāda audzināšana ir modelis, ko bērniņš pārņems turpmāk dzīvē un kas palīdzēs arī turpmāk darbus veikt regulāri un tādā veidā izvairīties no organisma pakļaušanas liekai trauksmei un spriedzei.

Pastāstiet savam bērnam, kāpēc ir svarīgi darīt konkrētas lietas, lai bērnā nerastos tāda veida iekšēji konflikti kā „jā, es to daru, jo man liek. Bet jēgu neredzu.”

Gan bērnam, gan vecākiem noderēs šie ieteikumi.

Ķeries pie darba! Neatliec darba uzsākšanu! Jo vairāk tu sevi piespiedīsi darbiņus neatlikt jau skolas laikā, jo vieglāk tas ar katru reizi veiksies, un vēlāk dzīvē – uzsākot vidusskolas, augstskolas studijas un darba gaitas, tev būs daudz vieglāk veikt daudz lielākus darba apjomus!

Izveido režīmu! Režīmam jābūt rutīniskam. Tas ietaupīs laiku un enerģiju! Katru dienu noteiktā laikā pildi mājasdarbus, tad atvēli, piemēram, vienu stundu citiem darbiem, stundu – atpūtai un noteiktā laikā, vēlams, ne vēlāk kā 22.00- 23.00, ej gulēt.

Nesaki JĀ! Vairākām lietām vienlaikus! Katru darbiņu veic atsevišķi – tā tiksi galā ātrāk un efektīvāk. Pabeidz kaut ko vienu un tad ķeries pie nākamā.

Nenodarbini sevi ar nevajadzīgām aktivitātēm, lai arī cik tuvu noslēgumam tās jau būtu. Kāpēc? Jo tās joprojām ir un paliek aktivitātes, kas aizņem tavu laiku!

Lielus uzdevumus sadali sīkāk! Un tad strādā tāpat, kā minēts trešajā punktā – katru darbiņu veic atsevišķi – tā tiksi galā ātrāk un efektīvāk.

Neieliec darbā vairāk pūļu kā nepieciešams! Iemācies atpazīt situācijas, saprast, kur darbiņa „slīpēšana” līdz perfektumam ir vajadzīga un kur bez tās var iztikt.

Tiec galā ar darbu vienreiz un par visām reizēm! Iedomājies – tu pabeigsi uzdevumu un tas būs izpildīts! Tev par to vairs nebūs jālauza galva. Tāpēc piesēdies, izpildi un neatliec to uz citu laiku!

Laika ziņā uzstādi sev robežas – tikos sākšu un tikos beigšu! Tas palīdzēs tev darboties ātrāk un efektīvāk. Zinot, ka līdz tikiem un tikiem darbiņš jāpabeidz, ir vieglāk strādāt.

Vari sevi motivēt ar apbalvojumiem – ja beigšu darbu uzstādītajā laikā, apbalvošu sevi ar multeni vai došanos ārā ar draugiem!

Plāno savas aktivitātes –kārtīgi saraksti visu, kas tev šodien, šonedēļ vai šomēnes būtu jāpaveic. Tiklīdz klāt nāk kāds jauns darbiņš, uzreiz piefiksē to! Tā tu arī redzēsi, kuri darbi ir svarīgāki un kuri – mazāk svarīgi.

Atcerēsimies, ka svarīgs ir līdzsvars – proti, ar šo punktu izmantošanu arī nevajadzētu pārspīlēt, ik pa laikam ļaujot bērnam „atiet” un atpūsties no kārtības. Tas veicinās radošās izpausmes, kas arī ir labas un vēlamas. Turklāt, kamēr bērns pie struktūras vēl nav pieradis un tā nav nostiprinājusies viņa uzvedībā, vecākiem tā būtu jāstimulē.

Lai veicas visi darbiņi gan bērniem, gan vecākiem!

RigaBrain.com - - RigaBrain