Mātes bērnus per biežāk nekā tēvi

Turpinot kampaņu „Necel roku!”, kuras mērķis ir izglītot vecākus bērnu audzināšanā bez vardarbīgām metodēm, portāls „Mammamuntetiem.lv” izveidojis raksturojumu vecākam, kurš kā bērna disciplinēšanas metodi izmanto pēršanu.

Raksturojuma izstrādē ņemti vērā šā gada augustā un septembrī portālā „Mammamuntetiem.lv” veiktās aptaujas dati.

Pārsvarā bērnu per māte – sieviete vecumā no 26 līdz 35 gadiem, dzīvo pilsētā, izglītības līmenis ir vidējā vai vidējā speciālā, ieņēmumu līmenis mēnesī ir 300–500 EUR, audzina 1–2 bērnus. Arī pati mamma bērnībā ir pērta.

Aptauja liecina, ka visbiežāk bērnus per (tai skaitā iedunkā, uzšauj pa dibenu u.c.) mammas – 38%, savukārt tēti – 21%. 10% respondentu izvēlējušies atbildi „Abi vecāki vienlīdz bieži”.

„Pie mums bērnu audzināšanā galvenokārt dominē sievietes, viņas ar bērnu ir biežāk kontaktā nekā tētis, turklāt mūsdienu sievietes ir emocionāli nogurušas – sabiedrība pieprasa, lai viņas būtu veiksmīgas karjerā, gādīgas mammas, mīlošas sievas utt. Skaidrs, ka visas šīs lomas nav iespējams izpildīt vienlīdz labi un visās nav iespējams būt veiksmīgām, līdz ar to kāda joma cieš,” versijas, kāpēc dati liecina par sliktu mammām, skaidro geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre Aija Baha-Velvele. „Tā kā darbā uz priekšniecību sieviete nedrīkst izgāzt savas dusmas, uz vīru bieži vien arī nevar, tad atliek bērni. Diemžēl. Bērns ir neaizsargāts, un mēs savā veidā kontaktā ar viņu izrādām pārākumu un varu. Vēl bieži vien sievietes ir dikti steidzīgas, bet bērnu niķošanās vai sava viedokļa izteikšana prasa laiku, kura viņām nav, tāpēc vieglāk un ātrāk ir panākt savu, izmantojot vardarbību un pakļaušanu jeb absolūto paklausību,” uzskata A. Baha-Velvele.

Pirmā aptauja, uzsākot kampaņu „Necel roku!”, atklāja, ka 59% vecāku atzīst – jā, es peru savu bērnu. Jāatgādina, ka šajos datos ir iekļauta arī uzšaušana pa dibenu, pa galvu, bērna iepļaukāšana u.c. fiziska aizskaršana, ko daždien pieaugušie kļūdaini izsvītro no pēršanas kategorijas. „Otrajā aptaujā guvām apliecinājumu tam, ka vecāki, kas šobrīd per savus bērnus, paši ir pērti – 72% respondentu norādījuši, ka arī viņi bērnībā ir audzināti ar vardarbīgām metodēm. Viens biežāk, cits retāk, tomēr tā ir bijusi ierasta bērna sodīšanas metode. Kā arī nereti notikusi draudēšana dabūt pērienu par nepaklausību,” norāda kampaņas „Necel roku!” iniciatore un portāla „Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

„Ar jebkura veida agresiju – fizisku vai emocionālu – mēs bērnam liekam sajusties nemīlētam un augt nedrošībā, ar vainas izjūtu, dusmām un aizvainojumu. Jāatzīmē arī, ka lielākā daļa cilvēku, kuri bērnībā audzināti ar pēršanu, šo audzināšanas metodi izmanto arī pret savām atvasēm. Kā zināms, mēs pārņemam un mēdzam kopēt vecāku modeli, mēs atkārtojam to pašu scenāriju,” teic geštaltterapeite.
Aptaujas dati vēsta arī, ka 50% vecāku negrib savus bērnus audzināt tā, kā bērnībā tika audzināti viņi, tomēr tas ir grūti īstenojams, jo pietrūkst zināšanu par bērnu audzināšanu, disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm.
Ielūgums medijiem uz semināru diskusiju „Necel roku!”

Kampaņas „Necel roku!” organizatori ģimeņu organizācija nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem” un portāls „Mammamuntetiem.lv” aicina medijus biežāk informēt savu mērķauditoriju par bērna audzināšanu bez vardarbības, tāpēc ielūdz uz semināru diskusiju „Necel roku!” – šo trešdien, 10. septembrī, plkst. 15.00–17.00 Spīķeros, restorānā „Dārzs” (Maskavas ielā 4). Pasākumā par bērna disciplinēšanas tematiku uzstāsies seši konkrētās jomas speciālisti, kā arī plašāk tiks stāstīts par veiktās aptaujas datiem. Vecākiem semināru ir iespēja apmeklēt bez maksas; vietu skaits ierobežots.
Semināra-diskusijas “Necel roku!” programmā:

Jaunākā statistika par bērnu audzināšanas paradumiem Latvijā. Dati liecina, ka mammas bērnus per biežāk nekā tēti - Inga Akmentiņa-Smildziņa, “Necel roku!” iniciatore un Mammamuntetiem.lv vadītāja
Bērnu pēršana, purināšana, likšana kaktā. Vai tas ir likuma pārkāpums? Mūsu kā sabiedrības pienākums un rīcība, ja redzam – bērnam uz ielas, smilšukastē u.c. sabiedriskās vietās purina, sit pa dupsi, rausta utt. - Laila Rieksta-Riekstiņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece

Kā kļūt par mammu un tēti? "Mammas" un "tēta " rašanās ir skaista attīstības un pilnveidošanās procesa rezultāts, un ar dzīvajā pasaulē zināmo mātītes un tēviņa funkciju cilvēku dzīvē tam ir visai attāls sakars. - Profesore Gunta Ancāne aicinās aizdomāties par šo būtisko atšķirību jēdzienos un arī izpausmes veidos.
Vai bez pēriena nevar izaugt par labu cilvēku? Kā pēriens ietekmē bērna turpmāko dzīvi un attiecības ar vecākiem? - bērnu psihiatrs Gunārs Trimda.

Kāpēc izveidojusies tradīcija pērt bērnu – savu vistuvāko? To, kurš tik ļoti mīl tevi, ir atkarīgs no tevis un tik neaizsargāts? - skaidro Edmunds Vanags, klīniskais psihologs.
Pēriens bērna acīm jeb ko par to stāsta bērni – stāsta Amanda Vēja, VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore

Ar ko sākt, lai mainītu savu izvēlēto bērna audzināšanas modeli? Ar ko sākt, lai beigtu pērt, uzšaut, draudēt ar pērienu? - geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre Aija Baha-Velvele.