Esam nolēmuši šķirt laulību
Mums ir 2 bērni – 3 un 5 gadus veci puikas. Tā ir sanācis, ka esam nolēmuši šķirt laulību, jo vīram ir izveidojušās jaunas attiecības. Par visu itkā esam vienojušies, bet tā kā laulības iziršanā ir vainojams mans vīrs, gribu prasīt tiesai bērnus atstāt man, jo negribu, ka bērni tiekas ar to svešo sievieti un nekādus alimentus man arī no viņa nevajag , pati izaudzināšu. Esmu dzirdējusi, ka varot prasīt tādu „atsevišķu aizgādību” . Vai tas nozīmē, ka manam vīram nebūs tiesības uz mūsu bērniem?
Atbilde
Jautājumā izklāstīta ļoti sarežģīta situācija. Lai sniegtu konkrētu atbildi, noteikti būtu nepieciešama personiska saruna ar jautātāju, taču vispirms noteikti vēlos vērst jūsu uzmanību apstāklim, ka viena vecāka absolūta norobežošana no kopīgajiem bērniem savā patiesajā būtībā ir ļoti nežēlīga vēršanās tieši pret bērniem. Ir saprotami, tā mēdz notikt, ka cilvēki satiekas, viņiem dzimst bērni, bet tad rodas apstākļi, kas veicina attiecību iziršanu. Mainās mūsu attiecību status, taču tikai attiecībā vienam pret otru, bet ne pret bērniem. Vecāki, kas bērnus radījuši, tādi paliek uz mūžu- mamma ir mamma un tētis ir tētis un citādāk nevar būt.
Taču, tā kā jautājums daļēji ir teorētisks, tieši daļā par to, kas ir atsevišķa aizgādnība, tad neliels ieskats tēmā.
Atsevišķa aizgādnība nenozīmē to, ka vienam vecākam ir visas tiesības, bet otram tiesību nav! Šādā situācijā atšķirīgs starp vecākiem ir tiesību apjoms attiecībā pret bērnu. Civillikumā šādos gadījumos ir paredzēts, ka situācijā, kad vecāki dzīvo šķirti, bērna ikdienas aizgādnību nodrošina tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo, taču pārējās lietās kopīgā aizgādnība turpinās un visos bērnam svarīgos jautājumos vecāki pieņem kopīgu lēmumu.
Vecāku kopīgā aizgādnība izbeidzas tad, kad par to ir panākta savstarpēja vienošanās vai to nosaka tiesa savā nolēmumā ar kuru tiek dibināta viena vecāka atsevišķa aizgādnība. Tas nozīmē, ka visus būtiskos jautājumus, kas skar bērnu – audzināšana, izglītošana, veselība, pārtika, apģērbs, brīvā laika organizēšana, bērna spēju attīstīšana, nodarbības, pulciņi, nometnes, ceļojumi, u.t.t. izlems tas vecāks, kuram ir atsevišķa aizgādnība. Taču arī otrs vecāks nav beztiesīgs- viņam ir saskarsmes tiesības, kas nozīmē tiesības tikties, pavadīt kopā laiku un sniegt savu ieguldījumu bērna attīstībā un audzināšanā. Ir svarīgi atcerēties, ka bērna intereses ir svarīgākās un realizējot savas tiesības paļauties ne tikai uz likuma burtu, bet gan ieklausīties arī sirdsbalsī.
Lai izdodas atrast pareizo risinājumu un veicas ar pareizo un gudro lēmumu pieņemšanu!
[+] [-]